Foto: Victor1558/Flickr

Daudzi no mums pavada vairākas stundas darbā, lūkojoties datora ekrānā, vai ilgstoši skatās televizoru. Taču retais apzinās, kādas negatīvās sekas var izraisīt sēdošs dzīvesveids un atsacīšanās no regulāras fiziskās slodzes.

Saskaņā ar Djūka Universitātes Medicīnas centra pētījumu rezultātiem, mazkustīgs dzīvesveids veicina viscerālo tauku uzkrāšanos. Šie tauki atrodas ap iekšējiem orgāniem, visbiežāk uz vēdera. Pētnieki atklāja, ka sešu mēnešu laikā, atsakoties no fiziskajiem vingrinājumiem, viscerālo tauku daudzums palielinās par 8,6%. Tāpat arī insulīna rezistence, sirds asinsvadu saslimšanas un citi metabolītiskie sindromi, kas saistīti ar paaugstinātu viscerālo tauku līmeni, pierāda, kāpēc sēdošs dzīvesveids ir bīstams. Turklāt aptaukošanās kļūst par riska faktoru osteoartrīta attīstībai.

Muskuļi, kas netiek vingrināti, netiek intensīvi nodarbināti, sāk atrofēties un bez regulāras slodzes kļūst vājāki. Šie faktori atstāj ietekmi uz jūsu ķermeni un tā spēju efektīvi darboties.

Kauli kļūst spēcīgāki, saņemot pietiekamu fizisko aktivitāti, savukārt, ja tas nenotiek, tie kļūst trauslāki, kas vecumdienās var izraisīt osteoporozi. Lai kauli būtu izturīgi, ir svarīgi regulāri veikt fiziskos vingrinājumus jebkurā vecumā.

Bez vingrinājumiem sirds-asinsvadu sistēmas tonuss samazinās, sevišķi skarot sirdi un plaušas. Atcerieties, ka sirds ir muskulis, līdz ar to, jo sirds ir stiprāka, jo vairāk asins tā varēs pārpumpēt un tās labāk cirkulēs pa ķermeni.

Turklāt ar vingrinājumu palīdzību no organisma tiek izvadīti toksīni sviedru veidā. Tādēļ, kustoties mazāk, toksīnu daudzums, kas tiek izvadīts no mūsu ķermeņa, arī samazinās.

Vingrinājumi un sabalansēts uzturs ir atslēgas elements svara uzturēšanā vai tā zaudēšanā. Kad ķermenis netiek fiziski nodarbināts, strauji paaugstinās aptaukošanās risks, it sevišķi, ja mazkustīgs dzīvesveids tiek piekopts apvienojumā ar viegli pieejamiem, apstrādātiem pārtikas produktiem un neveselīgiem ēšanas ieradumiem. Tas noved pie augstāka saslimšanas riska un pāragrās nāves. Cik svarīgi ir regulāri treniņi un kādi ir biežāk sastopamie riski, ja jūs nenodarbojaties ar sportu? Jūs būtu izbrīnīti, uzzinot, ka sēdošs dzīvesveids ir bīstamāks jūsu veselībai nekā smēķēšana.

Honkonga universitātes pētījumi pierādīja, ka:

• no visiem nāves cēloņiem cilvēkiem, sākot no 35 gadu vecuma, 20% bija saistīti ar fizisko aktivitāšu trūkumu. Turklāt periodā, kad ķermenis nav fiziski nodarbināts, par 45% vīriešiem, 28% sievietēm palielinās risks saslimt ar vēzi;
• risks nomirt no respiratorām slimībām palielinās par 92% vīriešiem un 75% sievietēm;
• savukārt nāves iemesli, kas saistīti ar sirds problēmām, mazkustīga dzīvesveida dēļ palielinās par 52% vīriešiem un par 28% sievietēm.

Minētās saslimšanas var novērst vienkāršu un regulāru fizisko vingrinājumu veikšana. Fiziskie vingrinājumi uzlabo miegu, organisma pretošanās spējas cīņā ar infekcijām, kontrolē svaru, samazina vēža attīstības, sirds slimību un diabēta risku, kā arī palīdz jūsu smadzenēm strādāt labāk un ātrāk. Tie ir tikai nedaudzi faktori, kāpēc fiziskajiem vingrinājumiem un aktīvam dzīvesveidam nepieciešams kļūt par neatņemamu dzīves daļu.