Kādā vecumā pieaug risks saskarties ar sirdsdarbības traucējumiem?
Pateicoties nesen veiktam zinātniskajam pētījumam, ir noteikti bīstamākie dzīves gadi – vecums, kad ir vislielākā iespējamība saskarties ar dažādām sirds slimībām. Īpašu uzmanību savam veselības stāvoklim būtu jāpiešķir vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, savukārt sievietēm "kritiskākais posms" ir līdz 30 gadu vecumam.
Pētnieki no Amerikas veselības centra Teksasā, sadarbībā ar somu mediķiem no Helsinku universitātes centrālās slimnīcas, izpētīja slimības vēsturi tūkstoš pacientiem vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kā arī veica veselības pārbaudes, nosakot šo pacientu veselības stāvokli. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pētnieki noteica periodu, kad pacientam bija traucēta sirdsdarbība. Pētījums publicēts žurnālā Global Science.
Pētnieki atklāja, ka rādītāji starp abu dzimumu pacientiem būtiski atšķiras. Sievietes infarkts un insults parasti skar vecumā līdz 30 gadiem, savukārt vīriešiem sirdsdarbības traucējumi novērojami dekādi vēlāk.
Tomēr zinātniekiem nācās atzīt: mūsdienās insulta risku vīriešiem nosaka ne tik ļoti vecums, cik smagu slimību esamība vai neesamība. Pataloģijas veselībā lielākā vai mazākā mērā izraisa zems imunitātes līmenis, kaitīgie ieradumi (smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana), hipertonija un aptaukošanās problēmas.
Zinātnieki tāpat norāda, ka vecumam ir gan tieša, gan relatīva nozīme. Tas, kādu nozīmi cilvēks tam piešķir, ir atkarīgs no indivīda noteiktajām prioritātēm - ko indivīds pats noteicis par dzīvē būtiskāko. Dažiem cilvēkiem vecums nozīmē tikai skaitli vai atskaites punktu, cik gadi ir pagājuši no dzimšanas brīža. Tas apstiprina faktu, ka fiziskais ķermenis pamazām neatgriezeniski noveco. Ne velti ir radies teiciens: "Mums ir tieši tik gadu, uz cik mēs izskatāmies un uz cik paši jūtamies."
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ivan McClellan