Kāpēc un kā lietot kalcija preparātus

Stāsta RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, klīnikas Linezers slimnīcas galvenais ārsts, Latvijas osteoporozes biedrības prezidents, profesors Aivars Lejnieks

Vai varat minēt simptomus, kas signalizē par kalcija nepietiekamību cilvēka organismā?

Konkrēti izšķirt būtiskus simptomus, kuri signalizē par kalcija nepietiekamību cilvēka organismā, nevar. Kaut gan pēdējā laikā arvien vairāk cilvēkiem, kas sūdzas par difūzām vai ģeneralizētām sāpēm kaulos, uzsākot kalcija lietošanu pietiekošā daudzumā, kaulu sāpes mazinās. Acīmredzot tomēr pastāv netieša sasaiste starp kalcija daudzumu kaulos un sāpju izplatību, kaut gan sāpēm, protams, var būt daudzi un dažādi citi iemesli. Bet par to, ka kalcijs organismā ir nepieciešams un ir jālieto, liecina virkne pētījumu. Konkrētās devas konkrētos vecumos ir norādītas zemāk minētajā tabulā.

Pacienti griežas pie ārsta ar dažādām problēmām, bet biežākā problēma ir kaulu sāpes vai deformācijas. Ne vienmēr kaulu sāpes ir saistītas tieši ar kalcija deficītu.

Uz daudziem iepakojumiem uzņēmums ražotājs norāda "kalcijs", bet nenorāda, kādas sāls veidā. Vai ir kāda nozīme tam, kādu sāli satur preparāts?

Šobrīd aptieku tīklā ir daudz dažādu kalcija preparātu. Man liekas, tiem, kas izgājuši Valsts Zāļu aģentūras reģistrāciju, tomēr ir norādīts uz kastītēm un anotācijās, kādu kalcija sāli un kādu daudzumu satur viena tablete. Savukārt tiem, kas pieskaitāmi uztura bagātinātājiem, kalcija sāls ne vienmēr ir norādīts. Latvijā visbiežāk tiek lietots kalcija karbonāts, ir arī kalcija glikonāts. Reti aptiekās var iegādāties kalcija citrāta sāls tabletes pietiekošā devā kombinācijā ar vitamīnu D.

Vai ir nozīme tam, kādu sāli satur preparāts? Jā – piemēram, kalcija citrāta preparāti labāk uzsūcas kuņģa zarnu traktā. Kalcijs būtībā uzsūcas kuņģa zarnu traktā ar grūtībām un tikai noteiktā daudzumā, līdz ar to nav vērts lietot kalcija tabletes, kas lielākas par pusgramu, kaut gan pieejamas arī viena grama tabletes. Vai nu apēdot vairākus gramus kalcija, vai pusgramu, kalcija uzsūkšanās daudzums nemainīsies. Līdz 300-500 miligramu robežai šai koncentrācijai ir nozīme, bet pēc tam vairs nav. Līdz ar to nemaz nav pamatoti ražot šādas lielas tabletes ar domu, ka tās organismu labāk apgādās ar kalciju.

Kā jau teicu, vislabāk uzsūcas kalcija citrāta sāļi, kuru uzsūkšanās efektivitāte ir apmēram par 10-15% augstāka. Ja organismā kalcijs slikti uzsūcas, tad šie 10-15% var spēlēt būtisku lomu. Parasti kalcija citrāta sāļus kombinē kopā ar kalcija karbonātsāļiem, kas no uzsūkšanās viedokļa ir nākamie labākie. Vissliktāk uzsūcās kalcija glikonāts.

Atsevišķi aplūkojamas situācijas ar t.s. ahlorisko un hipohlorisko kuņģi. Tas nozīmē, ka kuņģī pietiekošā daudzumā neveidojas sālsskābe, un tad ne kalcija karbonāts, ne citi sāļi praktiski neuzsūcas. Šādā gadījumā kalcija sāls izvēle varētu būt tieši kalcija citrāts.

Protams, ir jāskatās uz iepakojuma, cik daudz kalcija sāls vai kalcija ir viena tabletē. Būtu ļoti labi, ja uz iepakojuma būtu rakstīts ne tikai, cik vienā tabletē ir kalcija sāls, bet arī, cik tajā ir tīrā kalcija: ja tabletē, piemēram, ir 0,5 g kalcija karbonāta, tad tīrā kalcija saturs būs aptuveni 300 miligrami. Tas arī ir optimālais daudzums, kas var uzsūkties.

Cik lielā mērā ir iespējama kalcija kombinācija ar vitamīnu D₃? Bet ar mikroelementiem?

Ja gribam lietot kalcija preparātus, kas samazina un aizkavē osteoporozes attīstību, tad kalcijs viennozīmīgi jālieto kopā ar vitamīnu D₃. Tā ir vitamīna D neaktīvā forma, kas nepieciešama, lai kalcijs varētu uzsūkties kuņģa zarnu traktā. Pretējā gadījumā, it īpaši, ja cilvēkam ir vitamīna D deficīts – un Latvijā tāds ir pusei iedzīvotāju –, kalcija uzsūkšanās neatkarīgi no vecuma ir ļoti apgrūtināta. Tāpēc vitamīna D klātbūtnei jābūt nodrošinātai vienmēr. Arī analizējot citu valstu datus, redzam, ka dažādas pakāpes vitamīna D deficīts ir ļoti izteikts tikpat kā visās populāciju vecuma grupās. Īpaši būtiski nodrošināt šo kombināciju ar vitamīnu D ir, kalcija preparātus lietojot sievietēm menopauzes periodā vai veciem cilvēkiem ar nolūku aizkavēt vecuma osteoporozes attīstību.

Runājot par mikroelementiem, ir grūti pateikt, kādi tad tieši mikroelementi trūkst. Būtībā tie mikroelementi, kas pievienoti pie kalcija preparātiem, dotajā laika posmā vienkārši ir populāri - vienā brīdī magnijs, vienā selēns, tad cinks... Kalcijs un vitamīns D ir ļoti nozīmīgi, bet mikroelements nekādā ziņā netraucē. Mikroelementi cilvēkiem ir vajadzīgi, piemēram, pie nervu impulsu pārraides, tie nodrošina arī organisma homeostāzi. Arī kalcijs cilvēka organismā ir gan mikroelements, gan makroelements.

Vai ir iespējams uzņemt nepieciešamo kalcija daudzumu ar ikdienas uztura devu?

Praktiski nē. Lai mēs uzņemtu pietiekoši daudz kalcija ar uzturu, mums dienā būtu jāizdzer aptuveni pusotrs litrs piena, vai jāapēd kilograms biezpiena vai 300 g siera. Tas nav reāli. Jā, piena produktos ir vairāk kalcija nekā citos produktos, bet jāatceras, ka sabiedrībā ir apmēram 30%, kas piena produktus nepanes, vai tie viņiem negaršo, tāpēc viņi tos nelieto. Mēs nevaram ar varu cilvēkiem likt dzert pienu. To šobrīd mēģina darīt skolās, taču tas nav īsti pareizi: ja grib realizēt šo piena programmu, tad skolniekiem būtu jānodrošina izvēle no visiem piena produktiem – tais skaitā skābpiena produktiem.

Kalcija daudzums, ko pie nosacīti pareizas ēšanas uzņemam ar uzturu, ir 40–60%. Pārējais nepieciešamais kalcijs ir jāsaņem papildus, tablešu veidā.

Cik ilgi var lietot kalcija preparātus, un no kāda vecuma to labāk darīt?

Kalcija preparātus var lietot jebkurš jebkurā vecumā. Visaktuālāk tas, protams, ir, bērniem kaulu formēšanās fāzē, un pēc menopauzes (Latvijā orientējoši pēc 50 gadu vecuma). Īpaši arī vecākiem cilvēkiem pēc 65 gadiem. Kalcija preparātu nevajadzētu lietot tikai vienu mēnesi, vai izdzert vienu paciņu un domāt, ka nu viss ir kārtībā. Tie jālieto, it sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, visu turpmāko dzīvi. No kalcija preparātiem sliktas blaknes nerodas: kalcija pārpalikums tiek vienkārši izvadīts no organisma. Varbūt atsevišķos gadījumos tie, kas kūtri staigā vai nepietiekoši daudz patērē balastvielas un šķiedrvielas, var rēķināties ar nelieliem vēdera aizcietējumiem.

Ļoti būtiski ir atcerēties, ka kalcijs papildus jālieto tieši grūtniecības laikā un barojot bērnu ar krūti – laktācijas periodā. Ja ikdienā cilvēkam ir nepieciešams 1 grams kalcija, tad grūtniecības un laktācijas periodā tas varētu būt jau ap 1,5 g kalcija.

Ko jūs varat pateikt par tagad īpaši modernajiem kalcija preparātiem no jūras produktiem – austeru, koraļļu un citiem?

Es negribētu daudz analizēt vielas, kas nav izgājušas zāļu reģistrācijas procedūru, tāpēc par pārtikas piedevām diez vai šeit būtu jārunā. Gan austeru kaļķī, gan koraļļos kalcijs, protams. ir. Bet tur arī ir šis pats kalcija karbonāts. Tāds pats kā olu čaumalās, par kuru reklāmas sludina, ka tas trīs reizes labāk uzsūcoties. Neviens kalcijs nevar uzsūkties trīs reizes labāk par citiem, kaut arī būtu iegūts no pašu izcilāko vistu olu čaumalām. Taču mēs pat nezinām, kādas šīs olas bijušas, ar kādām piedevām un medikamentiem vista barota, utt.

Protams, austeru kaļķi un koraļļu kaļķi var lietot. Ja tablete ir pareizi fasēta, un ir pareiza kalcija daudzuma atkārtojamība, tad nekāda sliktuma nav, taču es neteiktu, ka tas ir kaut kas īpašs. Vienkārši kalcija karbonāta sāls šai gadījumā iegūts no koraļļa vai austeres.

Vai tā ir tiesa, ka ilgstoši lietojot kalcija preparātus palielinās nierakmeņu veidošanās risks? Vai var kaut kādā veidā samazināt šo risku?

Tā īsti nav tiesa. Kā jau es minēju, kalcijs normālos apstākļos nevar uzsūkties par daudz, jo tas izvadās no kuņģa zarnu trakta ārā. Ja tiek pārdozēts vitamīns D, tad gan urīnā var parādīties lielāka kalcija koncentrācija, kas var veicināt nierakmeņu veidošanos. Šinī gadījumā ir jāatceras, ka ar parasto vitamīnu D₃, tātad ar neaktīvo formu, lietojot 800-1000 vienības dienā, kas būtu fizioloģiskā norma, vitamīns D nevar sasniegt pārāk augstu koncentrāciju. Šo vitamīnu var pārdozēt, lietojot tā saucamās aktīvās vitamīna D formas, kuras arī bieži vien ir nepieciešamas. Taču šiem gadījumiem pastāv īpaša kontrole, lai nepieļautu pārmērīgu vitamīna D koncentrāciju organismā.

Lietojot tikai kalciju kopā ar vitamīnu D, nierakmeņu slimības pastiprināti neattīstīsies. Lai izslēgtu šo riska faktoru, ir vienkārši nepieciešams vairāk lietot šķidrumu: tas ir ļoti būtiski. Šķidrums ir jālieto vismaz 2,5-3 litri dienā. Taču tas nav saistīts ar kalciju, bet gan ir loģiska nierakmeņu profilakse. Otrs: cilvēkiem ar tendenci uz nierakmeņiem tie veidosies neatkarīgi no tā, vai viņi kalciju lietos vai nelietos. Te es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka papildu kalciju jau nelieto, teiksim, kilogramiem dienā. Parasti tas ir 1-1,5 grams, un šādas kalcija papilddevas nevar veicināt nierakmeņu veidošanos.