Kas ģimenes ārstam un pediatram jāzina par zobiem
dr.Biruta Vanaga, Bērrnu zobārstniecības poliklīnikas valdes priekšēdētāja
"Nepārspīlēju, teikdams, ka trīs ceturtdaļas visu sirds slimību, reimatisma, nieru kaišu nerastos, ja cilvēkam bērnībā būtu kārtībā zobi."
Prof. K. Rudzītis
Profesors K. Rudzītis (1899.-1978.) bija pārliecināts, ka, pasargājot bērnus līdz 18 gadu vecumam no zobu bojāšanās, reimatisms būšot uzvarēts. Profesors K. Rudzītis jebkuru nedzīvu zobu un jebkuru smaganu kabatu uzskatīja par latentās infekcijas perēkli, kuram pievienojas reģionāls limfas mezglu iekaisums, locītavu, sirds un citu orgānu saslimšan,a un tāpēc uzskatīja, ka katra pacienta ārstēšana jāsāk ar mutes dobuma sanāciju.
1938. gadāLatvijā tika iztulkots un izdots latviešu valodā Šveices profesora M. Berhera-Bennera Londonā 1928. gadā nolasītais referāts Oralsepsis. "Oralsepsis ceļas ne tikvien no aizplombētiem nedzīviem zobiem, bet arī no tā saucamām strutojošām smaganu kabatām. Ar apbrīnošanas pelnošu tehniku zobārsti cenšas slimos zobus izārstēt un saglabāt. Visas zobā sēdošās baktērijas neizdodas nonāvēt. Bez tam vēl nedzīvais zobs kā magnēts no asinīm pievelk baktērijas. Nekāda zobārstniecības māksla nespēj aizsargāt pret oralsepsis. No tā var izsargāties tikai tad, ja izsargājas no zobu puves." Birhers-Benners 1928. gadā norādīja: "Zobārstniecība un vispārējā ārstniecība dzīvo šķirtu dzīvi. Vispārējo slimību ārsts studējot ļoti maz dzird par zobu slimībām. Zobārstam, turpretim, ir paviršs jēdziens par visa organisma saslimšanas norisi un būtību; tāpat arī par sekām, ko uz ķermeni un orgāniem atstāj bojāti zobi!"
Prof. G. Pakalns prof. K. Rudzīša 100 gadu dzimšanas dienas atceres rakstā pauž pārliecību, ka "zobārstu un internistu sadarbība jāatjauno iedzīvotāju veselības aizsardzības labā."
Atļaušos norādīt, ka pasaulē joprojām tiek publicēti raksti, kuros sirds asinsvadu slimības, plaušu iekaisumu, smadzeņu abscesu, priekšlaicīgas dzemdības utt. saista ar zobu patoloģijām, pie tam pirms zobu ekstrakcijām endokardītu profilakses nolūkos rekomendē
Līdz Atmodas sākumam terapeiti, pediatri, reimatologi, ginekologi prasīja izziņas par mutes dobuma sanāciju; profesoram Rudzītim savulaik bija jāapraksta pat visu nedzīvo zobu rentgenogrammas. Šodien šādas izziņas pieprasa ļoti reti.
Cienījamie ģimenes ārsti un pediatri! Redzot bērnam mutē bojātus zobus vai fistulas smaganās, kas parasti rodas, strutām izlaužoties uz āru no kaulā (nedzīvo zobu sakņu galā) esoša iekaisuma procesa, kā arī redzot palielinātus zemžokļa vai pieauss limfas mezglus, subfebrilu temperatūru, leikocitozi, bērns noteikti jānosūta pie zobārsta. Jūs varat prasīt no zobārsta izziņu par mutes dobuma sanāciju. Bērniem līdz 17 gadu vecumam ieskaitot zobu ārstēšana tiek apmaksāta no valsts līdzekļiem, vienīgi zobārstam jābūt līgumam ar VOAVA, savukārt jebkuram Latvijā (arī ārpus Rīgas) dzīvojošam bērnam jāuzrāda personas kodu apliecinošs dokuments un ģimenes ārsta (pediatra) reģistrācijas polise. Pusaudžiem jāuzrāda pase. Zobārstniecībai iztērētā nauda netiek ņemta no ģimenes ārsta naudas.
Pieaugušajiem, arī invalīdiem, zobārstniecības pakalpojumi ir tikai par maksu.
Bērnu zobārstniecības poliklīnikā Rīgā, Stabu ielā 9 sakarā ar to, ka bērni rīta maiņās ir skolās un bērnu dārzos, lai nebūtu ārstu dīkstāves, pieņemam pieaugušos, kuri paši apmaksā zobārstniecības pakalpojumus. Sudraba plombu cena svārstās no Ls 3,50– 7,00, gaismā cietējošo (Helio) kompozītu plombu cena svārstās no Ls 5,50–11,00 atkarībā no plombas lieluma un izvietojuma zobā. Anestēzija maksā no Ls 1,50–2,00, zobu ekstrakcijas no
Poliklīnikā strādā ortodonti, kuri nodarbojas ar sakodiena anomāliju likvidāciju, bet šie pakalpojumi arī bērniem ir tikai par maksu.
1. Kā mainījies bērnu zobu stāvoklis 30 gadu laikā?
Latvijā vēl joprojām kā sabiedrībā, tā ārstu vidū izpratne "Bez fluora nav veselu zobu" nav populāra, tāpēc uz kariesa intensitātes un izplatības samazināšanos nav ko cerēt. Attīstītajās pasaules valstīs, tieši pateicoties plaši lietotai fluorizācijai, vismaz katram otrajam bērnam visās bērnu vecuma grupās mutēs ir tikai veseli, neārstēti zobi, kamēr Latvijā diemžēl tikai ap 5–6%.
2. Fluors un kariess?
Lai Latvijas apstākļos saglabātu mutē zobus visas dzīves garumā, noteikti no dzimšanas līdz mūža galam ir jālieto fluora tabletes. Profilakses mērķis ir cilvēkam līdz mūža galam saglabāt 28 dabīgus zobus. Fluoru saturošās tabletes var norīt ar jebkuru ēdienu, ūdeni, var nosūkāt (nosūkājot mēs palielinām zoba ārējās virsmas saskari ar fluoru). Zobi jātīra vismaz 2 reizes dienā ar fluoru saturošām zobu pastām – šodien gandrīz visas zobu pastas satur fluoru. Jāatceras, ka, tikai tīrot zobus ar fluoru saturošām zobu pastām, nav iespējams uzņemt fluoru vajadzīgajā daudzumā. Mājas apstākļos ir jālieto fluors vai fluoru un jodu saturoša sāls. Tomēr jāņem vērā, ka ar mājas apstākļos lietotu sāli vien nepietiek. Tā uzņemt fluoru vajadzīgajā daudzumā varētu tikai tad, ja arī pārtikas rūpniecībā tiktu izmatota fluorizētā sāls. Tā tas notiek daudzās valstīs, piemēram Šveicē, kur produktus (maizi, gaļas izstrādājumus, konservus un sieru) gatavo ar fluorizētu sāli.
3. No kāda vecuma bērniem būtu regulāri jāapmeklē zobārsts?
Ja bērns katru dienu lieto fluora tabletes, uz zobu pārbaudi vajadzētu nākt no 2,5 gadu vecuma vienu reizi gadā. Uzņemot fluoru vajadzīgajā daudzumā, nerodas zobu bojājumi. No dzimšanas līdz 2 gadu vecumam deva NaF 0,55 mg (0,25 mg F), 3-4 gadu vecumā 1,1 mg (0,5 mg F), 5-11 gadu vecumā 2,2 mg (1,0 mg F), no 12 gadu vecuma visu mūžu 3,3 mg (1,5mg F).
4. Cik bieži būtu jāgriežas pie zobu higiēnista?
Slimokases apmaksā higiēnista pakalpojumus tikai 1 reizi gadā. Fluora lietotājiem parasti smaganas ir normālas (bāli rozā), cieši aptver zobus, neasiņo, arī zobu aplikumu nav.
5. Vai pēdējo gadu laikā ir mainījusies vecāku attieksme pret bērnu veselību?
Gan agrāk, gan tagad ir vecāki, kas ļoti rūpējas par saviem bērniem, bet, protams, ir arī tādi, kuri ved bērnu pie zobārsta tikai tad, kad parādās sāpes. Daļa vecāku nav informēta par to, ka bērniem zobārstniecība ir bez maksas.
Informācija ZL datubāzē
