Kājas īkšķa deformācijai jeb "hallux valgus" ir raksturīgs kājas īkšķa sānu kauliņa izvirzījums, īkšķim virzoties uz pārējo pirkstu pusi. Šī ortopēdiskā slimība ir bieži sastopama problēma sievietēm pēc 30 gadu vecuma. Sievietes, kas saskārušās ar īkšķa deformāciju, bieži sūdzas par stiprām, dedzinošām sāpēm īkšķa apvidū, kuru dēļ ir praktiski neiespējami valkāt savus mīļākos apavus. Papildus sāpēm rodas priekšlaicīgs nogurums un spēcīgs diskomforts pēdā.

Kājas pirmā pirksta deformāciju iespējams izārstēt ar konservatīvām ārstēšanas metodēm, bet tikai tās agrīnā stadijā, kad iespējams novērst deformācijas tālāku attīstību. Ja slimība ir jau ielaista, tad palīdzēt var tikai ķirurģiska iejaukšanās, kas 95–99% gadījumu uzlabo pacienta turpmāko dzīves kvalitāti.

Iespējamie cēloņi

Biežākie īkšķa kaula deformācijas iemesli ir:

• Iedzimtība;
• Šķērseniskā plakanā pēda;
• Endokrīnās sistēmas traucējumi;
• Osteoporoze;
• Liekais svars;
• Hormonālās izmaiņas un dabisks svara pieaugums grūtniecības laikā;
• Locītavu artrīts;
• Profesionālās darbības īpatnības – ilgstoša, monotona, mehāniska slodze uz locītavām (piemēram, profesionāliem sportistiem, baletdejotājām, frizieriem u. c.);
• Neērti, šauri apavi, nepiemēroti augsts papēdis;
• Cukura diabēts (ogļhidrātu apmaiņas un asins piegādes traucējumi);
• Pēdas traumas.

Deformācijas simptomi

• Manāms kājas īkšķa kaula izvirzījums uz āru, kas ar laiku kļūst lielāks;
• Izteiktas, asas, dedzinošas sāpes īkšķa apvidū un pēdā, kas kļūst intensīvākas uz vakaru. Parasti nakts laikā sāpes pāriet;
• Ātrs kāju nogurums pat pie neilgām aktivitātēm;
• Pārējo pirkstu "āmurveida" forma;
• Grūtības apavu izvēlē.

Diagnostika

Lai atbilstoši ārstētu un novērstu slimības progresēšanu, nepieciešama pacienta pilna izmeklēšana, kas palīdzēs noteikt īstos slimības attīstības iemeslus un deformācijas stadiju.

Galvenās "hallux valgus" diagnozes noteikšanas metodes ir:

• Vizuāla izmeklēšana pie ortopēda-traumatologa;
• Pēdu rentgenogrāfijas izmeklējumi trijās projekcijās ar mērķi noteikt deformācijas stadiju un iespējamās papildu patoloģijas;
• Plantogrāfija – pēdas stāvokļa (plakanās pēdas) diagnostikai;
• Diferenciālā diagnostika – saslimšanu ar līdzīgiem simptomiem izslēgšanai (artrīts, podagra, deformējošā osteoartroze).

Profilakse un ārstēšana

Cīnīties ar šo nepatīkamo slimību ir daudz vienkāršāk tās sākuma etapā, parādoties pirmajiem simptomiem. Ievērojot dažus ieteikumus, iespējams apstādināt kājas īkšķa kaula deformācijas progresēšanu. Nepieciešams:

• Valkāt pareizi piemeklētus, ortopēdiskus apavus;
• Ievērot atpūtu darba laikā (īpaši, ja darbs saistīts ar papildu slodzi uz kājām);
• Lietot ortopēdiskās pēdiņas vienmērīgai slodzes sadalei uz pēdu vai speciālus silikona ieliktņus, kas koriģē pareizu pēdas stāvokli kustēšanās laikā;
• Sievietēm ieteicams ikdienā valkāt apavus tikai ar papēdi trīs līdz četru centimetru augstumā, savukārt vīriešiem – vienu līdz divus centimetrus augstus papēžus;
• Veikt speciālus pēdas vingrojumus un sekot līdzi pēdas pašsajūtai vingrojumu laikā (pareizos vingrojumus var ieteikt un parādīt ārsts);
• Uz nakti vilkt speciālu fiksējošu šinu (bandāžu);
• Taisīt 15 minūšu ilgas relaksējošas vanniņas kājām sāpju mazināšanai;
• Regulāri apmeklēt ortopēdu-traumatologu.

Ja nekas no iepriekš minētā nepalīdz un slimība turpina progresēt, tad, iespējams, ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Parasti tā nav sarežģīta operācija un pēc tās seko sešu līdz septiņu nedēļu rehabilitācijas periods, kuru iespējams saīsināt, stingri ievērojot ārsta norādījumus.

Neatliekamā palīdzība īkšķa kaula deformācijas simptomu mazināšanai

Lai mazinātu sāpes, tūsku un iekaisumu, īpaši gadījumos, ja īkšķa locītava, tai pieskaroties, ir karsta, nepieciešams ierobežot aktivitātes un pielikt sāpošajai vietai klāt ledu aptuveni uz 10–15 minūtēm trīs līdz četras reizes dienā. Papildus ieteicams veikt apļveida kustības, masējot ar ledus gabaliņu sāpošo locītavas kaulu.