Ne tikai stress rada satraukumu - to veicina arī nepareiza pārtikas izvēle. Potenciāli toksiska pārtika (rafinēts cukurs un pārstrādāta pārtika) izraisīs lielāku stresu, jo asinīs pārāk ātri ieplūdīs cukurs. Tas palielina stresa līmeni organismā, kā arī ļauj sistēmā nokļūt pārāk lielam daudzumam insulīna. 

Insulīnam savukārt ir liela nozīme tauku uzkrāšanā, jo organismam ir grūtāk sadedzināt taukus. Kopumā pārāk liels insulīna un kortizola daudzums rada divkāršu tauku uzkrājumu un palielina apetīti. Tas ir apburtais loks - jo lielāku stresu jūtat, jo lielāka ir kāre pēc toksiska ēdiena, kas iedzen vēl lielākā stresā, un tā šis loks turpinās.

Turpretim tīra, liesa pārtika dod jums ilgnoturīgu enerģiju, samazinot stresa līmeni. Tāpēc lauziet šo apburto loku. Vienkārši atbrīvojieties, pārāk daudz nevingrojiet, izvairieties no stresu izraisošas pārtikas, bet vairāk ēdiet stresu samazinošu pārtiku.

Stresu izraisoša pārtika

Saldumi. Sniedz ātru enerģijas pieplūdumu, bet pēc tam izraisa strauju cukura līmeņa krišanos asinīs, liekot justies gausam, satrauktam un atņemot koncentrēšanās spējas. Izvairieties no tiem kā no sērgas.

Pārstrādāta pārtika. Izsmeļ organisma vitamīnu un minerālvielu krājumus, pakļaujot jūs lielākam stresam. Lietojiet tīru, liesu, dabisku pārtiku.

Ātrās uzkodas. Pētījumi liecina, ka pārtika, kas satur daudz slikto tauku (burgeri, eļļā vārīti kartupeļi, kebabi utt.), pazemina koncentrēšanās spējas un palielina stresa līmeni. Apēdot treknu ātro uzkodu, rodas noguruma un nervozitātes sajūta.

Sāļā pārtika. Paaugstina asinsspiedienu, pakļaujot jūs augstam stresa līmenim. Lielākie kaitētāji ir pārstrādātie gaļas produkti, piemēram, šķiņķis un bekons, kā arī pārstrādāta pārtika, kas satur daudz sāls.

Kafija. Kā jau skaidroju trešajā nodaļā, pārlieku liels kofeīna daudzums izraisa organismā stresu, pastāvīgi pieplūdina to ar taukus uzkrājošo hormonu kortizolu. Dienā izdzeriet tikai vienu vai divas bioloģiskās kafijas.

Alkohols. Stimulē pārslogotos virsnieru dziedzerus. Ja stresa laikā daudz izdzerat, jūsu virsnieru dziedzeri būs pārguruši. Ievērojiet mērenību alkohola lietošanā, lai ļautu dziedzeriem atgūties. Alkohols satur arī cukuru, kas padara jūs toksiskus un resnus. Cilvēki kļūdaini uzskata, ka pēc smagas dienas alkohols palīdzēs nomierināties, bet iedarbība ir tieši pretēja - tas tikai turpina noslogot visu sistēmu.

Stresu samazinoša pārtika

Ogas. Satur C vitamīnu, kas palīdz organismam tikt galā ar stresu. Turklāt tajās ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs. (Atcerieties, uztraukuma laikā cukura līmenis svārstās.) Apēdiet sauju ogu brokastīs.

Zaļie dārzeņi. Tumši zaļie dārzeņi stresa situācijās palīdz papildināt organismu ar vitamīniem. Ja varat, lietojiet tos katrā ēdienreizē (pat brokastīs!), bet tiem jābūt bioloģiskiem dārzeņiem.

Tītara gaļa. Satur aminoskābi, ko sauc par L- triptofānu. Tā izstrādā serotonīnu (nomierinošu labas pašsajūtas hormonu). Tītara gaļas lietošanai uzturā ir nomierinošs efekts, un tā var pat veicināt labāku miegu. Ēdiet šo produktu tīru un liesu, izvēloties bioloģisko tītara gaļu bez ādas.

Rolanda stāsts

Rolands bija saspringtākais cilvēks, kādu jebkad biju sastapusi. 32 gadu vecumā viņš bija veiksmīgs, labi pelnošs baņķieris, kas pastāvīgi mudināja sevi būt labākajam visās jomās. Nesen viņu satiekot, Rolands sacīja: "Izmantoju skrejceliņu jau desmit stundas nedēļā, taču dabūt prom šos netīkamos taukus no mana vēdera nevaru. Ir kādi ieteikumi?"

Viņa uzturs sastāvēja no zema tauku satura atkritumiem, tostarp "diētiskajām" pārslām un "diētiskajām" pārslu tāfelītēm. Ieteicu aizvietot šīs tauku bumbas ar lielu un tīru olbaltumvielu daudzumu (piemēram, bioloģisko vistas gaļu) un zaļajiem dārzeņiem. Bet vissvarīgāk - liku viņam vienkārši nomierināties un atbrīvoties.

Pēc četrām nedēļām Rolands bija ieguvis glītu plakanu vēderu. Ēšanas paradumu maiņa un stresa samazināšanās norādīja, ka darbā viņš ir kļuvis mazāk draudīgs un tas bojājot viņa reputāciju, jo viņš esot cilvēks, no kura jābaidās!

Kāpēc pārāk intensīva vingrošana liek pieņemties svarā

Sastapu daudzus veiksmīgus uzņēmējus, kuri, izmantojot skrejceliņa trenažieri, burtiski novārdzina sevi. Kāpēc? Ja vingrošana jūs satrauc (vai nu jūs izpildāt pārāk daudz vingrojumu, vai arī drudžaini skraidat apkārt, lai pēc darba vēl paspētu apmeklēt sporta zāli), tas var izraisīt pieņemšanos svarā, jo organisms pastiprināti izstrādā kortizolu.

Stresa situācijās virsnieru dziedzeri izstrādā DHEA (dehidroepiandrosteronu), kas pārvēršas estrogēnā, progesteronā un testosteronā. Tāpēc pārāk liels stress var stipri ietekmēt dzimumhormonus un izraisīt zemāku seksuālo dziņu, auglības problēmas.