Kalējs: Par veselības aprūpes reformu vēl pāragri spriest, jo pastāv daudz domstarpību
Rīga, 25.jūl., LETA. Par veselības aprūpes sistēmas reformu vēl pāragri spriest, jo pastāv diezgan daudz domstarpību, aģentūrai LETA teica Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš norādīja, valdībā tika apstiprināts, ka reforma kā tāda ir nepieciešama, taču par detaļām būs vēl jārunā, turklāt īpaši svarīgi atrisināt domstarpības ar pašvaldībām saistībā ar reģionālajām un lokālajām slimnīcām, jo tieši pašvaldības ir atbildīgas par iedzīvotāju veselības aprūpi. "Tas ir tāds jautājums, kas jārunā gadu gaitā," piebilda Kalējs.
Viņš norādīja, ka, visticamāk, Veselības ministrija (VM) būs tā, kas mēģinās kopā ar nozares pārstāvjiem šo jautājumu risināt, jo, piemēram, Slimnīcu biedrībai īpaši interesē gan slimnīcu tīklu sadalījums, gan arī tas, kādās specialitātes tiks sniegti pakalpojumi.
Vienlaikus Kalējs sacīja, ka reforma pakārtota vēl vienai būtiskai problēmai - cilvēkresursiem. Šī problēma nav atrisināma īstermiņā, jo nepieciešams būtiski mainīt darba samaksas mehānismus. "Citādi neviens nevēlas strādāt slimnīcās par tādu samaksu, kāda tā ir patlaban," atzina biedrības priekšsēdētājs.
Turklāt viņš uzsvēra, ka, lai piesaistītu cilvēkus, jāpalielina arī viņu skaits, bet diemžēl kapacitāte un resursi patlaban Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir tādi, kādi tie ir. Turklāt diemžēl mediķu skaits ar katru gadu samazinās, nevis palielinās.
Jau ziņots, ka valdība šodien bez būtiskām debatēm atbalstīja konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu izmaiņu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.
VM izstrādātajā ziņojumā norādīts, ka domes un novadu domes likumā par pašvaldībām autonomo deleģēto veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas funkciju traktē dažādi, tādēļ ministrija reformas ietvaros rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas.
Tāpat VM piedāvā stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.
VM izstrādātais konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.
Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.
Trešā līmeņa slimnīcās jeb reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili.
Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi.
Ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošinās augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši specializācijai.
