Šogad vasara mūs lutina ar īpaši siltu un saulainu laiku, kas priecē teju ikvienu. Tomēr katrā laikā ir veselības nianses, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Diemžēl karstie laikapstākļi bieži vien daudziem izraisa diskomfortu kājās un rada tūsku. Kāpēc vasarā īpaši izteikti rodas kāju tūska un ko darīt, lai šo problēmu risinātu, – konsultē Baltijas vēnu klīnikas vadošais speciālists asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris un "BENU Aptiekas" farmaceite Ilze Priedniece.

Kāpēc rodas kāju tūska?

Asinsvadu ķirurgs skaidro: "Aukstums asinsvadiem patīk, bet karstums – nepavisam. Tūska veidojas tieši no tā, ka karstā laikā ķermenis pats cenšas sevi atdzesēt, bet, lai to veiktu, paplašinās asinsvadi, arī kāju vēnas. Īpaši, ja ir jau kādas vēnu mazspējas pazīmes, kas iepriekš nav pamanītas, tās karstā laikā saasinās un liek sevi manīt. Tāpat limfas attece karstā laikā kļūst lēnāka – tas arī ir viens no iemesliem kāju tūskai."

Pamanot, ka kājas tūkst, ļoti svarīgi ir iedarboties pret tūsku, nevis ļaut, lai pietūkums dienu no dienas turpinās. Kāpēc? Ja ļauj tūskai būt ilgstoši un neko nedara, lai tās nebūtu, paplašinātie asinsvadi pierod pie šīs situācijas un rezultātā kāju āda kļūst spīdīga, cieta, sāk veidoties pigmentācijas plankumi. Un tas jau ir risks iedzīvoties trofiskajās čūlās – tieši ilgstoša, neārstēta tūska ir būtiskākais čūlu palaidējmehānisms. Tāpēc ignorēt nedrīkst arī kāju tūsku, kas radusies, diendienā ilgstoši sēžot vai stāvot, uzsver speciālists.

Kā mazināt tūsku?

Ir vairāki veidi, kā varam sev palīdzēt ikdienā, lai gādātu par savu kāju veselību un labsajūtu, stāsta ķirurgs.

Kompresijas zeķes. Labs palīgs kāju tūskas mazināšanai ir kompresijas zeķes. Lai gan pierasts domāt, ka tās ir tikai brūnas un biezas, mūsdienās pieejamas tiešām skaistas, krāsainas un rakstainas. Valkāt tās ir efektīvākais veids, kā neļaut kājām pietūkt. Turklāt nav pareizi domāt, ka tās vērts vilkt tikai no paša rīta, vēl neizkāpjot no gultas, – tas ir mazliet pārspīlēti. Arī uzvilktas dienas vidū, kad jau esi staigājusi un kājām jau bijusi slodze, tās pildīs savu funkciju un veicinās asinsvadu pareizu darbību. Savām pacientēm iesaku turēt zeķes rakstāmgalda atvilktnē un, ja jūtams, ka kājas pampst, likt tās lietā.

Ceļojot padomā par kāju labsajūtu. Neaizmirsti uzvilkt kompresijas zeķes, lidojot vai braucot garākos pārbraucienos ar automašīnu neatkarīgi no tā, ir vai nav bijušas vēnu problēmas. Atrodoties augstu gaisā, skābeklis tiek pievadīts mākslīgi, bet spiediens netiek paaugstināts, tāpēc asinsvadiem ir liels spiediens, tie uzpūšas. Savukārt, ilgas stundas pavadot braucienā pa sauszemi, uz kāju asinsvadiem darbojas gravitācijas spēks un vairāk asiņu saplūst kājās nekā aizplūst no tām prom.

Vingrini kājas. Lai asinis kājās plūstu no apakšas uz augšu, jānodarbina ikru muskulis, kas masē vēnas no kāju iekšpuses. To var panākt, kustinot pēdas locītavas, it kā imitējot staigāšanu. Šādu vingrinājumu var izpildīt, pat nepieceļoties no darba galda. Bet ik pēc stundas dienas laikā vērtīgi izkustēties arī pamatīgāk – pastaigāt, pamīšus pamīņāties uz papēžiem vai pirkstgaliem.

Mazgājies vēsā, nevis karstā dušā. Tāpat izvairies no ilgas karsēšanās vannā vai pirtī. Aukstums veicina asinsvadu saraušanos un tādā veidā darbojas gan pret tūsku, gan iekaisumu. Ja tomēr tev patīk mazgāties siltā ūdenī, beigās vienmēr pārlaid sev pāri pusminūti ilgu vēsa ūdens šalti.

Izvēlies ērtus apavus. Vēnām patiks, ja ikdienas apaviem būs zems vai vidēji augsts papēdītis – līdz četriem centimetriem. Staigājot uz ļoti augstiem papēžiem, ir nostiepts pirkstgals un nobloķējas arī ikru muskulis, tāpēc asinis brīvi neplūst no kājām uz augšu.

Pārkārto telpu ap sevi. Birojos bieži vien datora procesors atrodas novietots līdzās kājām, bet no tā nepārtraukti plūst siltums, kas darba dienas laikā nevajadzīgi silda un paplašina kāju asinsvadus. Tāpat viens no kāju tūsku veicinošiem faktoriem noteikti ir apsildāmā grīda, ja uz tās stāv ilgstoši. Tāpēc prātīgāk būtu siltās grīdas ieklāt tikai tajās telpās, kur paredzēts uzturēties retāk, piemēram, vannasistabā, nevis visā mājā.

Vasarā dzer daudz šķidruma. Karstā laikā, daudz svīstot, organisma šķidruma rezerves ātrāk izsīkst un asinis kļūst biezākas, tāpēc ir lielāks risks iedzīvoties vēnu trombos. Lai no tā izvairītos, jālieto daudz šķidruma. Īpaši svarīgi tas ir, ja ikdienā nav fizisku aktivitāšu un ir vēnu trombozes riska faktori. Piemēram, tu lieto hormonālo kontracepciju, smēķē, tev ir vairāk par 35 gadiem vai radiniekiem bijušas asinsvadu kaites.

Kādos gadījumos jāveic operācija?

Lēmums – operēt vai neoperēt vēnas – jābalsta galvenokārt uz to, cik ļoti paplašinātas un bojātas tās ir. To var redzēt ultrasonogrāfijas izmeklējumā, un ir ļoti svarīgi, lai ārsts, kurš veic pārbaudi, slēdzienā būtu norādījis – tieši cik liela ir vēna, nevis tikai to, ka tā ir bojāta. Kāpēc tas ir svarīgi? Pat ja tu pašlaik nolem vēnas neoperēt, nogaidīt, pēc kāda laika veicot jaunu izmeklējumu, ārsts varēs novērtēt atšķirību – vai vēnas paplašinājums un citas problēmas progresē vai stāv uz vietas. Ja vēna tiešām ir paplašināta tikai par dažiem milimetriem un nav progresa, iespējams, tu tiešām vari aiztaupīt sev raizes par operāciju un mierīgu sirdi dzīvot tālāk. Bet – ja redzams, ka vēna ar katru gadu kļūst ievērojami lielāka, pievienojas citi simptomi, tā tev var būt motivācija saņemties operācijai. Jo, sadzīvojot ar tūkstošām kājām, var rasties arī nepatikšanas, uzsver ārsts.

Ar ko tu riskē, ja neoperē?

Čūlas. Ja ir ilgstoša, neārstēta kāju tūska, ar laiku pietūkuma vietā veidojas ādas izmaiņas, tā kļūst blīva, spīdīga, ar laiku parādās pigmentācija, vēlāk var rasties arī pretējs efekts – atrofija, kad pigmentācija pilnībā izzūd un uz kājām ir balti vai gaiši plankumi. Pats pēdējais piliens – uz kājas atveras čūlas, kuras ir grūti sadziedējamas.

Trombi. Varikozās vēnās un to mezglos ir lielāks trombu veidošanās risks.

Dziļo vēnu mazspēja. Ja bojātas ir tikai virspusējās vēnas un tās netiek ārstētas, ar laiku slimās vēnas pārnes spiedienu arī uz dziļajām vēnām, un var izveidoties gan dziļo vēnu mazspēja, gan arī dziļo vēnu tromboze.

Diskomforts un neglīts izskats. "Piekritīsi, ka varikozie vēnu mezgli uz kājām neizskatās diez ko skaisti. Turklāt, ja ir bojātas vēnas, jārēķinās, ka nepatīkamās sajūtas, kādas tev, iespējams, jau ir – krampji, smaguma sajūta kājās, pietūkums, sāpes –, nekur pašas no sevis nepazudīs, bet ar laiku tikai pieņemsies spēkā," skaidro asinsvadu ķirurgs.

Atceries! Kāju tūska var liecināt arī par sirds vai nieru mazspēju, kas iepriekš nav likusi sevi manīt.

Farmaceita padoms

Farmaceite iesaka parūpēties par savu kāju veselību, vēl pirms parādījušās kādas problēmas. Ikvienam – gan tiem, kam kājas veselas, gan tiem, ko mēdz piemeklēt kāju tūska, ir jārūpējas par savu kāju un vēnu veselību. Pats pirmais noteikums, lai to darītu, ir sportošana, kas uzlabo kāju asinsriti, piemēram, staigāšana, nūjošana, skriešana, riteņbraukšana un peldēšana.

Tāpat kāju veselībai un labsajūtai noderēs kontrastduša ar vēsu ūdeni, kāju atpūtināšana, tās paceļot un masāža.

Aptiekās ir pieejami dažādi profilaktiski līdzekļi kāju veselībai un labsajūtai – gan iekšķīgai, gan ārējai lietošanai. No dabas veltēm par labu nāks zirgkastaņa preparāti, kam būs vēnas tonizējoša un tūsku mazinoša darbība, tos lieto gan iekšķīgi – tabletēs, gan ārīgi – gelos un krēmos. Vēl var minēt lazdu mizu un lapu drogas, kam piemīt pretiekaisuma, vēnas tonizējoša un kapilārus stiprinoša darbība. Venozās asinsrites traucējumu izsauktu sūdzību kā nogurums, smaguma sajūta, tūska un sāpes kājās atvieglošanai lietojami līdzekļi, kuru sastāvā ir diosmīns, hesperidīns un trokserutīns. Par medikamentu lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Jāatceras, ka zem kompresijas zeķēm nevajadzētu lietot gelus.

Tomēr, ja nepatīkamās sajūtas nepāriet, ārsta apmeklējumu nevajadzētu atlikt, uzsver farmaceite.