Kā veselības apdrošināšanas polises izmantot efektīvi un racionāli? Iesaka ģimenes ārsti

Aizvadītajā gadā strauji augusi iedzīvotāju interese par veselības apdrošināšanas polišu izmantošanu. Naudas izteiksmē ik dienu veselības apdrošināšanas atlīdzībās iedzīvotājiem tiek izmaksāti 266 0000 eiro. Aiz tirgus līdera, dzīvības apdrošināšanas, veselības apdrošināšana pērn ieņēmusi otro vietu ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% lielu tirgus daļu, liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas dati.

Kamēr mūsu valstī nav ieviesta sen plānotā obligātā veselības apdrošināšana (VA), ieguvēji, protams, ir tie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru darba devēji ir parūpējušies par viņu labbūtību veselības apdrošināšanas polišu veidā. VA polise ir kā bonuss, ko cilvēks saņem “par brīvu”, nemaksājot “pa tiešo” no savas kabatas. Bet, kā zināms, viss, kas nāk salīdzinoši viegli, reizēm netiek novērtēts un racionāli izmantots.

Ko iesaka ģimenes ārsti, kas ikdienā joprojām ir pirmie un galvenie atbalstītāji un padomdevēji pacientu saslimšanas gadījumā? Kādi ir viņu vērojumi par VA polišu izmantošanu un ieteikumi, lai  pacients polisi izmanto lietderīgi un efektīvi?

Ģimenes ārste Līga Zīvere-Pile (strādā savā privātpraksē)

Manuprāt, ideālā variantā ģimenes ārstam jābūt tam, kurš pārrauga to, kam un kā pacients tērē savu apdrošināšanas polises prēmiju. Ir bažīgie cilvēki, kuri ik pa trim mēnešiem ir gatavi skriet un veikt kārtējos izmeklējumus un pārbaudes, iegūt kārtējos rezultātus, vēl vienu apstiprinājumu tam, ka ar viņu veselību viss ir kārtībā. Šādos gadījumos ir svarīgi, ka ģimenes ārsts redz visu šo visnotaļ haotisko darbību kopainu un piebremzē pacienta pašdarbību, jo tai nav racionāla pamata – ir taču klīniski pierādīti algoritmi, kas nosaka un pamato dažādu pārbaužu, izmeklējumu, analīžu utt. optimālos intervālus un regularitāti. Un arī gluži pretēji – kādam cilvēkam, kurš nebūt nav tik pārņemts ar savu veselību, saskaņā ar viņa anamnēzi vai tieši jāiesaka izmantot veselības apdrošināšanas piedāvātās iespējas, lai viņš bez ilgas gaidīšanas rindā savlaicīgi veiktu nepieciešamu izmeklējumu. Tātad racionālākais variants – ģimenes ārsta un pacienta sadarbība, kuras rezultātā netiek veikti izmeklējumi, tikai tāpēc, ka polisē vēl ir nauda, un tajā pašā laikā medicīniskas indikācijas gadījumā tiek izmantotas polises sniegtās priekšrocības.

Sadarbībā ar apdrošināšanas kompānijām labi ir tas, ka pamatā uz visiem izmeklējumiem, tajā skaitā dārgākajiem, pietiek ar ģimenes ārsta nosūtījumu – pacientam nav nepieciešams ar ģimenes ārsta nosūtījumu vispirms doties pie attiecīgā speciālista, saņemt viņa izrakstītu nosūtījumu un tikai tad veikt kādu diagnostisku pārbaudi utt. Tātad ceļš no ģimenes ārsta lēmuma par nepieciešamību veikt kādu izmeklējumu līdz tā rezultātu saņemšanai ir salīdzinoši īss un ātrs, kas, manuprāt, ir ļoti vērtīgi un svarīgi.

Aija Šnikvalde, ģimenes ārste "Premium Medical" klīnikā

Ideālais variants, protams, būtu, ja ģimenes ārsts vadītu visu pacienta ceļu, kas saistīts ar VA polises izmantojumu. Diemžēl tas ne vienmēr tā notiek. Mans darba princips ir šāds: konsultācijas laikā, vienojoties ar pacientu, tiek izveidots nepieciešamo izmeklējumu un konsultāciju plāns. Ja tiek veikta ikgadējā profilaktiskā pārbaude, tad izmeklējumus un konsultācijas prioritizēju vēlamā kārtībā. Tas, manuprāt, ārstniecības procesu padara pacientam saprotamāku, kā arī samazina patērēto laiku, kopējās ārstniecības izmaksas un nelietderīgo izmeklējumu skaitu.

Kur paliek polises “īpašnieka” atbildība?

Arī ģimenes ārstu praksē ir gadījumi, kad strādājošie, kam polises sedz darba devējs, mēdz tās izmantot “pēc pilnas” programmas, un ne vienmēr konkrētais izmeklējums vai konsultācija ir pamatota un nepieciešama. Tā teikt, kāpēc gan neizmantot iespēju? Ko šāda pašrocīgi vadīta iniciatīva nodara? Pirmkārt, nevajadzīgi mazina jau tā ierobežoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – kā zināms, speciālistu trūkuma dēļ rindas ir arī uz maksas pakalpojumiem. Cilvēks vienkārši apmierina savu interesi, kārtējo reizi pārbaudot, ka viss kārtībā, savukārt cits, kuram konkrētais pakalpojums ir patiešām steidzams un nepieciešams, pie tā netiek.

Lai nodrošinātu VA segto pakalpojumu lietderīgu, efektīvu izmantošanu, arī "Compensa Life" iesaka VA polišu ņēmējiem uzticēties savam ģimenes ārstam. Tieši ģimenes ārsts vislabāk spēj izvērtēt, kādi izmeklējumi vai konsultācijas pacientam nepieciešami, lai diagnozi noteiktu iespējami ātri un efektīvi, izvairoties no nelietderīgas laika un finanšu resursu tērēšanas.

VA polise – pievilcīga, bet mainīga

Pēc Viktora Gustsona, apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītāja domām, veselības apdrošināšanas “izrāvienam” 2022. gadā ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc VA polisēs iekļautajiem pakalpojumiem – cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti, piemēram, maksas operācijas, diagnostiskos izmeklējumus u. c. Otrkārt, sakarā ar straujo inflācijas (>20%) un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi, un līdz ar to – pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas.

Kā zināms, VA polise ir būtiska darbinieka atalgojuma paketes komponente un nozīmīgs, motivējošs faktors darbinieku piesaistē un noturēšanā. Arī apdrošinātāja novērojumi liecina – darbinieku trūkuma apstākļos tie darba devēji, kuri var to atļauties, VA polises cenšas piedāvāt plašākam darbinieku lokam, taču cenu kāpuma ietekmē vērojama tendence sašaurināt VA nodrošināto pakalpojumu apjomu.

Saprotams, ka situācijā, kad veselības aprūpes pakalpojumu (diagnostisko izmeklējumu, zobārstniecības pakalpojumu, konsultāciju u. c.) cenas kā energoresursu dārdzības, tā ārstniecības personu atalgojuma pieauguma dēļ strauji “kāpj debesīs”, optimālus risinājumus tiecas rast ne tikai uzņēmumi, kas polises iegādājas, bet arī paši apdrošinātāji. Viens no jauninājumiem, kas VA ienācis uz palikšanu – teju izzūd prakse segt polisēs iekļautos pakalpojumus 100% apmērā, bet ir notikusi pāreja uz tā saukto cenrāžu principu. Proti, apdrošinātājs maksā par pakalpojumu fiksētu cenu, piemēram, 50-70% no kopējām izmaksām (to nosaka konkrētās polises nosacījumi), skaidro V. Gustsons.