Kāpēc svarīgi dzert D vitamīnu Covid-19 izplatības laikā? Skaidro eksperti

Kopš pandēmijas sākuma ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par D vitamīnu, tostarp tā ietekmi uz Covid-19 un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksi. To apliecina arī pērn "MFD laboratorijā" veikto D vitamīna analīžu skaits, kas dubultojies, salīdzinot ar analīžu skaitu, kas veikts pirms pieciem gadiem. Kāpēc nepieciešams lietot D vitamīnu visa gada garumā un kā tas ietekmē Covid-19 vīrusa saslimšanas gaitu, skaidro "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga un "MFD laboratorijas" galvenā ārste Olga Ļakutina.

Kāpēc jāuzņem D vitamīns?

D vitamīns ir eļļā šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams ikvienam cilvēkam, jo tas atbild par kaulu masas veidošanos un stiprināšanu, muskuļu darbību, palīdz uzturēt zobu veselību, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Citiem vārdiem sakot, D vitamīns tiek dēvēts par saules, pret-rahītisko un noguruma vitamīnu, kas ir īpaši aktuāls tieši gada tumšajos mēnešos, kad organismā D vitamīna rezerves ir beigušās un liela daļa cilvēku sajūt imunitātes pavājināšanos un enerģijas mazināšanos. Farmaceite uzsver, ka Latvijas klimata apstākļos D vitamīnu pietiekamā devā ar sauli vai pārtiku vien nevar uzņemt, tāpēc tas ir jāuzņem papildus visu gadu.

Lai noskaidrotu D vitamīna līmeni organismā, nepieciešams nodot asins analīzes. D vitamīna līmenis iedalās četrās kategorijās – kritisks (0-10 mg/ml), deficīts (10-20 mg/ml), nepietiekams (20-30 mg/ml), pietiekams (30-45 mg/ml) un optimāls (45-60 mg/ml). Vidēji Latvijas iedzīvotājiem ziemā ir D vitamīna deficīts, savukārt vasarā tas ir nepietiekamā līmenī, taču speciālisti norāda, ka to nepieciešams uzturēt optimālā līmenī visa gada garumā, jo īpaši Covid-19 vīrusa straujās izplatības laikā.

Pēc analīžu veikšanas nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai vienotos par piemērotākajām D vitamīna uzņemšanas devām. Uzsākot vitamīna lietošanu, pēc mēneša analīzes jāveic atkārtoti, lai noskaidrotu, vai vitamīna līmenis organismā uzlabojas un D vitamīna deva ir efektīva. Pēc tam, lai pārliecinātos par to, vai D vitamīns ir normas robežās, asins analīzes vēlams nodot vēl pēc sešiem mēnešiem. Savukārt profilaktiski D vitamīna līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt ne retāk kā vienu reizi gadā.

Kā D vitamīna lietošana ietekmē Covid-19 slimības gaitu?

Ārste norāda, ka vairākos pētījumos pierādīts, ka gan sievietēm, gan vīriešiem visās vecuma grupās Covid-19 izraisītas slimības norise ir vieglāka pie pietiekama vai optimāla D vitamīna līmeņa organismā, nekā tiem, kuriem ir D vitamīna deficīts. Tas skaidrojams ar to, ka ar vīrusu cīnās cilvēka imūnsistēma un līdz ar to – jo vājāka tā būs, jo vīrusa saslimšanas gaita būs smagāka.

"Būtiska nozīme cilvēka imunitātes stiprināšanai ir tieši D vitamīnam. Novērots, ka hospitalizētiem Covid-19 pacientiem, kuriem bijis vismaz pietiekams D vitamīna līmenis, ievērojami samazinājās nevēlamo klīnisko komplikāciju riski – pneimonija, trombozes, respiratorā distresa sindroms, kā arī citokīnu vētras sindroms," norāda ārste.

Pētījumos analizēti arī gadījumi, kad Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu un pazeminātu D vitamīna līmeni ārstēšanai pielietoja lielas D vitamīna devas, lai pētītu iespējamību, ka tas atvieglos slimības gaitu, taču īstermiņā tas nedeva vēlamo efektu. Tādēļ ārste norāda, ka ir svarīgi jau savlaicīgi sekot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, regulāri uzņemt nepieciešamo vitamīna devu, lai organismā uzturētu D vitamīna līmeni optimālā koncentrācijā.

Kādu D vitamīnu izvēlēties?

Ņemot vērā, ka D vitamīns ir taukos šķīstošs, organisms to spēs pilnvērtīgi izmantot vien tad, ja tas lietots ēšanas laikā. Tas pieejams pilienu, kapsulu, košļājamu želeju un aerosolu formā, tāpēc katram (tostarp arī bērniem) būs iespējams atrast sev piemērotāko D vitamīna uzņemšanas veidu. Farmaceite Zane Melberga norāda, ka, izvēloties D vitamīnu, svarīgi pievērst uzmanību tam, cik lielas ir tā darbības vienības – jo to būs vairāk, jo labāk. Tajos preparātos, kuros šis skaits būs lielāks, būs jālieto mazāk un tas pietiks ilgākam laikam. Par nepieciešamo vienību skaitu noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. 

D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību, kā arī piedalās kalcija absorbācijā, tādēļ to ieteicams uzņemt no rītiem. Ņemot to vērā, nebūtu ieteicams D bērniem dot vakarā, lai nevairotu bērna aktivitāti un grūtības iemigt. Lai zinātu, cik lielu D vitamīna devu nepieciešams uzņemt attiecīgajos vecuma posmos, nepieciešams konsultēties ar ārstu, taču pēc starptautiskajiem standartiem zīdaiņiem līdz gada vecumam jāuzņem 1000SV (starptautiskās vienības), bērniem no viena līdz 10 gadiem līdz 2000SV, savukārt pusaudžiem un pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm ir noteikts līdz 4000SV dienā.