Kā un kāpēc palīdzēt pacientiem atmest smēķēšanu?

Ineta Grīsle ftiziopneimonologs–alergologs

Jau gadsimtiem ilgi novērots, kādu kaitējumu cilvēku veselībai nodara smēķēšana.Tabaka ir praktiski vienīgā legāli tirdzniecībā esošā prece, kas nogalina cilvēku, ja to lieto, kā paredzēts.

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka smēķē 1,1 miljards iedzīvotāju, t.i., gandrīz trešdaļa cilvēces pēc 15 gadu vecuma. Pēc FINNBALT datiem, 2002. gadā Latvijā smēķēja 40% pieaugušo - 51,1% vīriešu un 19,2% sieviešu. Pēdējo gadu dati par smēķēšanu pusaudžu vidū mūsu valstī ir līdzīgi abu dzimumu grupās: smēķē ~40% gan meiteņu, gan zēnu. Katra izsmēķētā cigarete saīsina mūžu vidēji par 6-7 minūtēm. PVO dati apstiprina, ka tabaka visā pasaulē izraisa līdz pat 3,5 miljoniem nāves gadījumu gadā, kas būtu novēršami nesmēķējot. Paredzams, ka, stāvoklim nemainoties, 2030. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 10 miljoniem gadā, kļūstot par vienu no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.

Šie apstākļi mudinājuši PVO un daudzas nacionālās veselības organizācijas izvirzīt smēķēšanas atmešanu par vienu no veselības aprūpes programmas prioritātēm. Nopietna palīdzība, kuru galvenokārt realizē ģimenes ārsti, iesaistot arī speciālistus (pulmonologus, kardiologus) un farmaceitus, ir ļoti sarežģīta, taču kopējo izmaksu ziņā efektīva. Piemēram, vidējās veselības aprūpes izmaksas katram smēķētājam Vācijā ir par 6000 EUR lielākas nekā nesmēķētājiem; šajā summā nav iekļautas netiešās izmaksas, ko izraisa slimošana un samazinātais darba ražīgums.

Smēķēšanu nosaka ģenētisko, sociāldemogrāfisko, apkārtējās vides, uzvedības un personības faktoru kopums. Smēķēšanas radīto plaušu slimību izcelsmē pamatā ir divi mehānismi - iekaisuma radīšanas un mutagēni/karcinogēnais efekts. Cigarešu dūmu ieelpošanas rezultātā tiek stimulēta gļotu produkcija, bojājas un noārdās skropstiņepitēlijs, tiek ierosināts klepus. Apmēram pusei no visiem smēķētājiem rodas hronisks iekaisums elpceļos - bronhīts, kur galvenās iekaisuma šūnas ir neitrofīlie leikocīti. Ģenētiskā predispozīcija (15-20%) gadījumos nosaka hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) attīstību. Šiem pacientiem elpceļus infiltrē CD8+ T-limfocīti, aktivējas makrofāgi un neitrofīlie leikocīti, kuri pastiprināti producē proteolītiskos enzīmus, tādējādi izjaucot proteāžu/antiproteāžu balansu elpceļos un radot iekaisumu ar obstrukcijas un emfizēmas veidošanos. Plaušu bojājumu nosaka cigarešu dūmu ekspozīcija un individuālie organisma aizsargmehānismi apmēram pēc 10-20 nosmēķētiem gadiem. Gandrīz pusei slimnieku diagnozi apstiprina novēloti, jo slimnieki sākotnēji labi adaptējas elpas trūkumam, proti, ierobežo fiziskas aktivitātes un sūdzības izskaidro ar vecumu. Elpceļu obstrukcija HOPS pacientiem atšķirībā no bronhiālās astmas ir neatgriezeniska. Nepārtraucot smēķēšanu, slimības progresēšanu nevar pārtraukt un saslimšanas risks ir proporcionāls izsmēķēto cigarešu skaitam.

Jau kopš 1950. gada, izmantojot statistiku, zinātniski pierādīta plaušu vēža un smēķēšanas savstarpējā saistība, kā arī uzsākta tādu kancerogēno vielu izpēte tabakas produktos kā TSNA (tabakas specifiskais nitrozamīns), hidrociānskābe, aldehīdi, hidrazīns u.c. Plaušu vēzis dzīves laikā attīstās ~20% smēķētāju. Tas ilgstoši ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem, arī Latvijā. Diemžēl, pieaugot smēķēšanas izplatībai sieviešu vidū, šī audzēja lokalizācija sievietēm daudzās valstīs ierindojas otrajā vietā aiz krūšu vēža.Smēķētāji daudz biežāk slimo arī ar mutes dobuma, rīkles, balsenes (20-30 x biežāk) vēzi.

Vispārzināma ir mātes smēķēšanas nelabvēlīgā ietekme uz augli, un vecāku smēķēšanas - uz tālāko bērna attīstību. Smēķējošo vecāku bērniem agrīni zīdaiņu vecumā attīstās čīkstošas elpas epizodes, bronhīti, pneimonijas, pieaug astmas attīstības risks.

Smēķēšanas izraisīto plaušu slimību ārstēšana ietver sevī smēķēšanas atmešanu jeb cēloņa novēršanu, medikamentozu ārstēšanu, kura atvieglo simptomus un slimības uzliesmojumus, slimnieku rehabilitāciju un ķirurģisku ārstēšanu plaušu vēža gadījumos.

Smēķēšanas atmešana jebkurā vecumā pozitīvi ietekmē veselību. Tiek atgūta pilnvērtīga garšas un smaržas sajūta. Vieglos un vidēji smagos gadījumos HOPS pacientiem neapšaubāmi apstājas plaušu funkcionālo rādītāju pasliktināšanās un samazinās mirstība. Plaušu vēža risks bijušajam smēķētājam pēc 10-15 gadiem ir tikai nedaudz augstāks par nesmēķētāju.

Vislielāko palīdzību un atbalstu cīņā par smēķēšanas atmešanu var sniegt ģimenes ārsts. Pētījumi liecina, ka 70% pacientu grib atmest smēķēšanu un vēlas saņemt ģimenes ārsta palīdzību, jo pašiem atmest šo ieradumu izdodas tikai 10 % (Amerikā 5%). Diemžēl pacientu aptaujas dati Latvijā liecina, ka ārsts ieteicis atmest smēķēšanu tikai 14,3% smēķētāju.

Uzsākot smēķēšanas atmešanu, vissvarīgākā ir pacienta motivācija, ģimenes un draugu atbalsts. Smēķēšana ir cieši saistīta ar noteiktām situācijām un diennakts laiku - pirmā rīta cigarete, dzerot kafiju vai pārrunām ar kolēģiem pusdienlaikā, tāpēc jāmaina savi ieradumi, piemēram, kafiju aizstājot ar sulu, sarunu laiku veltot grāmatu lasīšanai vai fiziskiem vingrinājumiem u. tml. Piemērots laiks smēķēšanas atmešanai ir brīvdiena, ceļojumi.

Nikotīna atkarība ir viens no galveniem šķēršļiem, kurš liedz pārtraukt smēķēt. Šī atkarība tiek klasificēta kā slimība (International Classification of Diseases ICD-10). Lielākā daļa pretsmēķēšanas līdzekļu tiek balstīti uz nikotīna aizvietošanu. Tie ir plāksteri un košļājamās gumijas,kuri atvieglo nikotīna abstinences simptomus. Kombinējot nikotīna aizstājošo terapiju ar izglītojošo darbu, 16% gadījumu var sasniegt labus rezultātus.

Kā laba alternatīva pasaulē un arī Latvijā ir pieejams arī nikotīnu nesaturošais ārstniecības līdzeklis - bupropiona hidrohlorīds, kurš mazina vēlmi uzsmēķet. Būdams antidepresants, tas iedarbojas uz dopamīnerģiskiem (atkarības attīstība) un noradrenerģiskiem (abstinences attīstība) mehānismiem galvas smadzenēs un ir efektīvs 30 % gadījumu.

Kopumā smēķēšanas atmešana ne tikai saglabā veselību un ietaupa naudu, bet ir arī pozitīvs piemērs līdzcilvēkiem, īpaši bērniem un pusaudžiem. Šobrīd ģimenes ārstiem ir iespēja izvēlēties praktisku un iedarbīgu pasākumu kompleksu, kuru piedāvāt smēķējošiem pacientiem.Vienkāršs un lietderīgs būtu šāds padoms - smēķēšanas atmešana ir labākais, ko jūs varat darīt savas veselības labā, un es esmu gatavs jums palīdzēt.