Kā pārvarēt slideno ietvju draudus veselībai? Stāsta traumatologs

Ziema mēdz būt untumaina un sagādāt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu, piemēram, kritienu uz slidenas ietves vai, neveiksmīgi nobraucot no kalna. Iegūtā trauma bieži vien prasa nopietnu ārstēšanu un ilgu atkopšanos. Kā pasargāt sevi no kritieniem un traumām, stāsta "Mēness aptiekas" pieaicinātais eksperts, VCA un "AIWA Clinic" traumatologs ortopēds Visams Rafaels.

Ir noskaidrots, ka ik gadu pasaulē 34 300 000 kritienu rezultātā tiek gūti nopietni ievainojumi un ir nepieciešama medicīniska palīdzība. Vēl sliktāka ziņa – kritieni ir otrs biežākais pēkšņas nāves iemesls pasaulē un visizplatītākais smadzeņu traumu cēlonis.

“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Nielsen” veiktā aptauja pirms gada atklāja, ka vairāk nekā  puse aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem baidās no kritieniem uz slidenām ietvēm. Katrs ceturtais jeb 26% atzina, ka šādas bailes izjūt galvenokārt ziemas mēnešos. Protams, vislielāko satraukumu pauda gados vecāki aptaujātie. Bet tikai 4% no visiem respondentiem apstiprināja, ka ir apguvuši paņēmienus, kas palīdz izvairīties no kritieniem.

Kas lūst visbiežāk?

Kritiens uz slidenas ietves vai uz kalna nereti izraisa dažādus roku, kāju, gūžas un potīšu lūzumus, kā sadziedēšana prasa vairākas nedēļas. Turklāt nav izslēgts, ka krītot tiek gūts arī smadzeņu satricinājums vai kāds nopietns sasitums. Traumatologs apstiprina, ka tieši ziemas mēnešos traumpunktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās ievērojami pieaug pacientu skaits, kuri galvenokārt guvuši traumas, paslīdot uz ietvēm un ceļiem. Statistiku krietni papildina arī cietušie slēpošanas trasēs un slidotavās.

Būt aktīvam, bet nenokrist

Foto: Freepik.com/ jannoon028

Traumatologs uzsver, ka ziema jau neiestājas pēkšņi – zinām, ka tā mēdz būt dažāda, tomēr pilnīgi bez sniega un temperatūras svārstībām, kas izraisa apledojumu, atkalu, neiztikt nevienu gadu. “Iesaku parūpēties par to, lai pa rokai vienmēr ir aprīkojums sniega tīrīšanai, ledus nokaisīšanai ar pretslīdes materiālu vismaz pie savas mājas sliekšņa un celiņiem. Tā pat laikus jāpadomā par šādiem laikapstākļiem piemērotiem apaviem, kas būtu stabili, ar neslīdošu zoli un nodrošinātu labāku saķeri ar slidenām virsmām. Augstpapēžu zābaki sievietēm uz kādu laiku ir jānoliek malā.”

Ziemā steiga neder

Jo lielāka steiga, jo ātrāks solis. Ātrā solī ir lielāks risks nokrist, jo nav taču laika skatīties zem kājām! “Steidzoties mēs nepievēršam uzmanību, kur liekam kājas un kur atrodas mūsu ķermeņa smaguma centrs. Noteikti vajadzētu plānot papildu laiku, lai nokļūtu iecerētajā vietā. Steiga nebūs sabiedrotais, taču pārdomāta laika plānošana un stabilitāte gan palīdzēs saglabāt veselību,” saka eksperts.

Nokrist un piecelties

Paslīdēt un nokrist var gadīties ikvienam, neatkarīgi no vecuma un fiziskās formas. Vai krītot izdosies izvairīties no traumas, ir atkarīgs no tā, cik mīksti piezemēsies. Var teikt, ka diezgan droši traumu garantē, piemēram, izstieptas rokas un sapinušās kājas. Speciālists iesaka mājās uz mīkstas virsmas patrenēties krist pareizi. Tas būtu: krītot neatbalstīties uz rokas, cik iespējams ātri saliekt rokas un piespiest pie ķermeņa, galvu nedaudz ieraut plecos. Ieteicams būtu arī atbrīvoties un pacensties krist uz sāna. Tāpat vajadzētu apdomāt, kā droši un ērti piecelties pēc kritiena.

Universāla recepte – aktīvs dzīvesveids

Tas gan palīdzēs uzturēt labu veselību, gan dos spēku, stabilitāti, uzlabos līdzsvara sajūtu. Būtu ieteicams arī trenēt līdzsvaru, veicot speciālus vingrojumus. Tie palīdzēs noturēt ķermeņa gravitācijas centru stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru un aizkavē kritienus.

Jāņem vērā, ka fiziskajām aktivitātēm ir daudz papildu efektu, piemēram, to laikā palielinās izturība un uzlabojas arī kognitīvās funkcijas un tātad – dzīves kvalitāte.

Kritienu profilaksei – uzlabo līdzsvara sajūtu

Labam līdzsvaram nepieciešami muskuļi, kas ķermeni notur, veicot dažādas kustības. Tādas nodarbes, kā, piemēram, joga un pilates, ietver kustības, kas palīdz šos muskuļus stiept un stiprināt. Tiesa, pirms uzsākt nodarbības, obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāpārliecinās, ka nodarbības vada sertificēts speciālists.

Līdzsvara sajūtu var uzlabot, regulāri izpildot mājās dažus vienkāršus vingrojumus.

1. Stārķis

Svarīgi pieturēties pie krēsla atzveltnes vai citas stabilas virsmas. Pacel celī saliektu kāju (vēlams – 45 grādu leņķī) un noturi 10 sekundes. Atkārto 10-15 reizes un pēc tam to pašu veic ar otru kāju. Ar laiku, iespējams, nebūs nepieciešams pieturēties.

2. Svari

Stāvot ar kājām gurnu platumā, lēnām pārnes svaru uz vienu kāju, nedaudz paceļot otru kāju. Tādā pozā paliec 20-30 sekundes. Pēc tam to pašu atkārto ar otru kāju. 

3. Ķēde

Ej lēni taisnā līnijā, liekot soli pie soļa, pieskaroties ar papēdi otras pēdas pirkstgaliem. Sākumā atbalstam vari izmantojot sienu. Ieteicams veikt 20 soļus.

4. Spāre

Stāvi taisni, pieturies pie krēsla atzveltnes. Virzi vienu kāju atpakaļ, noturi to nedaudz saliektu aptuveni vienu sekundi. Atkārto 10-15 reizes ar vienu kāju, tad – ar otru.

5. Balerīna

Vingrinājums var palīdzēt padarīt stiprākus potīšu muskuļus. Turies pie krēsla vai sienas, kājas – plecu platumā. Pacelies uz pirkstgaliem, tad – nostājies atkal uz pilnas pēdas. Atkārto vingrinājumu 10-15 reizes. Atpūties un veic vēlreiz.

6. Krēsliņš 

Stiprākiem kāju un iegurņa muskuļiem – pietupieni. Stāvi tā, lai kājas gurnu platumā, saliec ceļus un virzi dibenu uz aizmuguri, it kā censtos apsēsties. Turi svaru papēžos, rokas – priekšā vai uz augšstilbiem. Atkārto 10 reizes.

7. Sānsoļi

Virzies maziem solīšiem uz sāniem, liekot kāju pie kājas. Šķērso istabu un atpakaļ, lai strādātu uz abām ķermeņa pusēm. Šī kustība stiprina gūžas un augšstilba muskuļus.