Kā bērnu iepazīstināt ar mātes vai tēva jauno draugu

Bērnu iepazīstināt ar savu jauno draugu vai draudzeni vajadzētu tikai tādā gadījumā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka no jauna uzsāktās attiecības neizirs. Nedrīkst bērnam likt pakāpeniski pierast pie jaunā ģimenes locekļa, trūkstot pārliecībai par jaunizveidoto attiecību stabilitāti, jo vēl viena to satrūkšana bērna nenobriedušajai psihei būtu par daudz.

Vecākus noteikti interesē, vai viņu jaunais draugs vai draudzene spēs ar bērnu atrast kopīgu valodu. Vēlēšanās to noskaidrot nedrīkstētu būt sasteigtas iepazīstināšanas iemesls. Ja iepazīstināšanas nolūks ir tādā veidā sagādāt nepatīkamu pārdzīvojumu savam bijušajam laulātajam draugam vai draudzenei, labāk to nedarīt. Nevajadzētu pārsteigt savu bērnu nesagatavotu. Nodomu bērnu iepazīstināt ar savu jauno draugu vai draudzeni vēlams darīt bērnam zināmu dažas nedēļas pirms pašas iepazīstināšanas. Tādā veidā vecākiem rastos iespēja noskaidrot sava bērna attieksmi un jūtas pret varbūtējo nākamo ģimenes locekli. Ja bērns pret to neiebilst, tas vēl nenozīmē, ka iebildes varētu rasties vēlāk.

Varat būt pārliecināti, ka, kaut arī šķirto vecāku jauno attiecību veidošanās norit atbilstoši citiem likumiem nekā pusaudžu gadījumā, bērns tos pastiprināti vēro un uzmana katru viņu soli. Tobrīd bērna tikumiskā audzināšana norisinās ļoti intensīvi.

Vajadzētu bērnam savus nodomus darīt zināmus. "Tu jau zini, ka kopš tā laika, kad mēs ar tavu māmiņu izšķīrāmies (vai nolēmām dzīvot atsevišķi), es reizēm satiekos ar kādu sievieti. Šī sieviete man kļuvusi ļoti dārga. Un tagad es domāju, ka pienācis laiks jūs iepazīstināt. Ko tu par to domā."

Ja šķirtie vecāki jūt, ka bērna reakcija nav līdz galam atklāta, ka daļu savu jūtu viņš paturējis sevī tiem vajadzētu vai nu bērna vārdus atkārtot, vai arī mēģināt iejusties viņa situācijā, dzirdēto atbildi atbilstoši komentējot. "Tu saki, ka tas būtu jauki, bet man tomēr liekas, ka dziļi sirdī tu tik priecīgs nemaz nejūties, drīzāk jau otrādi." Vai arī : "Man rodas tāds iespaids, ka tev no šīs tikšanās bail. Par ko tu tā uztraucies?"

Nebūtu slikti ar bērnu pārrunāt šīs tikšanās detaļas. "Es domāju, ka viņa varētu atnākt pie mums ciemos nākamo sestdien un mēs visi kopā varētu doties uz atrakciju parku. Kā tu uz šādu ideju skaties?"

"Mēs par to aprunāsimies vēl kādu reizi. Ja tevi kas satrauks vai arī radīsies kādi jautājumi, atnāc pie manis. Aprunāsimies."

Ja bērns grib zināt, vai jūs ar savu tagadējo draugu vai draudzeni gatavojaties precēties, vajadzētu viņam teikt patiesību. "Šobrīd mēs vēl to neesam izlēmuši, bet mēs ļoti vēlētos apprecēties. Tiklīdz būsim par šo jautājumu tikuši skaidrībā, mēs tev pateiksim. "

Ja bērns jauno šķirto vecāku draugu vai draudzeni satikt nevēlas, vajadzētu pamēģināt saprast, kāpēc. Iespējams, ka bērns sakarā ar vecāku uzspiesto pārdzīvojumu vēl aizvien jūtas sarūgtināts un noskumis un negrib atteikties no cerības par varbūtēju vecāku izlīgšanu. Bet varbūt bērns raizējas par to, ka tādējādi varētu kļūt nelojāls pret otru šķirto vecāku. "Ja nevēlies, tev nav ar manu draugu (draudzeni) jāsatiekas. Es tikai gribētu, lai tu zini, ka es turpināšu ar viņu tikties, jo tas man ļoti daudz ko nozīmē. Ceru, ka attiecībā uz iepazīšanos tu savas domas drīz mainīsi. "Pieaugušais var bērnam mierīgi stāstīt par tām reizēm, ko pavadījis kopā ar savu jauno draugu vai draudzeni. Tas tikai vēlreiz apstiprinātu skaudro realitāti, ka līdzšinējā vecāku kopdzīve patiešām ir beigusies un sācies jauns etaps.

Labāk neteikt:
"Vai tev neliekas, ka viņa ir lieliska? Nu, vai viņa nav jauka? Vai nejūties laimīgs, ka esmu viņu atradis?" Vecāks var bērnam pastāstīt par to, kā jūtas viņš pats, bet nevajadzētu iedomāties, ka bērnam būtu jājūtas tieši tāpat. Labāk būtu nogaidīt, kamēr bērns pats, neviena nerosināts, sāks runāt par savām pozitīvām izjūtām.

"Nestāsti tētim, ka tu satikies ar manu jauno draugu." Nekad nežvadzētu bērnu iesaistīt pieaugušo savstarpējās attiecībās.

"Paskaties, mīļum, kas tur sēž. Kāds, kuru es gribētu ar tevi iepazīstināt. Kāds pārsteigums! Nemaz necerēju jūs šeit sastapt." Bērnu gaidāmajai tikšanās reizei vajadzētu sagatavot jau iepriekš. Apdomība šādos gadījumos nenāk par ļaunu nevienai no ieinteresētajām pusēm.

"Mēs ar manu draugu (draudzeni) pavadīsim kopā visas nedēļas nogales. Ja gribēsi tikties ar mani, tev nāksies tikties arī ar viņu." Tā rīkoties nedrīkstētu, jo bērni tomēr ir pirmajā vietā. Viņi tēva vai mātes uzmanību pelnījuši pilnā apjomā, nedalot kopā pavadāmo laiku ar svešu cilvēku. Ja šķirtie vecāki nolemj apprecēties no jauna, bērnam vajadzēs šai situācijai pielāgoties. Lai gan īstajiem vecākiem nenāktu par ļaunu arī tad reizēm izbrīvēt laiku, lai pabūtu kopā ar bērnu bez citu cilvēku klātbūtnes. 

"Nu kāpēc gan viņa tev nevarētu iepatikties? Tavam brālim taču pret viņu nav nekas iebilstams." Ja diviem bērniem  pret vienu un to pašu cilvēku ir diametrāli pretēja nostāja, tad patiesās jūtas meklējamas starp abām polaritātēm kaut kur pa vidu. Nebūtu slikti ar katru bērnu atsevišķi mēģināt izveidot kaut ko līdzīgu sarakstam, kurā būtu atzīmēti visi iespējamie plusi un mīnusi, lai tādējādi palīdzētu tiem savās juceklīgajās domās ieviest zināmu kārtību.

"Ja tu arī turpmāk domā tā izturēties, vari pie manis vairs nenākt." Nekad nevajadzētu piedraudēt bērnu atstumt vai pamest.

"Ja tev tik ļoti nepatīk mans jaunais vīrs, mēģināsim izbrīvēt laiku, lai varētu kādu brīdi pabūt kopā vieni paši." Tādējādi bērnam tiek nodrošināta iespēja kļūt par situācijas noteicēju. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka bērna galvenais uzdevums ir jauno audžuvecāku nevis iemīlēt, bet gan iemācīties ar to saprasties. Tāpēc labāk būtu teikt šādi: "Pagaidām es kādu laiku vēl pamēģināšu izbrīvēt laiku tev vienam, bet vienmēr tas tā nebūs. Gribu, lai tu saprastu - lai iemācītos sadzīvot, mums visiem nāksies šo to upurēt."

Bērnu attieksme pret jauno audžuvecāku nereti raisa visai juceklīgas emocijas. Pozitīvs rezultāts veidojas tad, kad audžuvecāks bērnam patīk un bērns ir apmierināts, redzot, ka māmiņa vai tētis atkal jūtas laimīgi. Bet iespējams arī diametrāli pretējs rezultāts, jo sveša cilvēka ienākšana ģimenē bērns var ņemt arī ļaunā. Citkārt bērns var kļūt uz jauno audžuvecāku greizsirdīgs laika dēļ, kuru tētis vai māmiņa tagad veltī ne vairs bērnam, bet jaunajam ģimenes loceklim. Bērns var justies apbēdināts arī tāpēc, ka jūt līdzi otrajam šķirtajam vecākam, kurš jaunu dzīves draugu vēl nav atradis.

Jo bērns ir gados jaunāks, jo ātrāk viņš spēj jauno audžuvecāku pieņemt. Jaunizveidotajā ģimenē par disciplīnu vajadzētu rūpēties bērna īstajam vecākam. Audžuvecākam varētu iedalīt vārdiskā izrīkotāja lomu, sodīšanu tomēr labāk atstājot īstenā vecāka ziņā.

Ja šķirtajam vecākam bijušā laulātā drauga jaunais dzīvesbiedrs nepatīk, nevajadzētu šo attieksmi automātiski noraidīt bērnam, lai negatīvās jūtas rosinātu arī viņā. Bērna attieksmi ļoti lielā mērā nosaka vecāks, kas dzīvesbiedru vēl nav atradis. "Man arī tavas māmiņas jaunais vīrs nepatīk." Tomēr, ja vien jaunais audžutēvs nedara jūsu bērnam pāri, nežvadzētu, bērnam dzirdot, izteikt par to kritiskas piezīmes. Spriedzi mazināt varētu šāds izteikums: "Man tik ļoti gribētos, lai apstākļi būtu iegrozījušies citādi. Bet es tomēr ceru, ka ar laiku viss nokārtosies."

Ja jums bijušā laulātā drauga jaunais dzīvesbiedrs nepatīk un tas tiek klaji demonstrēts, bērnam ir divas izvēles: izturēties pret audžuvecāku noraidoši, lai jums izpatiktu, vai arī justies vainīgam par to, ka jaunais audžuvecāks tam patīk. Bērnam nenāk par labu nedz ilgstoša ļauna prāta turēšana, nedz arī mocīšanās vainas apziņā.

Mēģiniet tikt skaidrībā par sava bērna patiesajām jūtām, pavērojot to rotaļājamies un apskatot tā zīmējumus.

Dusmas sevī slēpj aizvainojumu un sarūgtinājumu. "Tādu izturēšanos, kādu tu nupat atļāvies pret savu audžumāti, es necietīšu. Es zinu, ka tev ar viņas klātesamību mājās samierināties nav viegli. Un tomēr. Vari dusmoties arī turpmāk, bet izrādīt savas dusmas šādā veidā tu nedrīksti."

"Priecājos, ka beidzot esam palikuši divi vien. Man šādu brīžu pietrūkst. Kad šodien pirms pusdienām redzēju, ka aiz dīvāna esi izmētājis popkornu, es sapratu, ka tev vēl aizvien ir grūti samierināties ar manu otro laulību. Kas īsti tev tajā liekas tik nosodāms?"

Vecāku pienākums ir bērnu pamācīt, izskaidrojot tam paša pretrunīgo jūtu cēloņus. Daudzi bērni droši vien nemaz nezina, ka viena un tā paša cilvēka vienlaicīgas pretrunīgas jūtas uzskatāmas par pilnīgi normālu parādību. "Atceries vien, cik nikns tu biji uz Reksi, kad tas ar savām netīrajām ķepām sasmērēja tavu skolas liecību. Un atceries arī to, cik mīļi tu viņu vēlāk glaudīji. Ikviens cilvēks vienu un to pašu lietu var uztvert ļoti dažādi. Turklāt mēs spējam savas domas katru dienu mainīt. Tādējādi tu vari uz mani dusmoties par to, ka esmu atkal apprecējies, tai pat laikā mani tomēr mīlot."

"Es ienīstu savu jauno patēvu! - Pastāsti man par to..."

"Viņa man nenorādīs, ko un kā darīt! - Labi, viņa nav tava māte, bet viņa ir mana sieva. Tāpēc viņa ir tiesīga tevi izrīkot. Tu ne vienmēr paklausīgi izpildi arī manus rīkojumus. Tev tomēr nāksies tiem pakļauties."

"Es zinu, ka pēdējā reizē, kad biji kopā ar savu audžutēvu, tu nežēlojies. Likās, ka tobrīd tu juties labi un tev tur patika. Acīmredzot tu padomāji par kaut ko jauku. Interesanti - kas tas bija?"

"Tēt, man mana audžumāte patīk. Man tikai žēl māmiņas. - Jā, tā tas varētu būt. Iespējams, ka tu jūties par to vainīgs. It īpaši tad, kad redzi māmiņu noskumušu."

G.Trimda,
Psihiatrs Gaiļezera bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā
tālr.: 28603764 (pēc iepriekšēja pieraksta)