Juriste: Olšūnu ziedošanas aizliegums nedzemdējušām sievietēm Latvijas iedzīvotājiem varētu izmaksāt dārgi
Rīga, 7.marts, LETA. Aizliegums nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas Latvijas iedzīvotājiem varētu izmaksāt ļoti dārgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda juriste farmācijas tiesībās un ārste Olita Staņislavska.
Viņa norādīja, ka ierobežojumam nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas varētu būt negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku, kā rezultātā zaudētāji būs nodokļu maksātāji.
Staņislavska sacīja, ka šo grozījumu kontekstā svarīgi runāt par olšūnu importu un eksportu, no kura Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts neizbēgs. Ar ierobežojumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas tiktu samazināta iespēja iedzīvotājām saņemt Latvijā ziedotu olšūnu, kas nozīmētu, ka neauglību nāktos ārstēt ar importētām olšūnām, un šādā gadījumā procedūra ir krietni dārgāka.
Pēc Staņislavskas paustā, neauglības ārstēšanu valsts kompensēs arvien vairāk, bet, tā kā šīs procedūras nāksies nodrošināt ar importētām olšūnām, neauglības ārstēšana kļūs arvien dārgāka, tā rezultātā arī iedzīvotājiem "nāksies strādāt čaklāk", lai nopelnītu naudu neauglības ārstēšanai Latvijā.
Tāpat juriste norādīja, ka nav novērojusi nevienu citu ES valsti, kurā būtu līdzīgs ierobežojums, proti, aizliegts nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Tas nozīmētu, ka šāds ierobežojums radīs ne tikai ekonomiskas sekas, bet arī lielu rezonansi no starptautiskajām un ES institūcijām.
Pēc juristes domām, šāds olšūnu ziedošanas ierobežojums būtu atbalstāms, ja tam būtu pamatots un leģitīms iemesls, kādu patlaban neviens nav minējis, turklāt, lai pamatoti ierobežotu olšūnu ziedošanu, nav veikts pietiekoši daudz pētījumu. Ārī tiesības uz dzīvību apdraudējums olšūnu ziedošanā nav vērojams, kas tikai pastiprina bažas par to, ka Latvija ar šādiem grozījumiem, kuri ierobežo cilvēktiesības, izpelnīsies starptautisku nosodījumu.
Vienlaikus juristi satrauc fakts, ka šāds ierobežojums būs vēl viens iemesls sievietēm, kuras vēlēsies ziedot savas olšūnas, doties uz citu ES valsti. Šo scenāriju vēl iespējamāku dara tas, ka Satversmes tiesa reti par neatbilstošiem atzīst kādus Saeimas pieņemtus grozījumus, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Latvijas iedzīvotāji vēršas reti, un tas viss varētu nozīmēt, ka, lai nepārkāptu normas, sievietes, kuras vēlēsies ziedot olšūnas, meklēs "apkārtceļus".
Tāpat juriste norāda uz to, ka Satversmē tiek pasargāta cilvēka tiesībspēja un rīcībspēja, tomēr netiek minēts, kurā no šīm kategorijām iederas lemtspēja. Tiesībspēju ir aizliegts ierobežot, bet rīcībspēju var atņemt tikai ar tiesas lēmumu, piebilda Staņislavska.
Viņa norādīja, ka lēmumam ierobežot olšūnu ziedošanu nedzemdējušām sievietēm būs grandiozas, tālejošas sekas, tāpēc sabiedrībai jāmēģina tās novērst. Latvijas sabiedrībai jākļūst modrākai, uzmanīgākai un apzinīgākai, turklāt jāsaprot, kādas ir pasivitātes sekas.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta informācija, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta neauglības noteikšana un ar to saistītie veselības aprūpes pakalpojumi - ārstu speciālistu konsultācijas, izmeklējumu veikšana un citi pakalpojumi, kā arī kompensējamie medikamenti. Medicīniskās apaugļošanas procedūras veikšana tiek apmaksāta sievietēm līdz 37 gadu vecumam.
Jau ziņots, ka sieviešu tiesību aizstāvji 15.martā plkst.8.30 pulcēsies piketā pie Saeimas, lai paustu savu nostāju pret aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūgs likumprojektu par aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas galīgajā lasījumā izskatīt Saeimas 15.marta sēdē.
Komisija jau iepriekš vairākkārt sprieda par šo jautājumu. Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Šie plāni iepriekš arī raisīja vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas.
