Kad iet pie ārsta, bet kad pie farmaceita?
Nereti ikdienas steigā, kad sašūpojas veselība, mēdzam doties pie nepareizā veselības aprūpes speciālista. Viens no acīmredzamākajiem iemesliem, kāpēc tā notiek, ir laika taupīšana.
Nenoliedzami, ka ieskriet aptiekā, piemēram, pēc pretsāpju līdzekļiem ir krietni ātrāk, taču daudzos gadījumos tas nebūt nav piemērotākais ārstēšanās veids. Proti, brīžos, kad ir sarežģītākas komplikācijas un jāvēršas, piemēram, pie ģimenes ārsta pēc diagnozes un ārstēšanas plāna noteikšanas, citi tā vietā steidzas uz aptieku pēc zālēm simptomu mazināšanai. Bieži vien tādā veidā tiek minimizētas tikai slimības acīmredzamākās izpausmes, nevis meklēts un novērsts tās īstais cēlonis.
Taču ir arī diametrāli pretējas situācijas. Pārlieku satraucoties par savu pašsajūtu, cilvēki dodas uz poliklīniku, izsēž garo rindu pie ģimenes ārsta, taču beigu beigās saprot, ka tas bija lieki, jo, piemēram, līdzekļus pret viegliem saaukstēšanās simptomiem var iegādāties aptiekā bez ārsta izrakstītas receptes. Turpat pie farmaceita var arī saņemt konsultācijas par ārsta izrakstīto medikamentu lietošanu.
Plašāk ar situācijām, kad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta un kad pie farmaceita, iepazīsties infografikā.
