Jersinioze jeb pseidotuberkuloze ir akūta bakteriāla infekcija, kuru izraisa baktērijas Yersinia pseudotubeculosis un Yersinia enterocolitica (jersinijas). Infekcija rodas, uzturā lietojot termiski neapstrādātu vai nepietiekami apstrādātu gaļu (galvenokārt cūkgaļu vai liellopu gaļu), piena produktus, augļus un dārzeņus. Tāpat baktērijas sastopamas dažādās ūdenstilpnēs. Jersinijas var labi saglabāties un vairoties ledusskapī esošos pārtikas produktos, tās ir izturīgas pret +4 līdz -8°C temperatūru. Jersiniozei raksturīgi saindēšanās simptomi, smagākos gadījumos – gremošanas sistēmas, kā arī aknu, nieru, locītavu un citu orgānu bojājumi.

Lai novērstu infekcijas komplikāciju risku, svarīgi savlaicīgi vērsties pie ārsta un uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Simptomi

Slimības inkubācijas periods parasti ilgst aptuveni sešas dienas. Infekcijai raksturīga:

• temperatūras paaugstināšanās līdz pat 40°C;
• bāla un sausa āda, nereti izpaužas arī eksantēma – ādas izsitumi, kas var radīt niezi un sāpes vai dedzināšanas sajūtu;
• iesnas, klepus un graušanas sajūta kaklā;
• acu asarošana;
• slikta dūša, bieža vemšana;
• diareja;
• drudzis, kas var ilgt līdz pat 10 dienām;
• galvas un lēkmjveidīgas vēdera sāpes nabas apvidū vai sānos;
• laušanas sajūta un sāpes locītavās un muskuļos;
• ēstgribas trūkums;
• spēku zudums;
• nopietnākos saslimšanas gadījumos –  centrālās nervu sistēmas traucējumi.

Novērojot kādu no šiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta-infektologa.

Vairumā gadījumu jersinioze nerada draudus cilvēka dzīvībai. Ja infekcija tiek diagnosticēta savlaicīgi, to iespējams ātri un veiksmīgi ārstēt. Letāli iznākumi sastopami ļoti reti un ir saistīti ar infekcijas radītām komplikācijām, piemēram, peritonītu (vēderplēves iekaisumu), sepsi (dzīvībai bīstamu asinssaindēšanos), zarnu aizsprostojumu, meningoencefalītu (smadzeņu iekaisumu).

Cēloņi

Dabā bīstamās baktērijas pārnēsā savvaļas grauzēji un liellopi. Pilsētās infekcijas avots galvenokārt ir žurkas un peles, kas mitinās noliktavās un ražošanas cehos pārtikas produktu tuvumā. Ar baktērijām var inficēties, lietojot uzturā jersinijas saturošus gaļas un piena produktus, dārzeņus, graudus, kā arī ūdeni, kurā nokļuvušas šīs baktērijas. Inficēšanās ar jersiniozi no cilvēka notiek reti – neievērojot higiēnu un lietojot ar inficēto kopīgus traukus un galda piederumus, kas nav pietiekami kārtīgi nomazgāti.

Infekcija ir īpaši bīstama cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, bērniem un pusaudžiem, kā arī grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un vielmaiņas traucējumiem.

Jersinijas, kas izraisa patoloģijas attīstību, ir spējīgas ne tikai izdzīvot, bet arī aktīvi vairoties 4°C temperatūrā, tās ir izturīgas arī pret sasaldēšanu un kušanas temperatūrā atkal aktivizējas. Baktērijas iet bojā tiešos saules staros, termiskās apstrādes laikā (vārot, tvaicējot), kā arī nav izturīgas pret dezinfekcijas līdzekļiem un daudziem antibiotiku veidiem.

Ārstēšana un profilakse

Terapiju īsteno, galvenokārt nosakot pacientam:

• ievērot speciālu diētu – izslēdzot no ēdienkartes produktus, kas var izraisīt mehānisku vai ķīmisku kuņģa un zarnu trakta iekaisumu. Ieteicams lietot uzturā tikai vārītus vai tvaicētus produktus, izvairīties no kūpinājumiem, konservētiem, asiem un taukainiem ēdieniem, pusfabrikātiem, kā arī jāsamazina cukura un sāls daudzums uzturā. Ēdienreizēm jābūt regulārām – piecas līdz sešas reizes dienā, uzņemtā uztura vērtība parasti jāsamazina līdz 2000 kalorijām dienā;
• antibiotiku kursu infekcijas procesa mazināšanai un apstādināšanai;
• dezintoksikācijas terapiju (lielā daudzumā dzerot ūdeni, vēnā ievadot fizioloģisko un glikozes šķīdumu, lai atjaunotu ūdens-elektrolītu balansu organismā);
• antihistamīnu terapiju alerģijas simptomu mazināšanai;
• medikamentus imūnās sistēmas traucējumu novēršanai;
• pretiekaisuma medikamentu terapiju,

Lai izvairītos no inficēšanās ar jersinijas baktērijām, ieteicama:

• personīgās higiēnas ievērošana saskarsmē ar lauku dzīvniekiem;
• jersiniozes profilakse lauksaimniecībās (savlaicīga inficēto liellopu atklāšana un izolācija);
• rūpīga un pareiza augļu un dārzeņu, gaļas un piena produktu apstrāde;
• sanitāro normu ievērošana sabiedriskajā ēdināšanā (pareizi apstrādājot produktus) un pārtikas ražošanā (telpu dezinfekcija, peļu, žurku atklāšana un iznīcināšana, pareiza pārtikas produktu uzglabāšana);
• regulāra ūdens kvalitātes kontrole ūdens apgādes sistēmās un ūdenstilpnēs.