Laba imunitāte ir tieši saistīta ar labu veselību, kas ir arī katra cilvēka labklājības pamats, uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārste-imunoloģe, nefroloģe Inese Mihailova. Kā stāsta Mihailova, ja cilvēkam ir laba imunitāte, viņam ir retāk dažādas veselības problēmu un viņš jūtas labāk, var strādāt un dzīvot pilnvērtīgāk.

Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību mikrobiem, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Par šo atklājumu viņš kopā ar mikrobiologu Iļju Mečņikovu 1908. gadā saņēma Nobela prēmiju.

Imūnsistēma sargā organismu pret slimību izraisītājiem – baktērijām, vīrusiem un sēnītēm - kuri tajā nonāk kopā ar ieelpoto gaisu, caur ādu un gļotādu, kopā ar pārtiku. Ar šiem svešajiem cīņu pirmie uzsāk asinīs esošie limfocīti, informāciju tālāk nododot šūnām, kuras atrodas limfmezglos, liesā un mandelēs. Tādēļ saslimšanas gadījumā šie orgāni mēdz palielināties.

Pirmās pret slimības izraisītājiem vēršas šūnas, kuras sauc par makrofāgiem un neitrofiliem; tās absorbē ienaidniekus. Pēc tam T limfocīti dod signālu aizsardzībai, un B limfocīti kaulu smadzenēs izstrādā pretvielas ienaidnieka apkarošanai – imūnoglobulīnus. Tie svešiniekus piesaista un izvada no organisma. B limfocīti rada speciālas, pret noteiktu slimības izraisītāju iedarbīgas pretvielas, veidojot tā saukto imunoloģisko atmiņu.

Visgrūtāk organismam ir cīnīties ar vīrusiem. Tie iekļūst šūnās, kur vairojas un izraisa to bojāeju. Vīrusi apdraud iekšējo orgānu apvalka šūnas. Tā kā vīrusi ātri mutē – maina savu ģenētisko struktūru un īpašības, tad tos ir grūti iznīcināt. Līdzko zinātnieki izstrādā pretpoti, jau rodas jauns slimības izraisītāju paveids, bet, kad ir bojāts kāda iekšējā orgāna apvalks, tad paveras ceļš baktērijām un sēnītēm, kuras uzbrūk šūnu paliekām – olbaltumvielām, kas palikušas pāri pēc vīrusu maltītes, un rezultātā izveidojas strutaina infekcija.

Daktere Mihailova stāsta, ka bieži imunitātes termins tiekot izmantots spekulatīvi dažādās reklāmās, piedāvājot it kā imunitātes stiprināšanas līdzekļus, kas patiesībā nemaz nav tik nepieciešami, jo 80% gadījumu cilvēka veselība ir atkarīga no paša cilvēka, nevis no medicīnas.

Stāstot par to, kas ir imunitāte, mediķe uzsver, ka šī sistēma palīdz cilvēkam izdzīvot mikrobu vidē un imunitātes ienaidnieks ir mikrobs un baktērijas. Un atkarībā no tā, cik mikrobu ir vidē, kurā dzīvojam, veidojas mūsu imunitāte. Imunitāte ir aizsargpasākumu komplekss, kas aiztur mikrobus, lai tie nesāktu vairoties mūsu organismā. Imunitāte sastāv no vielām, šūnām, molekulām, radot antivielas mikrobiem, ar kuriem saskaras mūsu organisms.

Mums ir iedzimtā jeb dabiskā imunitāte, ar kuru mēs piedzimstam, kā arī iegūtā imunitāte. Iegūtai imunitātei turklāt ir divi apakštipi – dabiski iegūtā imunitāte, kas rodas pēc iepriekš neplānotas saskarsmes ar slimības ierosinātāju, savukārt, mākslīgi iegūtā imunitāte – izveidojas, piemēram, pēc vakcinācijas.

Sliktas imunitātes pazīme ir organisma nespēja cīnīties ar infekcijām. Tomēr nevar uzskatīt, ka cilvēkam ir slikta imunitāte, ja viņš pāris reizes gadā saaukstējas, piemēram, pirmskolas vecuma bērnu gadījumā ir normāli, ja viņi sešas reizes gadā slimo.

Imunitāti lielā mērā ietekmē uzturs. Līdz ar to viena no problēmām, kas ietekmē imunitāti, ir aptaukošanās. Tauku šūnas producē iekaisumvielas, kas pēc tam var ietekmēt dažādu hronisku slimību veidošanos un rezultātā arī pāragru nāvi. Pretēja darbība – badošanās – imunitārajai sistēmai ir labvēlīga taikai tādā gadījumā, ja tā ir īslaicīga. Ilglaicīga nepietiekama uzturvielu uzņemšna uz imunitāti iedarbojas pretēji. Piemēram, anoreksijas gadījumā imunitāte tiek grauta, jo organisma šūnas nesaņem tām nepieciešamās olbaltumvielas. Arī tas, ka ēdam arvien vairāk produktu, kas satur ķīmiskas vielas, piemēram, konservantus, negatīvi ietekmē imunitāti.

Tāpat imunitāti ietekmē psihoemocionālā un fiziskā pārslodze, piemēram, pēc tuvinieku nāves, stresa darbā ir lielāka iespējamība saslimt. Imunitāti ietekmē arī vide, kurā dzīvojam. Ņemot vērā, ka dzīvojam pārāk ķimizētā vidē, kur pārāk liela uzmanība tiek pievērsta steriliem apstākļiem, cilvēki kļūst arvien uzņēmīgāki pret baktērijām un mikrobiem. Organismam ir nepieciešams neliels daudzums mikrobu, ai saskarē ar tiem varētu veidoties imunitāte, līdz ar to pārāk liela sterilitāte apkārtējā vidē imunitātei ir pat kaitīga. Tāpēc ar to nevajag pārspīlēt, jo "neliela netīrība stimulē imunitāti,"uzssver Mihailova. Turpretī augstie higiēnas standarti izmaina imunitāti un līdz ar to veicina alerģiju rašanos.

Imunitātes stiprināšanai ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, mazāk stresa ikdienā, kā arī jābauda ar prieku ikdiena un visas dzīves pasniegtās situācijas. Mihailova nepiekrīt, ka būtu obligāti jālieto un jāaizraujas ar dažādiem uztura bagātinātājiem un vitamīniem, jo vislabāk organisms šīs vielas var uzņemt tieši ar produktiem. Viņa arī uzsver: ja uztura bagātinātāji tiek lietoti, tad jāizvēlas tikai tie, kas ir reģistrēti kā medikamenti un nedrīkst tos lietot par daudz, it īpaši, dodot tos bērniem, ir rūpīgi jāpārdomā devas un lietošanas ilgums.

Mediķe arī uzsver, ka nevajag pārspīlēt ar pretestību vakcīnām, jo ir slimības pret kurām bērni ir jāvakcinē, lai imunitāte viņiem veidotos un lai šo slimību sekas nebūtu letālas vai kropļojošas.

Ilze Mežniece