Smagas, pietūkušas kājas, spiež apavi un šķietami „pazudušas” potītes – vasaras sezonā šādi simptomi daudziem nav retums. Karstums būtiski ietekmē kāju veselību un var radīt nopietnu diskomfortu, kas ne vien traucē ikdienai, bet var būt signāls par veselības problēmām. Kāpēc tā notiek un kā rīkoties, lai justos labāk, atklāj aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

„Tūska nav tikai nejauks diskomforts vai estētiska problēma – tā signalizē par traucētu līdzsvaru organismā un, iespējams, arī kādu saslimšanu. Tūska rodas, šķidrumam uzkrājoties starpšūnu telpā, visbiežāk ūdens un sāls līdzsvara traucējumu vai vāju venozo vārstuļu dēļ. Karstums šo procesu pastiprina, jo siltumā vēnu sieniņas atslābst, vārstules vairs nespēj pilnvērtīgi virzīt asinis augšup, un veidojas venozs sastrēgums. Rezultātā šķidrums izplūst apkārtējos audos, un rodas tūska – īpaši kājās. Pat šķietami nelielas tūskas izpausmes var būt pirmais brīdinājums par nopietnāku problēmu, kuru nevajadzētu atstāt novārtā,” stāsta farmaceite. 

Karstuma ietekme uz kāju veselību 

Tūska visbiežāk novērojama vakaros, lokalizējoties apakšstilbu un pēdu zonā. Kājās jūtams smagums, sāpes, sūrstēšana, tās var kļūt „kā svina pielietas”. Vasarai raksturīgais karstums un tveice kombinācijā ar dažādiem papildu riska faktoriem jo īpaši veicina kāju tūskas veidošanos un ar to saistīto diskomfortu. Papildus karstuma ietekmei tūsku veicina arī: 

• ilgstoša sēdēšana (piemēram, darbavietā vai vadot automašīnu);
• ilgstoša stāvēšana vai stāvošs darbs;
• pārāk cieši vai neelpojoši apavi;
• liekais svars;
• neveselīgs dzīvesveids un zema fiziskā aktivitāte;
• pārmērīgs sāļa ēdiena patēriņš, kas veicina šķidruma aizturi;
• grūtniecība – hormonālās izmaiņas un paaugstināts spiediens iegurnī. 

Autors: Shutterstock.com

Praktiski padomi tūskas mazināšanai 

• Kājas – augstāk! Atpūtas pauzē atguļoties, kājas var pacelt virs sirds līmeņa – piemēram, novietot uz spilvena. Tas veicina venozās asinsrites atgriešanos un limfas atteci, samazinot tūsku un diskomfortu.
• Bez kustības nekā. Ilgstošs mazkustīgums kavē asins un limfas cirkulāciju. Katras 30–60 minūtes ieteicams piecelties, izkustināt kājas vai veikt vienkāršus vingrinājumus (stāvēšana uz pirkstgaliem, kas mijas ar atpūtu uz papēžiem, uzlabo venozā sūkņa darbību). Izvairies no sēdēšanas ar sakrustotām kājām – tā tiek saspiesti asinsvadi.
• Kontrastduša stimulē asinsriti. Dienas beigās kājām ieteicama kontrastduša – pārmaiņus silts (ne karsts) un vēss (ne ledains) ūdens. Temperatūras starpība – ap 10–15 °C – aktivizē asinsvadu tonusu un uzlabo kapilāro cirkulāciju.
• Sālsvannas. Siltā ūdenī izšķīdināta jūras sāls vannīte kājām palīdz atslābināt muskuļus un mazināt smaguma sajūtu. Procedūra ir vienkārša, taču efektīva – īpaši dienās ar paaugstinātu fizisku slodzi vai karstumā.
• Masāža – maigi, bet efektīvi. Viegla masāža no pēdām uz augšu uzlabo mikrocirkulāciju un palīdz limfai labāk attecēt. Masāžai var izmantot arī atvēsinošas želejas vai speciālus tonizējošus līdzekļus.
• Ūdeni – ne mazāk, bet gudrāk. Tūskas gadījumā nereti kļūdaini tiek ierobežota ūdens uzņemšana, tomēr tas var radīt pretēju efektu – dehidratāciju un vēl vairāk aizkavēt šķidruma izvadi. Ja ir nosliece uz tūsku, dzeri lēni, mazās porcijās visas dienas garumā, atturoties no lielāka apjoma uzņemšanas pirms naktsmiera.
• Magniju saturoši produkti. Magnijs palīdz regulēt šķidruma līdzsvaru un mazina muskuļu spazmas. Ikdienas uzturā iekļauj spinātus, riekstus, avokado, tofu, brokoļus, lasi un tumšo šokolādi.
• B1 vitamīns. Tiamīna (B1 vitamīna) trūkums var izpausties ar kāju vājumu, tirpšanu un tūsku. Ja ir aizdomas par B1 vitamīna deficītu, vērts apsvērt tā uzņemšanu ar uzturu (zemesriekstiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem u.c.) vai uztura bagātinātājiem, pirms tam konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
• Atvēsinoši geli un citi preparāti. Vēršoties aptiekā, farmaceiti var ieteikt lokāli lietojamus preparātus ar heparīnu, zirgkastaņu ekstraktu, trokserutīnu vai diosmīnu. Šīs vielas samazina tūsku, nostiprina vēnu sieniņas un mazina smaguma sajūtu kājās. Atvēsinoši geli vasarā ir īpaši iedarbīgi.
• Kompresijas zeķes – ne tikai ceļojumiem. Viegla līdz mērena kompresija (1. vai 2. klase) atbalsta vēnu darbību un ir sevišķi ieteicama cilvēkiem ar noslieci uz vēnu mazspēju, ilgstoši stāvoša vai sēdoša darba veicējiem, kā arī grūtniecēm un ceļojumu laikā. Pareizu izmēru un kompresijas klasi palīdzēs noteikt veselības speciālists vai farmaceits. 

“Lai arī vasarā tūska ir novērojama biežāk, īpaši ilgstoši stāvot, ceļojot vai uzturoties tveicē, tā nav uzskatāma par normālu parādību, jo var liecināt par nopietnām veselības problēmām – sirds vai nieru mazspēju, endokrīnas darbības traucējumiem vai pat vēnu trombozi. Tāpēc, ja tūska atkārtojas, nepāriet vai rodas pēkšņi – īpaši vienā kājā –, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta, lai laikus uzsāktu nepieciešamo ārstēšanu un izvairītos no nopietnām komplikācijām,” noslēgumā atgādina speciāliste. 

Uztura bagātinātāji. 
Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.