Ja tirpst...

Foto: Jaunkemeri.lv

Katram no mums var gadīties kādas ķermeņa daļas notirpums, parasti to provocē ilgstoša atrašanās neērtā pozā, ergonomikas neievērošana. Tomēr notirpums un nejutīgums ekstremitātēs var būt arī nopietnu neiroloģisko slimību pazīme, kas prasa papildus izmeklēšanu un ārstēšanu. Zemāk uzskaitīti biežāk iespējamie ekstremitāšu notirpuma iemesli.
 

Tirpšanu  I, II, III rokas pirkstos visbiežāk izsauc karpālā kanāla sindroms – mediānā nerva bojājums plaukstas pamatnē. Slimība ir ļoti izplatīta un pārsvarā skar cilvēkus, kuri ikdienā noslogo rokas (piemēram, darbs pie datora, fizisks darbs u.c.). Atkarībā no bojājuma dziļuma iespējama medikamentoza terapija, arī lokāla terapija plaukstas pamatnē – blokādes. Pie smagāka nerva bojājuma – arī operatīva terapija. Ir ļoti svarīgi maksimāli atslogot plaukstas pamatni – nēsāt ortozes pie slodzes un arī naktī, kā arī veikt speciālos vingrinājumus, apgūt ergonomikas principus un konsultēties ar ergoterapeitu.

 

Tirpšana rokas IV un V pirkstos rodas pārsvarā ulnāra (elkoņa) nerva bojājuma dēļ. Tipiski nervs tiek bojāts elkoņa apvidū un bieži rodas cilvēkiem ar paradumu sēdēt, atbalstoties uz elkoņiem vai plaukstas pamatni. Ir jāmaina nepareizas pozas paradums, jāveic fizioterapeita ieteiktie vingrinājumi, labi noder arī fizikālās terapijas procedūras un kinezioloģiskā teipošana.
 

Tirpšana, sāpes pēdās un plaukstās vai arī tikai izolēti pēdās ir polineiropātijas simptoms – sindroms, pie kura veidojas pakāpenisks daudzu perifēro nervu bojājums. Sūdzības parasti sākas pēdās un ar laiku, īpaši neārstētos gadījumos, izplatās uz rokām, vēlāk tirpšanai un sāpēm var pievienoties arī muskuļu vājums. Laikus noteikt diagnozi ir svarīgi, jo polineiropātija nav slimība, bet simptoms. Biežākais polineiropātijas iemesls ir cukura diabēts. Citi iespējamie iemesli – vairogdziedzera patoloģijas, vitamīnu deficīts, toksisko vielu iedarbība, tostarp alkohols, onkoloģija, iedzimtas patoloģijas, hroniskas infekcijas slimības (piemēram, Laima slimība) u.c. Polineiropātija var izpausties ne tikai ar sāpēm un notirpumu, bet arī ar dedzināšanu, salšanas sajūtu, nemierīgo kāju sindromu. Terapijas pamatā ir pamatslimības ārstēšana, kā arī  medikamentu lietošana, kas mazina tirpšanas un sāpju sajūtu un uzlabo nervu "pārvadi". Nozīmīga loma te ir fizioterapijai, īpaši tajos gadījumos, kad ir parēze (vājums) kājās, kā arī var būt noderīgas tādas procedūras kā minerālūdens vannas un dūņu aplikācijas. 
 

!!! Īpaši jāuzmanās, ja tirpšana progresē strauji – dienu vai nedēļu laikā, parādās pēkšņi un ir ļoti izteikta, tirpšanai pievienojas vājums pēdās vai tirpšana ir visā ekstremitātē. Šādos gadījumos ir nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.