Aina Bajaruna ir Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas vadītājas pienākumu izpildītāja. Ainas kundze ir osteoporozes paciente, kura pēc profesijas ir medmāsa, bet viņas vīrs ir mūziķis – abiem ļoti patīk ceļot. Kustīgs dzīvesveids, pareiza un daudzveidīga ēdienkarte, pareizās zāles, kalcija un D vitamīna uzņemšana lieliski palīdz sadzīvot ar savu kaiti un justies pilnvērtīgi, jo osteoporozes gadījumā galvenais ir rūpēties par sevi un savu ķermeni, izprast savu slimību un neļaut tai attīstīties. Aina to perfekti prot, superdārgā procedūru aparatūra devusi slēdzienu – Ainai ir 54 gadi, lai gan pasē rakstīts, ka gadu skaits tuvojas 70, tomēr to neviens pat nepateiks. Aina ir sprigana, vitāla un komunikabla sieviete, brīnišķīga saimniece virtuvē, zinoša un inteliģenta visās jomās. Viņas ātrajam solim uz ielas netiek līdzi pat viens otrs trīsdesmitgadnieks.

Uz bezmaksas tālruņa numuru 80 00 00 18 Aina atbild ar izpalīdzības prieku – ne tikai osteopacientiem, bet arī ikvienam citam, kurš lūdz palīdzību vai konsultāciju. Statistika ir bēdīga – ar osteoporozi Latvijā slimo 30% sieviešu menopauzes vecumā un pēc tās. Šī kaite nomoka arī vecāka gadagājuma vīriešus, tomēr 80 % pacientu ir daiļā dzimuma pārstāves.

Kas ir zvanītāji uz bezmaksas tālruņa numuru, kādi ir jautājumi?
Visdažādākie. Šodien piezvanīja kāds vīrs no Latgales laukiem, kuram ir lauzta kāja. Nekāda sakara ar osteoporozi. Vienkārši cilvēks atradis šo numuru. Es viņam izstāstu, kas jāpaņem no ģimenes ārsta – analīzes, rentgenuzņēmumi. Izstāstu, ka jāzvana uz Traumatoloģijas institūtu un jāpiesaka vizīte. Viņš tak’ nezinot kāds tur numurs. Saku, lai paņem telefonu grāmatu. Kāda grāmata? "Meitiņ, es esmu te, 300 km no Rīgas. Kāda man te grāmata?" Palīdzēju vīrietim, noskaidroju visu un pierakstīju viņu pie ārsta. Guvu tādu gandarījumu! Un sirds man līksma visu dienu par padarīto!

Kas šodien ir lielākā sociālā problēma kaulu slimību pacientiem Latvijā?
Ģimenes ārsti! Liela cīņa pacientiem ir tieši ar savu ārstu. Daļa šo speciālistu nav pietiekami informēti par kaulu slimībām un osteoporozi. Kāda paciente aiznesa savam ģimenes ārstam osteodensitometrijas izmeklējuma rezultātus, bet speciālists, tos ieraugot, teica – kas tas tāds? Es te neko nesaprotu... Iet laiks, un pacientei muguras sāpes paliek arvien akūtākas, viss arvien sliktāk un sliktāk. Vizīti pie osteoporozes speciālista nenozīmē. Paciente spiesta maksāt bargu naudu. Pēc gada sieviete grib atkārtot šo izmeklējumu un atkal aiziet pie ģimenes ārsta, lai lūgtu atkārtotu nosūtījumu uz osteodensitometriju. Ģimenes ārsts nekaunīgi atbild, ka nav pagājis pusotrs gads. Ir tikai gads un četri mēneši... Tāpat netiek iedots nosūtījums uz asinsanalīzēm, un cilvēks spiests doties turp pēc paša iniciatīvas un maksāt milzu naudu – 28 Ls (osteoporozes speciālistam būs jāzina kalcija, fosfora, D vitamīna un pilnas asinsainas stāvoklis). Vai tā drīkst rīkoties ģimenes ārsts? Pacientam ir burtiski ar varu jāizcīna savas tiesības.

Ļoti svarīgi, lai ārsts nozīmētu D vitamīna pārbaudi asinīs (ģimenes ārsti bieži vien ir absolūti pret šī rādītāja noteikšanu). Ja D vitamīna rādītājs ir 5 vai mazāk, tad neuzsūcas ne kalcijs, ne osteoporozes dārgās zāles. Cilvēks cīnās un dzer zāles veselu gadu, bet uzlabojuma nav, paliek tikai sliktāk. Nupat saskāros ar diviem šādiem gadījumiem, kad divām kundzēm ārsts bija atteicies nozīmēt D vitamīna līmeņa noteikšanu. Šausmīgi. Terapija gada garumā – veltīga.

Jūs daudz gatavojat un rosāties virtuvē. Vai tas ir hobijs?
Jā. Gatavoju daudz, dažādi un veselīgi. Radinu arī savu vīru pie veselīga uztura. Ēdienkartē pats galvenais ir dažādība. No visa kā mazliet. Mans pēdējais atklājums ir mājās audzēju paipalu vistas. Ļoti jauki un tīrīgi mājdzīvnieki, kas katru dienu dēj olas. Paipalu olas dzer jēlā veidā, bet čaumaliņas sakapā klāt pie biezpiena. Oliņas jālieto uzturā 3 dienas pēc izdēšanas, jo vēlāk tās zaudē lielu daļu sava veselīguma. Tā kā veikalā tik svaigas nopirkt nevar, es audzēju pati. Būrītī aug septiņas vistiņas un gailis. Ik dienu katra vista dod pa olai. Neviens kaķis, suns vai cits mājdzīvnieks nav tik viegli kopjams un nesniedz tik lielu gandarījumu kā paipalas.

Ko drīkst un ko nedrīkst osteoporozes pacients?
Alkoholam, sviestam un cukuram – NĒ! Pēc iespējas mazāk sāli – nelielās devās drīkst tikai jūras sāli. Sāls vietā ļoti veselīgi ir kaltētie (nevis eļļainie) jūras kāposti, kas satur minerālus un jodu. Tādus var nopirkt garšvielu veikalos (piemēram, Lienes ielā 9). Tos samaļ kafijas dzirnaviņās, un pulverīti izmanto kā sāļo garšvielu pie visiem ēdieniem – zupām, sautējumiem, gaļas ēdieniem, uz tomātu ripiņas utt.

Vai jūs kādreiz grēkojat?
Nav jau tik traki. Pa reizei kādu cepumiņu, saldumiņu drīkst. Arī sauso vīnu nedaudz drīkst. Bijām ar vīru pie draugiem Vācijā un katru dienu izdzērām pa glāzei mājas vīna. Reizi trīs mēnešos var kūpinātu vistiņu bez ādiņas. No bulkām, baltmaizes un gaišajiem miltiem gan esmu atteikusies vispār.

Kādas ir Latvijas osteoporozes pacientu zināšanas par slimību?
Kad braucām apkārt pa Latvijas klīnikām ar PIXI kaulu blīvumu mērījumiem, tad sapratu, ka situācija ir samērā smaga. Daugavpilī latviski iznākošos mediju nelasa. 70 gadus veci cilvēki ar kaulu problēmām nekad nav izdzēruši nevienu kalcija tabletīti, D vitamīnu, Omega 3, zivju eļļu. Izbraukumos mērījumi tika veikti rokai, kādā stāvoklī gan ir pārējie kauli?! Kāda sieviete, uzzinot savus sliktos rezultātus, apsēdās man blakus un vienkārši sāka raudāt. Daudz labāka situācija bija Liepājā. Visiem dodam Osteo Avīzes jaunākos numurus, lai lasa un dod draugiem, radiem, kaimiņiem. Tikai visi kopā mēs izcīnīsim cīņu pret slimību, būsim stiprāki, skaistāki un veselāki!


Edīte Kaņepāja – Vanaga,
Divi gani – sabiedriskās attiecības