Kā veicināt veselīga uztura ieviešanu bērnu ikdienā?
Diskusijas dalībnieku pulku veidoja profesionālas un zinošas sievietes no uztura speciālistu un pētnieku sfēras, Rīgas vidusskolām, Veselības ministrijas un veselības, izglītības un sporta departamenta, kā arī aktīvas māmiņas no biedrības Vecāki par izglītību.
Salīdzinot esošo veselīga uztura situāciju bērnu ikdienā Latvijā ar pārējo Eiropu un pasauli, šeit vēl situācija neesot tik traģiska kā ASV vai Dienvideiropā. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Latvijā bērniem nepastāv draudi veselīga dzīvesveida ievērošanai un vispārējam veselības stāvoklim, ko ietekmē pareiza uztura ievērošana. Pēc Ivetas Pudules (Slimību profilakses un kontroles centrs) stāstītā, jau kopš 2008.gadā veiktā pētījuma ir zināms, ka 1/3 Rīgā dzīvojošo septiņgadīgo puišu ir konstatēta aptaukošanās. Ar katru gadu aptaukošanās kā problēma izplatās epidēmijas ātrumā visā Eiropā. Tajā pat laikā - 15% skolēnu ir novērojama problēma, ka tiem ir nepietiekama ķermeņa masa, jo skolās bieži viņi saņem vienīgo ēdienreizi (pārsvarā no nelabvēlīgām ģimenēm nākuši).
Ja izvērtē bērnu pavadīto skolā, tad, kā min Jana Simanovska (biedrība Vecāki par izglītību), 50% no skolēnu ēdienreizēm tiek saņemtas tieši skolā, kur tiek pavadīts visilgākais laiks ikdienā. Līdz ar to, pievērst uzmanību piedāvātās pārtikas klāstam un ēdienreižu kvalitātei, ir obligāta nepieciešamība gan no valsts iestāžu, gan vecāku puses.
Ilze Straume (Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja) informē, ka šobrīd izstrādātie MK noteikumi nosaka, kāds ir ievērojamais kaloriju un uzturvielu saturs, produktu grupas, cik kam jābūt un kas nedrīkst būt iekļauts bērnu ēdienkartē skolās un pieejams kafejnīcās. Kā arī ir paredzēts, ka kontroli skolās veiks Pārtikas un veterinārais dienests, kas pārbaudīs skolu, bērnudārzu, slimnīcu un pansionātu ēdienkartes. Šobrīd to ikdienā skolās un bērnudārzos veic iestādes medmāsiņas. Taču veselīgas un pilnvērtīgas ēdienkartes nodrošināšanu neietekmē tikai MK noteikumi. Kā norāda Astra Bērziņa (Vecāki par izglītību, Iepirkumu uzraudzības birojs), ēdiena kvalitāte ir atkarīga no pašu produktu kvalitātes. Kas nereti nav tā pati augstākā, jo, izsludinot publisko iepirkumu, bieži uzvar tie piedāvājumi, kuriem ir zemākās izmaksas. Neskatoties uz to, ka pēc 172. MK punkta pārtikas produktus nedrīkst iepirkt par zemāko cenu. Iestāžu galvenās prasības ir lētākais piedāvājums, taču nekas netiek atrunāts par pārtikas produktu kvalitāti. Piemēram, cik procentiem no piegādātajiem produktiem ir jābūt ar Zaļās karotītes novērtējumu, cik procentiem augļu un dārzeņu, no kurienes tiem ir jābūt piegādātiem.
Tāpēc, kā viens no ierosinājumiem veselīga uztura un kvalitatīvu ēdienreižu saņemšanai bērniem ikdienā, tiek ierosināts Veselības ministrijai, sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un uztura speciālistiem, izstrādāt vienotus publiskā iepirkuma standartus un formas, kuras izmantojot gan skolas, gan bērnudārzi, varēs iegādāties pilnvērtīgus pārtikas produktus. Publiskā iepirkuma standartos būtu jāatrunā produktu satura kvalitāti, piegādātāja atrašanās vieta (jo īsāks pārvadāšanas laiks, jo kvalitatīvāka un dabīgāka pārtika, kā arī attīstītu vietējos lauksaimniekus un ražotājus), kā arī cik ekoloģiski tīriem ir jābūt produktiem.
Diskusijas dalībnieces, kuras pārsvarā ikdienā ir arī māmiņas, minēja novērojumu, ka pārsvarā nezina, ko bērnam mācību iestādēs liek galdā. Līdz ar to nav dota iespēja kontrolēt bērna ēšanas paradumus un iespējas skolā vai bērnudārzā. Kā risinājumu šim informētības trūkumam, par labās prakses piemēru stāsta Ilona Care (Rīgas Valst 2.ģimnāzijas direktora vietniece) - Itālijā valsts ir izstrādājusi ēdienkartes skolām, kurās iekļautie ēdieni ir izveidoti tā, lai būtu sabalansēti visi nepieciešamie pārtikas produkti. Klāt ir pievienota arī pagatavošanas instrukcija, kas ļauj to izdarīt ikvienam skolas pavāram. Šīs ēdienkartes ir publiski pieejamas ik vienam. Ja arī valsts nebūtu gatava izstrādāt šādas vienotās ēdienkartes, tad, kā norāda Inese Siksna (Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācija), minimāla prasība būtu skolām internetā publicēt ēdienkartes. Kā labo piemēru šeit dalībnieces atzina Rīgas 2.ģimnāziju, kurā gan regulāri notiek veselīgu uzturu veicinošas aktivitātes, gan tiek garšīgi gatavots ēst, gan tiek publicēta ēdienkarte.
Patīkamu pārsteigumu diskusijas dalībnieku vidū izraisīja I.Siksnas atklāsme, ka bērni bieži vien ir tie, kuri par veselīgu uzturu zina vairāk nekā viņu vecāki. Tas tik tiešām mudina domāt, ka jau ar ES atbalstu realizētā programma "Augļi skolai" ir devusi daļu cerēto rezultātu - pozitīvo bērnu uzskatu un attieksmes maiņu par veselīgu uzturu. Šo faktu apstiprināja arī Teikas vidusskolas direktores vietniece Solvita Melne, stāstot, ka Teikas vidusskolā ir redzams, kā bērni ļoti labprāt iztukšo augļu un burkānu grozus, kuri ceļo pa klasēm. Kā arī labprāt iesaistās skolas rīkotajos konkursos, kur bērniem ir bijis jāpagatavo dažādu veidu biezputras un salāti. Šādā veidā veicinot ne tikai veselīgu ēdienu lietošanu, bet arī izglītojot, cik daudzveidīgas var būt veselīgu ēdienu receptes.
Diskusijas izskaņā, dalībnieces nonāca pie vienota viedokļa, ka skolās ir nepieciešams ieviest sistemātisku bērnu izglītošanu par veselīgu uzturu. Gan integrējot informāciju metodoloģiskajos materiālos, gan iesaistot pašus bērnus projektu un informācijas radīšanā par veselīgu uzturu. Kā arī veicinot tādu projektu realizāciju, kuros bērni varētu piedalīties kopā ar vecākiem. Jo ēšana nav tikai uzturvielu uzņemšana. Tas ir socializēšanās process.
Paldies diskusijas dalībnieces teica par MK izstrādātajiem noteikumiem, kuri jau šobrīd strādā praksē un kuru dēļ vairākumā skolu jau ir izskausta "krāsaino našķu" pārdošana. Arī Ilona Stalidzāne (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve) rosināja dalībniecēm aizdomāties, vai tiešām situācija ir tik negatīva, kā to stāsta. Varbūt tas ir tikai iesakņojies stereotips? Viņa, protams, ierosināja vairāk runāt par labajiem piemēriem citās pašvaldībās un skolās, kā arī pievērst uzmanību pašiem savā personīgajā ieguldījumā un aktivitātēs kopā ar bērniem, lai vecinātu bērnu izglītību un veselības uzlabošanu.
Informāciju sagatavoja Marta Kaktiņa, pasākuma organizatoru pārstāve
Foto: Stock.XCHNG
