Kā spēka treniņi var palīdzēt jauniešiem mazināt stresu? Stāsta speciālisti
Sports nav tikai brīvā laika pavadīšana. Uzlabojot jauniešu prāta spējas, būtiski paaugstinot noturību, attīstot spēju pārvarēt grūtības, nodrošinot iespēju sastapties ar domubiedriem, sports palīdz būt formā gan fiziski, gan mentāli. Regulāra kustība mazina stresu, trauksmi un dusmas, tā vietā nesot prieku, aizrautību, virzības un piederības sajūtu. Kāpēc jauniešiem sportot, un kā vecāki var sekmēt jauniešu dzīves kvalitāti, komentē Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs un "MyFitness" privātais treneris Kārlis Matisāns.
Kustības nozīme stresa samazināšanā
Kustībai ir fundamentāla loma jauniešu attīstībā, jo tieši caur kustību jaunieši samazina spriedzi un stresu, kas ir neatņemama un pat nepieciešama dzīves sastāvdaļa. Jo vairāk jaunietis nodarbina ķermeni, jo labāk jūtas. Jo labāk jūtas, jo lielāka motivācija darboties.
“Stress motivē cilvēku risināt problēmas un tieši tādēļ jauniešiem caur fiziskām aktivitātēm ir jāmācās strādāt ar stresu un nepadoties pie pirmajām grūtībām. Tas ir būtiski, jo tieši no stresa rodas trauksme, depresija un citas mentālās veselības problēmas – tiklīdz cilvēks pietiekami nekustas, pārņem bezjēdzības sajūta, apātija, zūd motivācija. Ir jāveido šīs pieredzes un prasmes tikt pāri dzīves problēmām, piemēram, izaicinot sevi sportā,” skaidro psihoterapeits.
Sports kā līdzeklis noturības palielināšanai
Foto: Freepik.com/ freepik
Sportam jauniešu dzīvēs ir būtiska nozīme arī mūsdienu tehnoloģiju kontekstā. Sociālie tīkli un datorspēles rada smadzenēm nepārtrauktus stimulus, un jaunieši vairs nespēj koncentrēties uz kaut ko šķietami garlaicīgu un nestimulējošu – tikko kaut kas apnīk vai nepadodas, jaunieši to pamet novārtā un ķeras pie nākamās lietas.
“Laika gaitā ir pamēģinātas dažādas nodarbes, bet nekas nav pietiekami aizrāvis, lai saistībā ar to izveidotos rutīna un būtu gūti pirmie sasniegumi. Rezultātā izaug cilvēks, kuram vienīgo stimulu spēj sniegt telefons un videospēles. Tādēļ ir vēl jo svarīgāk nodarboties ar sportu, jo tas māca pacietību, disciplīnu un izturību,” norāda psihoterapeits.
Sporta zāles sociālā vērtība
Sabiedrības dzīvesveidā notiek pārmaiņas un jaunieši arvien mazāk laika pavada kopīgās aktivitātēs.
”Īpaši pusaudžu vecumā ir vērojamas lielas atšķirības starp dzimumiem. Sporta zāles apmeklējumi ir īpaši būtiski tieši zēniem. Mūsdienās samazinās telpas un vides, kur zēniem kopā aktīvi pavadīt laiku. Trenažieru zāle var lieliski aizpildīt šo funkciju. Sporta zāle – tā nav tikai vieta, kur iegūt atlētisku ķermeni. Tā ir arī vide, kur satikt vienaudžus un citus pieaugušos, kas kalpo kā pozitīvie lomu modeļi. Regulāri sporta zāles apmeklējumi var būt arī aktivitāte, ko tēvi var darīt kopā ar dēliem,” iesaka psihoterapeits.
Fiziskās aktivitātes savai pašapziņai
Foto: Freepik.com/ freepik
Tieši pusaudžu vecumā ārējam izskatam ir liela nozīme, jaunieši pret to ir ļoti sensitīvi, jo ķermenis mainās un lielā mērā caur to jaunietis definē sevi, līdz ar to apmierinātība ar ķermeni ir ļoti svarīga. Tāpēc rūpes par ķermeni, tai skaitā par izskatu, palīdz veidot personību, celt pašnovērtējumu un nodrošināt stabilāku nervu sistēmu.
“Jauniešu vidū ir populāri spēka treniņi, iespējams, tieši šī iemesla dēļ – tie ļauj pārmainīt ķermeni, tas ir pašizpausmes veids, kas ļauj pieredzēt izaugsmi un vairot apmierinātību ar sevi,” savā pieredzē un darbā ar jauniešiem novērojis privātais treneris.
Kā motivēt jaunieti sportam?
Jauniešu motivēšanā nozīmīga loma ir atbalstošai videi un apstākļiem. Regulāram sporta zāles apmeklējumam nereti nepietiek ar paša jaunieša apņemšanos, tam nepieciešams praktisks vecāku atbalsts ar efektīvu laika plānošanu un sportošanai nepieciešamo resursu nodrošināšanu.
“Mūsdienās jau ir skaidri zināms, ka efektīvākais, ko speciālists var piedāvāt, ja jaunietis saskaras ar kādām mentālās veselības problēmām, ir fiziskas nodarbības. Tas ir veiksmīgākais risinājums ar mazāku risku nekā medikamenti. Tomēr ne vienmēr jauniešiem ir vēlme un motivācija doties uz treniņiem, uzsākt ko jaunu. Taču motivācija neradīsies ne no kā – ir jātiek pāri tam, ko negribas, tā ir viena no dzīves sastāvdaļām. Jauniešiem var palīdzēt pieaugušie, kas var sniegt motivāciju, piemēram treneris. Tāpat pastāv lielāka iespēja, ka jaunietis vēlēsies doties uz treniņiem, ja uz tiem dosies arī kāds draugs. Visbeidzot, par zemu nevar novērtēt arī praktiskos apsvērumus – vecākiem jāparūpējas par to, lai jaunietis var ērti nokļūt sporta zālē, lai būtu laiks paēst un tamlīdzīgi,” uzsver Nils Sakss Konstantinovs.
Raksts tapis pēc “MyFtiness” ekspertu sarunas podkāstā “BEZ SVARIEM”.
