Atbilstošs uzturs, dzīvesveids, kā arī ārsta noteiktā terapija ir pamats jebkuras slimības ārstēšanai. Taču svarīgi atcerēties, ka ļoti būtiski hronisku nieru slimības ārstēšanas procesu ietekmē mūsu ikdienas lēmumi.

Par to, kas jāņem vērā, rūpējoties par nieru veselību, kā nodrošināt ķermeni ar nepieciešamajām uzturvielām, kā arī par maldīgajiem priekšstatiem saistībā ar hroniskajām nieru slimībām un to ārstēšanu, stāsta Ventspils slimnīcas Hemodialīzes nodaļas vadītāja nefroloģe Linda Mičule.

Atbilstošs uzturs

Organisma nodrošināšana ar nepieciešamajām uzturvielām, nekaitējot tam ar pārmērībām, ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem hronisku nieru slimību (HNS) ārstēšanas procesā. Tipiskākās uztura problēmas pacientiem ar HNS ir samazināts olbaltumvielu daudzums, nepietiekams uzņemto kaloriju daudzums, fosfora, kalcija, nātrija, dzelzs un kālija trūkums. Nefroloģe jeb nieru veselības speciāliste Linda Mičule brīdina, ka, neizprotot uztura nozīmīgumu, pacienti neapzināti var veicināt slimības progresēšanu un pat dzīvībai bīstamas situācijas. "Piemēram, sekojot maldīgajam uzskatam, ka slimam cilvēkam pastiprināti jāēd augļi, pacients ar smagu nieru mazspēju pārtiek no vīnogām un banāniem, kas izraisa hiperkaliēmijas rosinātus sirds ritma traucējumus," brīdina ārste.

"Tāpat, bieži vien pacienti cenšas pilnībā no uztura izslēgt olbaltumvielas, taču tas nav pareizi – slimības progresēšanu tādā veidā nav iespējams aizkavēt. Turklāt, pilnībā atsakoties no olbaltumvielām uzturā, tiek bojāta imūnsistēma un ir iespējams uzturvielu deficīts, kas – tieši pretēji – var veicināt slimības progresēšanu. Arī hronisku nieru slimības gadījumā ir jāuzņem olbaltumvielas, lai nodrošinātu visas organisma pamatfunkcijas," skaidro speciāliste. Pacientam, kam netiek veikta nieru aizstājterapija, jāuzņem 0,6 līdz 1 grams uz katru ķermeņa masas kilogramu diennaktī, savukārt pacientam, kuram tiek veikta dialīze, – 1 līdz 1,5 grami uz kilogramu diennaktī. Ieteicamā fosfora diennakts uztura deva ir 600–800 miligramu, nātrija – mazāk nekā 1,5 grami, kālija – ne vairāk kā 2 grami diennaktī, savukārt ieteicamais kaloriju daudzums ir 35 kalorijas uz kilogramu.

Ūdens uzņemšana

Ierobežota ūdens uzņemšana ir vēl viena būtiska problēma, ar ko saskaras HNS pacienti. Turklāt viņu vidū vēl joprojām daudziem ir maldīgi priekšstati. "Sabiedrībā valda uzskats, ka pastiprināta šķidruma uzņemšana sekmē nieru darbību, taču pacientiem, kas saņem nieru aizstājterapiju, ūdens daudzums, ko nepieciešams uzņemt, ir ļoti individuāls, tāpēc nekad nevajag kautrēties par to vaicāt savam ārstam," iesaka speciāliste.

Parasti formula, pēc kuras aprēķina šķidruma daudzumu, ko HNS pacienti drīkst uzņemt diennaktī, ir urīna daudzums diennaktī + 500 ml. Svarīgi atcerēties, ka visi pārtikas produkti satur ūdeni! "Pat maizē aptuveni 40 % no kopējā svara ir ūdens. Pacientiem jāatceras, ka pārmērīga šķidruma uzņemšana neatjaunos zudušo nieru funkciju," atgādina nefroloģe.

Lai mazinātu slāpju sajūtu, nieru veselības speciāliste iesaka nelietot sāļus un ļoti saldus produktus, savukārt slāpju remdēšanai izvēlēties tikai dzeramo ūdeni. Tāpat vēlmi pēc šķidruma var kliedēt, apēdot citrona šķēlīti vai pāris saldētu ogu, kā arī skalojot muti ar aukstu ūdeni, to nenorijot. "Svarīgi, ka pacients vienmēr zina, kāds ir viņa "sausais" svars. Ja pacients to nezina, noteikti jādodas pie ārsta noskaidrot," uzsver Mičule.

Problēmas apzināšanās un ārstēšana

Laicīga problēmas apzināšanās un HNS provocējošo faktoru jeb pamatslimību (glomerulonefrītu, pielonefrītu u. c.) ārstēšana ir viens no būtiskākajiem slimības noteikšanas un ārstēšanas priekšnoteikumiem. Nepieciešamo ārstēšanu nosaka slimības stadija. Pacientiem, kuriem nav nepieciešama dialīze, būtiskākais ir laicīga slimības noteikšana un terapija, lai apturētu slimības progresu, kā arī komplikāciju ārstēšana.

Diemžēl nereti pacienti pie ārsta nonāk tikai tad, kad situācija jau ir nopietna un nepieciešams veikt orgānu transplantāciju. Cilvēki, kuri ir sagaidījuši savu kārtu uz nieru transplantāciju, ir tā pacientu daļa, kuriem medikamenti ir jālieto visu atlikušo mūžu. Lielai daļai šo pacientu medikamenti tiek mainīti un tiek noteikta medikamentu terapija. Zāles šiem pacientiem kompensē valsts, un šos medikamentus pacienti var iegādāties aptiekās, kurām ir līgums ar valsti.

"Pacientu vidū joprojām pastāv mīts, ka valsts kompensējamie medikamenti ir pieejami tikai konkrētās aptiekās. Diemžēl šādu maldīgu priekšstatu dēļ cieš pacienti, kuri, domādami, ka viņiem nepieciešamās zāles iespējams iegādāties tikai, piemēram, Onkoloģijas centrā esošajā aptiekā, ar sabiedrisko transportu mēro tālo ceļu ar aukstuma kasti rokās," stāsta Mičule. Kā uzsver ārste, šiem medikamentiem vienmēr jābūt stingrā temperatūras uzglabāšanas režīmā, un to visvieglāk nodrošināt, medikamentus iegādājoties tuvākajā aptiekā, netālu no savas dzīvesvietas. Ņemot vērā, ka līgums ar valsti ir lielākajai daļai aptieku, nav nepieciešams mērot tālo ceļu līdz, piemēram, Rīgai.
 
"Gandrīz visās aptiekās ir pieejami valsts kompensējamie medikamenti, tādēļ ļoti vēlos vērst pacientu uzmanību uz medikamentu lietošanas paradumiem.  Nav nepieciešams tos iegādāties citā pilsētā vai kādā noteiktā pilsētas aptiekā. Lai lieki netērētu savu laiku, enerģiju un naudu, meklējot medikamentus, pirmkārt, apjautājieties savam farmaceitam par iespēju pasūtīt vai iegādāties nepieciešamos medikamentus jums tuvākajā aptiekā," aicina ārste.

Foto: Shutterstock