Kā izmantot digitālos risinājumus veselīgu maltīšu plānošanai? Iesaka eksperte
Līdz ar pavasara tuvošanos lielai daļai sabiedrības ir apņemšanās ievērot veselīgu dzīvesveidu – regulāras fiziskas aktivitātes un sabalansētu ēdienkarti. Digitālajā laikmetā, no vienas puses, to izdarīt kļūst vieglāk nekā jebkad agrāk. Interesentiem ir pieejamas daudzpusīgas lietotnes, tiešsaistes kopienas un sociālo mediju platformas, kas palīdz sasniegt mērķus. Tajā pašā laikā ne visi uztura plāni un ekspertu padomi sniedz cerēto efektu, tādēļ sertificēta uztura speciāliste, Pasaules Sabiedrības veselīga uztura asociācijas (The World Public Health Nutrition Association) biedre, “Nutrameg” līdzdibinātāja Elīna Balode ir apkopojusi trīs padomus, ko ikvienam ir vērts sev atgādināt un ņemt vērā, lai digitālie risinājumi palīdzētu īstenot veselīgu dzīvesveidu.
Kvalitatīvs saturs un padomi
Nav noslēpums, ka ar padomiem par veselīgu uzturu un svara samazināšanu dalās daudzi pasaules un arī Latvijas influenceri, kā arī “entuziasti” – cilvēki bez attiecīgas izglītības, kuri savus ieteikumus balsta internetā gūtās zināšanās vai personīgā pieredzē. Dzīves situācijās, kad ir nepieciešama palīdzība, mēs primāri vēršamies pie speciālistiem. To pašu vajadzētu darīt arī jautājumos, kas attiecas uz veselīgu uzturu.
Kā lielajā informācijas gūzmā neapjukt? Eksperte iesaka ņemt vērā divus būtiskus indikatorus. Pirmkārt, vai persona, kura sniedz padomus, ir ieguvusi attiecīgu izglītību. Otrkārt, vai tiem ir zinātnisks vai medicīnisks pamatojums. Ietekmīgais sieviešu veselības žurnāls “Women's Health” ir apkopojis, viņu ieskatā, vērtīgākos satura veidotājus, kuriem ir vērts sekot tiem, kas interesējas par diētu un veselīgu dzīvesveidu.
Veselīgas receptes ikdienas maltītēm
Virtuālajā tīmeklī dažādās valodās ir pieejamas veselīgu un viegli pagatavojamu maltīšu receptes, kas var palīdzēt dažādot ēdienkarti. Eksperimenti ar jaunām receptēm var palīdzēt atrast veidu, kā uzturā iekļaut arī tādus produktus, kādi iepriekš nav mēģināti, vai par kuriem trūkst zināšanu, kā tos pagatavot. Piemēram, pākšaugi un sezonālie dārzeņi, kas ir gan lēti, gan veselīgi, būtu pirmais, ar ko eksperte eteiktu sākt, lai samazinātu gaļas patēriņu. Pākšaugiem sertificēta uztura speciāliste aicina pievērst uzmanību, ņemot vērā, ka tie ir lieliski palīgi holesterīna kontrolei un cukura līmeņa svārstību mazināšanai. Tā ir iespēja ēst gan veselīgi, gan garšīgi vienlaikus. Turklāt internetā ir pieejams liels klāsts veselīgu recepšu gan veģetāriešiem un vegāniem, gan tiem, kuriem ir, piemēram, laktozes vai glutēna nepanesamība.
Tajā pašā laikā eksperte mudina rūpīgi izvērtēt, vai receptē netiek izmantoti dažādi “slēpto cukuru” vai sāls avoti kā, piemēram, sojas mērce, dažādas veikalos nopērkamās mērces un pusfabrikāti.
Uzņemto kaloriju kontrole
Mums ir pieejami tik daudzi un dažādi ēdieni, kā arī našķi. Nereti tos visus gribas nobaudīt. Lai gan gardēžiem tā ir lieliska iespēja palutināt savas garšas kārpiņas, realitātē tas nozīmē, ka ikdienā uzņemto kaloriju daudzums var pārsniegt nepieciešamo. Viens konditorejas izstrādājums vai šokolādes batoniņš pie kafijas launagā kādam var šķist nenozīmīgs sevis iepriecinājums, taču realitātē 100 gramu smalkmaizītē ir aptuveni 300 kilokaloriju, bet šokolādes batoniņā – 600 un pat vairāk kilokaloriju. Ja šādas našķošanās pauzes sāk kļūt par regulāru ieradumu jau vairākas reizes dienā, tas var veicināt liekā svara veidošanos, kas saskaņā ar jaunāko Eiropas Savienības statistiku ir arvien pieaugoša problēma. Tā sev līdzi var nest tādas problēmas kā otrā tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis un citas. Pirmais solis, kā samazināt uzņemto kaloriju daudzumu, ir sākt tās uzskaitīt vai vienkārši pierakstīt, kas dienā tiek apēsts.
Izvēloties tā sauktās kaloriju skaitīšanas lietotnes vai citus digitālos rīkus, ir svarīgi priekšroku dot tādiem, kas izmanto precīzu un aktuālu informāciju par pārtikas produktu sastāvu un uzturvielu saturu. Meklējiet lietotnes vai tīmekļa vietnes, kas sadarbojas ar atzītiem avotiem, piemēram, Nacionālo uzturvērtību datubāzi (National Nutrient Database).
Turklāt jāatceras, ka ikviena cilvēka uztura vajadzības un mērķi ir atšķirīgi, tāpēc eksperte mudina izvēlēties tādu kaloriju skaitītāju, kas ļauj pielāgot savus mērķus un sekot līdzi progresam. Tas var ietvert dienas kaloriju mērķa noteikšanu, makrouzturvielu (piemēram, olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku) uzskaiti, kā arī kontrolēt to, cik daudz ūdens dienā tiek izdzerts. Ja mērķis ir liekā svara samazināšana, uztura speciāliste iesaka uzņemtā kaloriju daudzuma mērķi izvēlēties veselīgu – lai deficīts nebūtu lielāks par 500 kilokalorijām.
Rezumējot eksperte atgādina labi zināmo patiesību, ka veselība mums ir tikai viena un uz mūžu. Tas nozīmē, ka pret to jāizturas ar vislielāko cieņu un rūpību, arī izvēloties veselīga uztura vai svara samazināšanas plānus, lai tie sniegtu ilglaicīgu ieguldījumu, nevis kaitētu veselībai.