Kalējs: Palielinot mediķu atalgojumu, VM nav ņēmusi vērā visus ietekmējošos faktorus
Rīga, 20. febr., LETA. Palielinot mediķu atalgojumu un piešķirot papildu finansējumu algu palielināšanai, Veselības ministrija (VM) nav ņēmusi vērā visus ietekmējošos faktorus, un šī iemesla dēļ atsevišķām slimnīcām palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pēc tikšanās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) pauda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš sacīja, ka papildu finansējumu ministrija piešķīrusi, bet nav ņemti vērā visi faktori, piemēram, tas, ka no šī gada mainījušies normālā pagarinātā darba laika nosacījumi, proti, šogad tas nevar pārsniegt 50 stundas, tomēr darba apmērs slimnīcai jānodrošina pagājušā gada līmenī.
Kalējs sacīja, ka, kaut arī NVD pārstāvji izprotot šo problēmu, tā neesot dienesta, bet gan ministrijas kompetence. Slimnīcu vadītājiem gan neesot informācijas, ka ministrija plāno kaut ko darīt lietas labā.
Tāpat šodien, Slimnīcu biedrībai tiekoties ar NVD, tika pārrunāta jauna pakalpojuma īslaicīgās plānveida ķirurģijas pakalpojuma ieviešana no 1.marta. Slimnīcu vadītāji vienojās, ka saistībā ar šo jauno pakalpojumu sadarbosies un dalīsies ar informāciju savā starpā.
Kalējs paskaidroja, ka īslaicīga plānveida ķirurģija tiek veikta, kad cilvēkam nav nepieciešama ļoti invazīva operācija vai ilgstoša ārstēšanās. Īslaicīgas plānveida ķirurģijas rezultātā sagaidāms, ka pacientam ārstniecības iestādē nav jāuzturas ilgāk par divām vai trim dienām.
Pēc Slimnīcu biedrības vadītāja paustā, turpmāk sagaidāma diskusija par šī pakalpojuma apmaksas modeli.
Jau vēstīts, ka Vidzemes slimnīcai personāla atalgojuma nodrošināšanai no saviem līdzekļiem nācies atvēlēt 300 000 eiro un Jēkabpils reģionālajai slimnīcai, lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu, nācies sastādīt savu budžetu ar deficītu.
Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Slimnīcu biedrība kopumā apmierināti ar mediķu atalgojuma pieaugumu, tomēr nobažījušies par turpmāku finansējuma pieaugumu, tomēr pastāv bažas par turpmāku finansējuma pieaugumu, lai arī 2019. un 2020.gadā mediķu atalgojumu varētu turpināt palielināt.
Kalējs jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja uz nepieciešamību nodrošināt turpmāku atalgojuma palielināšanu mediķiem, kā arī uz nepieciešamību sākt domāt par finansējuma pieaugumu slimnīcām kopumā. Kaut arī papildu finansējums slimnīcām mediķu atalgojuma palielināšanai piešķirts, citiem izdevumiem papildu finansējums nav paredzēts, bet izmaksas turpina pieaugt gan medikamentiem, gan slimnīcas apsaimniekošanai un citām funkcijām.
Pēc Kalēja paustā, slimnīcām galvenokārt izdevies nodrošināt minimālo, Ministru kabineta noteikumos noteikto atalgojuma palielinājumu, tomēr dažām slimnīcām finansējuma trūkuma dēļ šis atalgojuma palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem.
Kā vēstīts, veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
