Atzīmējot Ģimenes hiperholesterinēmijas dienu (24.septembrī), kardiologi uzsver, ka augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka ģimenes hiperholesterinēmija Eiropā sastopama vienam cilvēkam no 200-250. Tas nozīmē, ka Latvijā varētu būt vismaz 8 tūkstoši šādu pacientu, taču šobrīd diagnosticēti ir aptuveni 2%.

Ģimenes hiperholesterinēmija ir slimība, kuras pamatā ir ģenētisks defekts kādā no gēniem, kas atbild par holesterīna vielmaiņu. Galvenā ģimenes hiperholesterinēmijas negatīvā izpausme ir tā, ka cilvēks ar koronāro sirds slimību, kad holesterīns izgulsnējas sirdi apasiņojošās vainagartērijās, saslimst krietni agrāk, nekā tas notiek vidēji citiem, un tas var notikt, pat ievērojot perfektu dzīvesveidu. Turklāt slimība mēdz attīstīties salīdzinoši jauniem cilvēkiem – jau 30–40 gadu vecumā, īpaši, ja tā netiek savlaicīgi diagnosticēta. Līdz ar to ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā jauni cilvēki 30–40 gadu vecumā ir pakļauti tādai holesterīna kopējā daudzuma ekspozīcijai, kāda raksturīga tikai pēc 60 gadu vecuma, un pat lielākam (kopējais holesterīns ir7 mmol/l un vairāk, sliktais jeb ZBL holesterīns ir5 mmol/l un vairāk).

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis: "Cilvēkam varētu būt ģimenes hiperholesterinēmija, ja sirds artēriju slimība (bijis infarkts, ielikti stenti) ir bijusi agrīni pašam vai kādam no pirmās pakāpes radiniekiem agrīnā vecumā – vīriešiem līdz 55 gadiem un sievietēm līdz 60 gadiem. Ja kādam no vecākiem ir ģimenes hiperholesterinēmija, pastāv 50 procentu varbūtība, ka to pārmantos arī bērni. Tāpat, ja kādam šī slimība ir jau diagnosticēta, pastāv tieši tāda pati 50 procentu varbūtība, ka arī citiem pirmās pakāpes radiniekiem – ne tikai bērniem, bet arī brāļiem, māsām un vecākiem – ir šī slimība, defekts gēnā. Diemžēl arī augstu holesterīnu nejūt, un neārstēts tas var novest pie agrīna infarkta, insulta vai pat nāves."

Lai laikus atklātu ģimenes hiperholesterinēmiju, sadarbojoties Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtam un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centram, izveidots Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistrs. Te pacienti, kam radušās pamatotas aizdomas par šo slimību, pirms tam konsultējoties ar saviem ģimenes ārstiem, var saņemt kvalificētu kardiologa konsultāciju, kurš apmācīts ģimenes hiperholesterinēmijas diagnosticēšanā un var pareizi izvērtēt, vai nepieciešams uzsākt profilaktiskos pasākumus un ārstēšanu, kā arī palīdzēs noskaidrot, vai šo slimību pārmantojuši arī citi ģimenē.

Holesterīns ir nozīmīgs riska faktors, kas veicina sirds asinsvadu slimības attīstīšanos. Ir pierādīts,  ka augstāks holesterīna līmenis veicina tā izgulsnēšanos artērijās, līdz ar to palielinot slimību un nāves risku. Kā uzsver kardiologi, jebkuram pieaugušam cilvēkam, sākot no 20 gadu vecuma, noteikti ir jāzina savs holesterīna līmenis. Ideālā gadījumā cilvēkam bez citiem riska faktoriem to vajadzētu noteikt reizi 5 gados.

Informācijai

•    Kopējā holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/L, taču svarīgi ņemt vērā arī citus holesterīna rādījumus un riska faktorus!
•    Viens no svarīgākajiem holesterīna vielmaiņas rādītājiem ir ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, "sliktais" holesterīns). Jo augstāks ZBLH, jo lielāks ir sirds asinsvadu slimību risks.
•    Lai gan par ZBLH normu parasti uzskata līmeni zem 3 mmol/l, tomēr daudziem cilvēkiem infarkta risks iespējams arī pie zemākiem līmeņiem.Tādēļ daudzos gadījumostas ir jāpazemina zem 1,8 vai 2,5 mmol/l.