Sirds slimības ir sieviešu nāves iemesls Nr.1 pasaulē un Latvijā, bet par to zina tikai retais. Lai pievērstu uzmanību šim faktam, aicinājām Latvijā cienītas dāmas tērpties sarkanā un paust viedokli par veselīgu dzīvesveidu un dzīvesstilu. Lūgums guva pārsteidzošu atsaucību - tā rezultējusies īpašā Go Red for Women fotosesijā, kas no šodienas, 31. marta aplūkojama TK Spice, Lielirbes ielā 29, Rīgā.

Katru gadu pasaulē no sirds slimībām mirst vairāk nekā 8,6 miljoni sieviešu. Tas ir vairāk nekā sievietes, kuras mirušas no vēža slimībām, tuberkulozes, HIV/AIDS un malārijas kopā. Eiropas dati liecina, ka 43% vīriešu un 54% sieviešu mirst no sirds un asinsvadu slimībām, infarkta vai koronārās sirds slimības, 21% vīriešu un 17% sieviešu mirst no dažāda veida vēža slimībām, 36% vīriešu un 29% sieviešu konstatēti citi nāves iemesli. Pēdējos gados pieaug sieviešu mirstība no kardiovaskulārām slimībām tieši vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem.

Kopš 1997. gada mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pasaulē pieaugusi par 1,3% gadā, tomēr Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām samazinās.

Šodien fotoizstādes atklāšanā Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Prof. Andrejs Ērglis  saka: "Tas, ka Latvijā mirstība samazinās, ir visu mūsu kopīgs nopelns, visas sabiedrības nopelns. Mēs jau vairāku kadu garumā veicam profilakses darbu - runājam ar medijiem un pacientiem, izglītojam ģimenes ārstus, rīkojam dažādus informatīvus pasākumus, lai veicinātu sirds veselību un maksimāli attālinātu vai novērstu cilvēku saslimšanu ar sirds slimībām. Cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki pret savu veselību un tomēr ir vērts atgādināt - ēst mazāk un veselīgāk, kustēties vairāk, nesmēķēt, pārbaudīt asinsspiedienu, un mudināt to darīt arī savu ģimeni, draugus, kolēģus."

2011. gada sākumā Latvijas Kardiologu biedrība oficiāli pievienojās kustībai Go Red for Women, kuru radījusi Pasaules Sirds federācija un konkursā Women at Heart ieguva 1. vietu un Eiropas Kardiologu biedrības apbalvojumu par aizraujošāko sieviešu sirds veselības veicināšanas projektu Eiropā https://www.escardio.org/Policy/women-at-heart/Pages/Women-at-Heart-Contest.aspx

Lai mudinātu sievietes rūpēties par sirds veselību, izstādes atklāšanā piedalījās sabiedrībā pazīstamas dāmas, kuras piekritušas kļūt par šīs akcijas patronesēm, tostarp, LR Iekšlietu ministre Linda Mūrniece, aktrises Rēzija Kalniņa un Katrīne Pasternaka, TV un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece, gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras asoc. profesore Vija Zariņa, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Anita Leiškalne, friziera amata meistare Iveta Freimane, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja, profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, Latvijas Mobilais Telefons viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule, kardioloģe, Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle, maestro Raimonda Paula kundze Lana Paula, Rietumu bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna, Latvijas Republikas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate, festivāla "Baltijas pērle" ģenerāldirektore Marina Ļipčenko.

SIEVIEŠU SIRDS VESELĪBA

FAKTI

•    Katru gadu pasaulē no sirds slimībām mirst vairāk nekā 8,6 miljoni sieviešu. Tas ir vairāk nekā sievietes, kuras mirušas no vēža slimībām, tuberkulozes, HIV/AIDS un malārijas kopā. (Allender S, et al. European cardiovascular disease statistics, edition 2008)
•    Eiropas dati liecina, ka 43% vīriešu un 54% sieviešu mirst no sirds un asinsvadu slimībām, infarkta vai koronārās sirds slimības, 21% vīriešu un 17% sieviešu mirst no dažāda veida vēža slimībām, 36% vīriešu un 29% sieviešu konstatēti citi nāves iemesli. (Allender S, et al. European cardiovascular disease statistics, edition 2008)
•    Kopš 1997. gada mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pasaulē pieaugusi par 1,3% gadā. (Myocardial Infarction Triage and Intervention Registry)
•    Pēdējos gados pieaug sieviešu mirstība no kardiovaskulārām slimībām tieši vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem.
•    Koronārās sirds slimības piemeklē 1 no 8 sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 1 no 3 sievietēm pēc 65 gadu vecuma. (Myocardial Infarction Triage and Intervention Registry)
•    Vīriešus sirds slimības piemeklē agrākā vecumā nekā sievietes, taču sievietēm slimības norise un ārstēšana ir krietni sarežģītāka un biežāk sastopamas komplikācijas.
•    Sievietēm, kurām konstatē koronāru sirds slimību, iznākums ir mazāk labvēlīgs nekā vīriešiem (hospitālā mirstība ir 16% pret 11%) (Myocardial Infarction Triage and Intervention Registry)

Nacionālais sirds slimību un to riska faktoru pētījums, 2010
•    Riska faktoru skaits Latvijas populācijā 25-34 g.v. vīriešiem bija vidēji 2,5 RF, bet sievietēm 1,5 RF. Līdz ar vecumu to skaits pieauga līdz vidēji 3,5 RF vīriešiem un 3,0 RF sievietēm, taču vecumā virs 64 gadiem novēroja RF skaita samazināšanos vīriešiem un stabilizāciju sievietēm.
•    Nopietns stāvoklis konstatēts liekā svara ziņā: normāls ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir tikai 28% iedzīvotāju, aptaukošanās – 30,6%.

 •    Arteriālās hipertensijas  izplatība visā populācijā ir augsta – tā konstatēta 45,4%  respondentu (53% vīriešu un 40% sieviešu) ar atšķirībām Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā. 

  •    Smēķēšanas izplatība Latvijā ievērojami atšķiras vīriešiem un sievietēm, tādēļ izplatību populācijā kopumā - 18,2% var uztvert kā ļoti zemu.

Kāpēc sieviešu sirds veselība netiek novērtēta?

•    Sievietes pašas par galveno veselības problēmu atzīst citas slimības, piemēram, krūts vēzi

•    Sievietes saslimst lielākā vecumā kā vīrieši, daudzo blakusslimību dēļ ārstēšanas prognoze ir sliktāka kā jauniem vīriešiem

•    Sievietēm simptomi nereti ir atipiski, līdz ar to diagnoze ir novēlota, kas pasliktina prognozi

•    Jaunākās ārstēšanas metodes pētījumos vairāk pētītas vīriešu populācijā, tāpēc to efektivitāte sievietēm var atšķirties

RISKA FAKTORI

Riska faktori, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības risku sievietēm: cukura diabēts (arī pirmsmenopauzē), smēķēšana (biežāk jaunām sievietēm), paaugstināts asinsspiediens (vairāk sievietēm pēc 65 gadu vecuma), paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis, kas īpaši sāk paaugstināties pēc menopauzes, paaugstināts triglicerīdu līmenis (sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem jebkurā vecumā) (Anand, SS. et al. Eur Heart J 2008;29:932-940)
Riska faktori, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības risku vīriešiem: palielināts vēdera apkārtmērs*, smēķēšana jebkurā vecumā, mazkustīgums.

Tā kā koronārās sirds slimības iemesls ir multifaktoriāls, reti ir situācijas, kad to izraisa viens vai divi riska faktori. Riska faktoriem ir tieksme summēties, līdz ar to kopējais risks pieaug ģeometriskā progresijā jeb kombinētā negatīvā ietekme ir daudz augstāka nekā atsevišķu riska faktoru ietekmju summa. Tas uzskatāmi redzams sekojošā tabulā:

Poulter N et al., 1993

Vairāk par riska faktoriem aicinām lasīt:
https://www.kardiologija.lv/lv/par-lkb/izdevumi/sirds-un-virtuve/

SIMPTOMI

•    Par koronāru sirds slimību liecina:
o    neraksturīgs nogurums
o    miega traucējumi
o    elpas trūkums
o    gremošanas traucējumi
o    vājums
o    sirdsklauves
o    smaguma sajūta rokās

•    Par akūtu situāciju liecina (jāsauc Ātrā neatliekamā palīdzība!)
o    elpas trūkums
o    vājums
o    auksti sviedri
o    nogurums
o    slikta dūša
o    smagums rokās
o    muguras sāpes

Jo ātrāk cilvēks vēršas pie ārsta, jo kvalitatīvāku palīdzību bez tālejošām sekām iespējams sniegt!

KO DARĪT, LAI NESASLIMTU?

•    IEVĒROT VESELĪGU DZĪVESVEIDU, JO:
o    Reti koronārās sirds slimības konstatē pacientiem bez riska faktoriem, tātad panākumu pamatā ir formula – agrīnas dzīvesstila izmaiņas un riska faktoru modifikācija!
o    Ieguvums, pareizi ēdot, regulāri nodarbojoties ar fizisko slodzi, atmetot smēķēšanu, papildus konvencionālai terapijai, spēj mazināt pacientu kardiovaskulāro slimību risku 6 mēnešu laikā.

•    AKTĪVI SPORTOT vismaz 30 minūtes dienā, JO:
o    Aktivitāte trenē sirds muskuli.
o    Personām ar vidēju un augstu fizisko aktivitāti ir zemāka mirstība (abiem dzimumiem). Vīriešiem ar normālu svaru, kā arī sievietēm pirms 60 gadu vecuma (neatkarīgi no svara) fiziskā aktivitāte īpaši labvēlīgi ietekmēja mirstības risku. Fiziskā slodze nepalielināja mirstības risku vecākām sievietēm.
o    Sievietēm menopauzē neatkarīgi no vecuma vai ķermeņa masas indeksa** enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi mazina kardiovaskulāru notikumu incidenci.

•    ĒST VESELĪGI UN AR MĒRU,  JO:
o    Pieaugot ķermeņa svaram, palielinās kardiovaskulāro slimību risks (Poirier P, Giles TD, Bray GA, et al. Pathophysiology, evaluation and effect of weight loss. Circulation 2006 ;113 :898-918.)
o    Cilvēkiem ar aptaukošanos ir augstāka hipertensijas, miega apnoe, insulta, koronāras sirds slimības, sirds mazspējas, aritmiju un pēkšņas nāves incidence (Poirier P, Giles TD, Bray GA, et al. Pathophysiology, evaluation and effect of weight loss. Circulation 2006 ;113 :898-918.)
o    Aptaukošanās 3 - 6 reizes palielina cukura diabēta attīstības risku, kā arī nieru mazspējas risku – slimības, kas dramatiski palielina jau esošo augsto fatālu un nefatālu kardiovaskulāru notikumu risku (Poirier P, Giles TD, Bray GA, et al. Pathophysiology, evaluation and effect of weight loss. Circulation 2006 ;113 :898-918.)
o    Palielināts svars vai pat aptaukošanās nozīmē palielinātu risku dažām vēža formām, osteoartrītam, žultspūšļa slimībām, aknu taukainajai hepatozei, grūtniecības komplikācijām.
o    sievietēm, kas ilgstoši ikdienā lieto Vidusjūras diētu*** un nelielu daudzumu alkohola (>5g/dn) ir iespēja par 75% mazināt miokarda infarkta risku, salīdzinot ar sievietēm, kas neievēro pareizu uzturu, kā arī vispār nelieto  alkoholu (<5g dn=" br=">    (Akeson and colleagues (Karolinska Institutet, Stockholm, 2007. Population –based prospective study of 24,444 postmenopausal women who were free from cancer, CAD, diabetes at baseline to examine the benefit of combining healthy dietary and lifestyle behaviours in the prevention of MI. During a mean follow-up period of 6.2 years, 308 women developed MI. Incirculation 25.Oct 2007)

•    NESMĒĶĒT, JO:
o    Smēķēšana ir ar augstāku miokarda risku sievietēm (ieskaitot premenopauzi), nekā vīriešiem. (Adapted from Hansen et al.)
o    Ikdienā izsmēķēto cigarešu skaits korelē ar fatālu KSS risku.
o    Smēķēšana kopā ar orālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu būtiski paaugstina trombožu risku, tāpēc 10 reizes paaugstinās stenokardijas, insulta vai citu sirds un asinsvadu saslimšanu risks.
o    Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā kardiovaskulāro slimību risks samazinās uz pusi un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu KVS riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
o    Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku.
o    Atmetot smēķēšanu, insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni.

*
VIDUKĻA APKĀRTMĒRS
Sievietēm aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus, palielinās, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm, un risks ievērojami palielinās, šim skaitlim pārsniedzot 90 cm.
Vīriešiem aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus, pieaug, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 95 cm, un risks ievērojami palielinās, ja šis skaitlis pārsniedz 100 cm.
(KVS profilakses vadlīnijas 2007, LKB)

**
ĶERMEŅA MASAS INDEKSS
Formula: ĶMI = svars (kg) : (augums (m))2
Nepietiekama ķermeņa masa    ĶMI < 18,5
Normāla ķermeņa masa      ĶMI = 18,5 – 24,99
Lieka ķermeņa masa          ĶMI = 25 – 29,99
Aptaukošanās              ĶMI > 30

***
KAS IR VIDUSJŪRAS DIĒTA?
•    lielas augļu un dārzeņu devas
•    pilngraudu produkti, kartupeļi, pupas, rieksti, sēklas
•    olīveļļa – kā svarīgs mononepiesātināto taukskābju avots
•    piena produkti ar dabiski zemu tauku saturu
•    zivis (vismaz 2 x/ned.) 
•    putnu gaļa, sarkanā gaļa (daudzumi dilstošā secībā)
•    olas 0 - 4 x/nedēļā
•    vīns nelielos daudzumos, kopā ar ēdienu

AIZLIEGTS:
•    Jebkāda veida margarīnu! Arī to, kas tiek dēvēts par "sirds margarīnu" vai "holesterīnu samaziņošu margarīnu"
•    Cepumus
•    Smalkmaizītes
•    Kūkas
•    Sausos buljonus
•    Gatavās salātu mērces
•    Desas
•    Jebkurus produkts, kas satur augu taukus
 

VESELĪGA DZĪVESSTILA PIRAMĪDA

Sīkāku informāciju par kardiologu ieteikumiem varat izlasīt
www.kardiologija.lv, sadaļā PAR LKB, apakšsadaļā IZDEVUMI.

Go Red for Women izstāde
Go Red for Women ir sieviešu sirds veselības veicināšanas kustība, kuru radījusi Pasaules Sirds federācija. 2011. gada sākumā Latvijas Kardiologu biedrība oficiāli pievienojās Go Red for Women un konkursā Women at Heart ieguva Eiropas Kardiologu biedrības apbalvojumu par aizraujošāko sieviešu sirds veselības veicināšanas projektu Eiropā.

Sirds slimības ir sieviešu nāves iemesls Nr.1 pasaulē un Latvijā, bet par to zina tikai retais. Lai pievērstu uzmanību šim faktam, aicinājām Latvijā cienītas dāmas tērpties sarkanā un paust viedokli par veselīgu dzīvesveidu un dzīvesstilu. Lūgums guva pārsteidzošu atsaucību, kas rezultējusies šajā fotosesijā.

Mīļās dāmas, nēsājot sarkanu, pievērsiet savu, savas ģimenes, savu draugu un kolēģu uzmanību sirds veselībai! Nesmēķējiet, aktīvi sportojiet, ēdiet veselīgi, strādājiet darbu, kas jums sniedz gandarījumu, un mīliet sevi. Ir izpētīts - tie, kuri mīl sevi, arī citus mīl vairāk, dzīvo ilgāk, vērtīgāk un laimīgāk!

Go Red for Women pasaulē
Go Red for Women kustība tika radīta 2004. gadā ASV. Katru gadu pirmajā februāra piektdienā sievietes tiek aicinātas nēsāt sarkanas drēbes, tā pievēršot uzmanību galvenajam nāves iemeslam – kardiovaskulārajām slimībām, kā arī akcentējot sirds veselības nozīmi savā un citu sieviešu dzīvē. Tai pašā laikā Go Red for Women strādā visu gadu un sieviešu sirds veselības veicināšanai pieiet netradicionāli - tie ir ne tikai bukleti, plakāti un avīžraksti, bet arī dažādi publiski pasākumi, piemēram, sarkanās modes skates, kuras rīko pasaules slavenākie modes dizaineri; izsoles, kurās tiek pārdoti slavenību tērpi un aksesuāri sarkanās krāsās, vācot līdzekļus sieviešu ārstēšanai un sirds veselības populrizēšaai; izstādes, kurās skatītāju apskatei tiek izstādīti mākslas darbi, kuros dominē sarkanā krāsa; pat ēkas un dažādi apskates objekti tiek izgaismoti sarkanā ar ziņu - mēs jums atgādinām par sieviešu sirds veselību.
Šobrīd Go Red kustība darbojas Amerikā, Austrālijā, dažās Eiropas valstīs un arī Latvijā.

Uzziniet vairāk: www.worldheart.org/grfw

Iveta Bajāre,
LU Kardioloģijas zinātniskā institūta
Sirds veselības veicināšanas projektu vadītāja