Karstums un tveice var ievērojami ietekmēt cilvēka organisma pašsajūtu. Īpaši jutīgi karstumu mēdz pārciest seniori un hronisko slimību pacienti. Kā būt piesardzīgiem, rūpēties par savu veselību un justies labi arī karstākās vasaras dienās? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Lai arī siltās un karstās vasaras dienas mēdzam gaidīt ar nepacietību, vienlaikus organismam karstums ir papildu pārbaudījums. Karstums var veicināt tādas veselības problēmas kā saules dūriens un dehidratācija (atūdeņošanās), kā arī pastiprināt sirds ritma traucējumus, asinsspiediena un glikozes līmeņa svārstības. Īpaši bīstamas karstās dienas var būt vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo ar vecumu izmainās organisma termoregulācijas spējas – organisms grūtāk pielāgojas temperatūras svārstībām, skaidro ģimenes ārste. Vienlaikus samazināts slāpju sajūtas mehānisms, tādējādi ir vieglāk iestāties dehidratācijai. Turklāt ar gadiem palielinās hronisko slimību izplatība, tādējādi seniori parasti biežāk lieto medikamentus hronisko slimību kontrolei, kas arī ir svarīgs faktors, ko ņemt vērā, sekojot šķidruma līdzsvaram organismā.

Tādēļ senioriem un hronisko slimību pacientiem karstā laikā jāatceras šie svarīgie soļi:

• Palikt ēnā vai vēsās telpās, īpaši dienas vidū (11:00–16:00).

• Valkāt vieglu, gaišu apģērbu un cepuri, saulesbrilles.

• Regulāri dzert ūdeni, pat ja nav slāpju.

• Izvairīties no smagas fiziskas slodzes dienas karstākajā daļā.

• Biežāk kontrolēt asinsspiedienu, pulsu, glikozes līmeni, ja ir cukura diabēts.

Medikamentu terapija karstā laikā

Vai vasarā būtu jāmaina medikamentu režīms vai deva, ņemot vērā šķidruma zudumu? Kā skaidro ģimenes ārste, korekcijas varētu būt aktuālas, piemēram, lietojot diurētiķus, jo tie palielina šķidruma zudumu un var veicināt dehidratāciju. Savukārt, lietojot medikamentus asinsspiediena kontrolei, jāņem vērā, ka asinsspiediens karstumā var kristies, radot vājumu. Arī diabēta pacientiem karstumā jābūt īpaši vērīgiem, jo svīšana un karstums var izraisīt hipoglikēmiju. Taču vienmēr jāatceras, ka medikamentu terapijas izmaiņas nevar veikt pašrocīgi. Medikamentu lietošana un iespējamās režīma izmaiņas vienmēr jāpārrunā ar ārstu!

Farmaceite uzsver – arī karstā laikā ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā vai pēc noteiktas shēmas, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina, jo pat īslaicīga medikamentu lietošanas pārtraukšana var ietekmēt veselību un ārstēšanas rezultātu. Lietojot medikamentus vasarā, pievērsiet īpašu uzmanību fotosensibilizācijai – noteikti medikamenti palielina jutīgumu pret saules gaismu, kā rezultātā āda kļūst uzņēmīgāka pret saules stariem – tie var būt arī ārīgi lietojami medikamenti un preparāti ar ārstniecības augiem, piemēram, asinszāli. Tādēļ vienmēr atcerieties par atbilstošu apģērbu un galvassegu, kā arī saules aizsargkrēma lietošanu. Tas palīdzēs pasargāt ādu no fotosensibilizācijas riska.

Kā pasargāt medikamentus no karstuma?

Lai pareizi uzglabātu medikamentus, vienmēr ir jāiepazīstas ar informāciju par uzglabāšanas apstākļiem uz iepakojuma un instrukcijā, uzsver klīniskā farmaceite. Medikamenti jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā, oriģinālajā iepakojumā sausā vietā un sargājot no tiešiem saules stariem un mitruma. Uzglabāt medikamentus vannas istabā vai virtuvē uz loga nebūs pareizi. Parasti medikamentus uzglabā istabas temperatūrā līdz 25⁰C, vai noteiktus līdzekļus uzglabā vēsā vietā 8 līdz 15⁰C vai aukstā vietā 2 līdz 8⁰C ledusskapī. Tāpat jāpievērš uzmanība, kā uzglabā līdzekli un kāds ir tā derīguma termiņš pēc iepakojuma atvēršanas (piemēram, acu pilieni glaukomas gadījumā).

Gaišie vakari un miega problēmas?

Gaišāki vakari padara dienas garākas, tomēr reizēm var apgrūtināt nakts mieru. Ko darīt, lai veicināti veselīgu miega režīmu vasarā? Ģimenes ārste iesaka vienmēr censties pirms miega izvēdināt telpas, kā arī svarīgi gulēšanai izvēlēties piemērotu nakts veļu – vieglu, elpojošu apģērbu, bet gultas veļu izvēlēties no kokvilnas vai lina. Lai veicinātu miega higiēnu, vakarā ir jāierobežo ekrānu lietošana un jāievieš sava pirmsmiega rutīna. Ja miegu traucē tieši karstums, var izmantot ierīces – vēdekli vai kondicionieri, tomēr jābūt uzmanīgiem un jāuzstāda ne pārāk zema temperatūra, lai izvairītos no saaukstēšanās.

Miega traucējumiem var būt dažādi iemesli, ne tikai laika maiņa, bet arī neatbilstošs dienas un miega režīms, gulēšana arī pa dienu, sāpes, stress, sirds un asinsvadu, nieru vai vairogdziedzera, kā arī citas saslimšanas, skaidro klīniskā farmaceite. Pilnvērtīgs un regulārs miegs, tāpat kā fiziskās aktivitātes katru dienu, kalpo kā profilaktisks līdzeklis daudzu saslimšanu gadījumā un sekmē labu veselību, tāpēc pret miega problēmām nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Populārs miegu veicinošs līdzeklis ir melatonīns, kas ir hormons ar antioksidanta īpašībām, ko izmanto, lai samazinātu iemigšanai nepieciešamo laiku un atvieglotu ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas – ceļojot, strādājot maiņu darbu. Īslaicīgai lietošanai iemigšanas traucējumu gadījumā var izmantot arī ārstniecības augus saturošus līdzekļus ar nomierinošu iedarbību, bet ja sūdzības nemazinās vai pastiprinās, noteikti ir jāvēršas pie ārsta.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Kā senioriem vasarā saglabāt enerģiju?

Ģimenes ārste iesaka – socializēties rīta stundās un baudīt dabu vai dārzu rīta vai vakara laikā, lai dienas vidus tveice vai aktīvā saule neatņem enerģiju. Iesaistieties vieglās, radošās aktivitātēs telpās vai plānojiet nelielus izbraucienus. Dienas režīma ievērošana palīdzēs nodrošināt stabilu pašsajūtu uz uzlabos garastāvokli.

Arī izkustēšanās joprojām ir ieteicama, tomēr ar īpašu piesardzību un ievērojot šādus noteikumus:

• Vingrot rīta stundās (līdz 10:00) vai vakarā (pēc 19:00).

• Izvēlēties vieglas aktivitātes: pastaigas, stiepšanās, aktivitātes ūdenī.

• Nodrošināt ērtu apģērbu, ūdeni, atpūtas iespējas.

Vienlaikus ir jāizvairās no aktivitātēm tiešā saulē, intensīvas slodzes un ilgstošas atrašanās karstumā.

Vasarā uzturu ieteicams veidot viegli asimilējamu – dārzeņi, augļi, liesa gaļa, zivs. Mazāk uzņemt ceptus un treknus ēdienus. Var ēst biežāk, bet mazākām porcijām, kā arī vairāk uzņemt šķiedrvielas un ar ūdeni bagātus produktus, piemēram, gurķus, arbūzus, tomātus. Izvairieties no pārmērīgas kafijas lietošanas un alkohola – tie veicina šķidruma zudumu.

Klīniskā farmaceite atgādina – rūpējieties par savu emocionālo labsajūtu un centieties izvairīties no satraukumiem, jo stress ietekmē veselību un arī asinsspiediena svārstības. Uzturiet kontaktus ar ģimeni un draugiem un neaizmirstiet par hobijiem – lasiet grāmatas, risiniet krustvārdu mīklas, kā arī apgūstiet jaunas prasmes vai atrodiet jaunas aizraušanās. Apmeklēt dažādus pasākumus – koncertus, izrādes.

Ja karstā laikā pasliktinās pašsajūta

Ja karstumā pasliktinās pašsajūta, jāpārvietojas vēsākā vietā un jānovelk liekais apģērbs. Jādzer vēss ūdens nelielos daudzumos un jāapslapina piere, rokas ar vēsu (ne aukstu!) ūdeni vai jāizmanto ventilators.

Ja redzat, ka cilvēkam iestājas samaņas zudums, reibonis, ir apgrūtināta elpošana – nekavējoties jāzvana 113.