Kā tikt galā ar depresiju?
Foto: Dianagrigore.deviantart.com
Informāciju sagatavoja dr. Ilona Sprūģe, Latvijas Ārstu Psihoterapeitu asociācija
Depresijas izpausmes var būt visdažādākās. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka tas ir nepatīkams, neizturams psihisks un fizisks stāvoklis. Atstāts novārtā un neārstēts, tas ievērojami samazina ikdienas kvalitāti un ir ar ilgstošām un pat dzīvību apdraudošām sekām. Tikai nelielai daļai cilvēku depresija var pāriet pati no sevis.
1. solis: pieņem šo situāciju!
Lai tiktu galā ar depresiju, vispirms jāpieņem, ka Tu ar to esi saskāries un Tev no tās ir ciešanas. Bez ciešanu apzināšanās praktiski nav iespējama ne efektīva ārstēšana, ne pārmaiņas tālākajā dzīvē.
2. solis: noskaidro savas depresijas pazīmes!
Palīdzoši ir zināt savus depresijas simptomus. Pirmkārt, tas palīdzēs sevi iepazīt šajā situācijā. Varbūt Tev būs domas, ka šie simptomi ir norma un ir nenozīmīgi, bet, kad tie parādās vairāki un atkārtojas, tā ir pazīme, ka, iespējams, esi nomākts un depresīvs ilgstoši. Ja simtomi pastāv vismaz divas nedēļas gandrīz katru dienu un dienas lielāko daļu, dodies pie ģimenes ārsta vai pie speciālista! Otrkārt, simptomu apzināšanās palīdzēs Tev kopā ar speciālistu sekot, kā uzlabojas Tava pašsajūta, pašam novērot zāļu un psihoterapijas efektivitāti. Treškārt, dažreiz depresīvs stāvoklis cilvēkam ir bijis tik ilgi, ka viņš nemaz nezina, ka var būt arī savādāk, viņš uztver savu pašsajūtu kā normu. Tādās situācijās nepieciešams, ka kāds palīdz kļūt izglītotākam par savu slimību.
Kādas var būt depresijas izpausmes?
Fiziskās izpausmes – sāpes jebkurā ķermeņa vietā (bieži muguras sāpes un galvassāpes), noguruma, bezspēka sajūta, sūdzības var būt saistītas ar praktiski jebkuru orgānu vai orgānu sistēmu (sirdsklauves, tirpšana, gremošanas traucējumi u.c.), visdažādākie miega traucējumi (nereti tas ir pirmais depresijas vēstnesis), svara izmaiņas, bieža slimošana ar darba nespējas lapām, hronisku blakusslimību saasināšanās.
Emocionālās izpausmes – nomākums, nemiers, nav prieka, negribas neko darīt, negribas attīstīties, mācīties, vēlēšanās pēc klusuma, mokoša vainas izjūta, vienaldzība pret sevi un pret apkārt notiekošo, neproduktīva svārstīšanās, kad jāpieņem ikdienas lēmumi, jāizdara izvēle, nelaimīguma izjūta, raudulība, bezspēcības, bezvērtības izjūta.
Ar domāšanu saistītās izpausmes – grūti koncentrēties intelektuālam darbam, nespēja pabeigt darbu, kas prasa lielu intelektuālu piepūli, atmiņas traucējumi, nespēja izturēt vai risināt problēmas, prevalē negatīvas un uzmācīgas domas, tā saucamā "pastāvīgas katastrofas tuvošanās", "viss ir tikai vai nu melns, vai balts" domāšana, domas par dzīves bezjēdzību, pastiprināta norūpēšanās par veselību, lai gan medicīniskie izmeklējumi šīs bažas neapstiprina.
Izpausmes uzvedībā ir tādi neveselīgi paradumi kā pārmērīga alkohola lietošana, pastiprināta ēšana vai apetītes zudums, iesaistīšanās azartspēlēs, "slīkšana" datoratkarībā, pārgalvīga, impulsīva uzvedība, kas saistīta ar palielinātu nelaimes gadījumu risku, grūtības veidot attiecības, verbāla un pat fiziska agresija pret citiem, izvairīšanās no darba, mācībām, atbildības un sociālas komunikācijas.
Vairumā gadījumu tuvinieki un draugi novēršas no cilvēka, kas sirgst ar depresiju, vai nu viņa sūdzību un neizturamā kontakta ar viņu dēļ, vai nu arī cilvēks pats uzvedas tā, ka noraida apkārtējo interesi un rūpes, radot izolāciju un pastiprinot vientulību. Te vietā ir teiciens: "Tu man patīc, un es gribu Tev palīdzēt, bet Tu nepatīc pats sev!"
3. solis: mēģini izprast savas depresijas iemeslu!
Pajautā sev, kas ir Tavas depresijas iemesls. Ieklausies sevī. Atceries iemeslus, kas pirmie nāk prātā. Kas Tavā dzīvē notika, kad parādījās pirmās depresijas pazīmes? Neviens labāk par pašu to nevar zināt. Depresija parasti ir smagas un traumatiskas pieredzes, kas cilvēkam ir bijis jāpieredz, rezultāts. Un smaguma svars ne vienmēr ir objektīvi pamatots, vissvarīgākais ir personiskā pārdzīvojuma vai zaudējuma nozīmīgums.
4. solis: piedod sev un pāridarītājiem!
Piedod sev un piedod citiem. Aizvainojums un vainas izjūta ir vieni galvenajiem depresijas "draugiem". Piedod visiem, kas ir bijuši kaut nedaudz iesaistīti tajā pretīgajā un nepanesamajā pieredzē, ar ko Tev nācās sastapties, un kas ir iemesls Tavai depresijai. Piedod arī sev un pieņem sevi kā mirstīgu cilvēku, kura dabā ir pieļaut kļūdas un kas var būt diemžēl arī iemesls citu kļūdām. Tu nevari kontrolēt visu. Tu nevari būt perfekts. Piedod sev un citiem, vienalga, lai kas arī nebūtu noticis. Piedošana dos iekšēju brīvību, atbrīvos Tevi no dvēseles smaguma, un Tu varēsi sākt mācīties, kā piešķirt dzīvei prieku un pastāvīgu piepildījumu.
5. solis: meklē savu dzīves prieku!
Kā rast prieku un motivāciju turpmāk, ja to vienkārši nav?
Ar šo ir visgrūtāk – atrast nodarbošanos, kas rada prieku tieši Tev. Jo daudzi nezina, kas ir interesants tieši viņiem. Te nav vienas universālas formulas visiem. Ir jāvelta daudz laika un resursu sevis izziņai un iekšējo prāta dzīļu labākai sapratnei. Tam parasti nepieciešami vairāki mēneši vai pat gadi. Ir jāsāk ar to, ka "jāiet laukā", jāsatiekas ar cilvēkiem un jārunā. Viena no depresijas izpausmēm ir nevēlēšanās kontaktēties ar citiem. Un kādu brīdi arī nevajag sevi spiest uz to. Tad galvenais un reizēm vienīgais sarunas biedrs var būt profesionālis – ārsts, ar kuru Tev ir izveidojies labs kontakts. Viņš, iespējams, vienīgais zinās Tavu ievainojošo pieredzi. Šādas regulāras, strukturētas, terapeitiskas sarunas un attiecības, ko sauc par psihoterapiju, nepieciešamas, lai Tu būtu gatavs runāt arī ar citiem un gūt līksmi un mierinājumu no sarunām, no kopā būšanas.
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija
Skolas 3, Rīga, LV-1010
Tālrunis 29288446
E-pasts: tija.vanaga@gmail.com
www.arstipsihoterapeiti.lv
