Ilze Zonne, "Māja"
www.ma-re.lv

Diez vai cilvēki pirms pārsimt gadiem ticētu, ja kāds mēģinātu iestāstīt, ka viņu pēcteči, kas būs atbrīvoti no smaga fiziska darba un lielākoties vadīs savas dienas sēžot, tomēr nereti mocīsies ar muguras sāpēm.

Tieši tā notiek

"Šodien muguras problēmas ir ļoti izplatītas un aktuālas, jo kardināli mainījies mūsu dzīves līmenis un slodze, kas jānes mugurkaulam. Masveidīga datorizācija pārvērtusi mūsu darbu tā, ka gribot negribot ir daudz jāsēž. Ilgstoši atrodoties šādā pozā, mugura pastāvīgi ir saspringusi, un tas noved pie pārguruma un arī asiņu sastrēguma iegurņa orgānos. Audos ir traucēta vielmaiņa, un no tā cieš muguras muskuļi, starpskriemeļu diski, saites, cīpslas," stāsta medicīnas centra Mā-Re fizioterapeits, zinātņu doktors Aleksejs Ņemčenko. "Lai problēmas nerastos, ir laikus jādomā par profilaksi, bet, ja mugura sākusi sāpēt, nepieciešama ārsta konsultācija."

Katrā vecumā – savs risks

Bērniem stundām ilga sēdēšana pie datora vai televizora mugurkaulu ietekmē postoši, tā var novest pie mugurkaula deformācijas. Sevišķi apdraudēti šai ziņā ir tie bērni, kuri ir mazkustīgi, nenodarbojas ar sportu un fizisku darbu. Ar skolas sporta stundām vien nepietiek. "Aktīvai fiziskai slodzei jābūt vismaz trīs reizes nedēļā, un arī mājās vajadzētu veikt vingrojumus, lai stiprinātu mugurkaulu – tas ir pamatu pamats, no kā atkarīgs arī iekšējo orgānu stāvoklis," uzsver A. Ņemčenko.

20–30 gadu vecumā ir savas mugurkaula īpatnības, kas ir atšķirīgas vīriešiem un sievietēm. Sievietēm fizioloģiskās izmaiņas organismā notiek ātrāk un ir izteiktas spilgtāk, jo sevišķi pēc dzemdībām: lielākajai daļai sieviešu pieaug svars, līdz ar to palielinās slodze mugurai, un šīs izmaiņas noved pie saspringuma muguras garajos muskuļos un starpskriemeļu diskos.

30–50 gadu vecumā arī notiek morfoloģiskas izmaiņas organismā, kuras veicina labi zināmie faktori – mazkustīgs dzīvesveids, darbs pie datora utt. "Tas negatīvi ietekmē asinsriti un iekšējo orgānu inervāciju, jo šos orgānus inervē muguras smadzeņu daļa," skaidro ārsts. "Mainās audi, saites vairs nav tik elastīgas, mugura zaudē sākotnējo kustīgumu, un lielu spontānu slodžu laikā, piemēram, pēkšņi ceļot vai nesot smagumus, var rasties sīki kapilāru plīsumi, notiek nelieli kapilārie asinsizplūdumi, nervi tajās vietās sāk iekaist, un rodas sāpes, kas var kļūt pastāvīgas un ilgas. Ja cilvēks neārstējas, tas var novest pie dažādām patoloģijām. Asinsizplūdumi rada sāpes, kam seko iekaisums, un arī iekaisums rada sāpes pats par sevi. Jāpiebilst, ka sievietēm, tuvojoties menopauzei, organismā notiek hormonālas izmaiņas, parādās nepatīkamas sajūtas, piemēram, pastiprināta svīšana, apātija un arī skeleta muskuļu vājums, taču slodze paliek iepriekšējā, un tas saasina minētos procesus mugurkaula apvidū."

60–70 gadu vecumā un vēlāk vērojamas bioķīmisko procesu pārmaiņas, skeleta muskulatūrai vājinās tonuss un kļūst grūtāk nodrošināt pozu gan statiski, gan dinamiski – gan stāvot taisni, gan kustoties. Muskulatūra kļūst ļoti vāja, mazkustīga, kolagēna šķiedras saistaudos ir neelastīgas, tie plīst, un rodas trūce. Ja skriemeļi izspiežas, nervi tiek saspiesti, rodas noturīgs iekaisuma process, ko pavada sāpes. "Daudzos gadījumos mugurkauls tiek operēts, bet mēs šajā gadījumā cenšamies no operācijām izvairīties, lietojot vibroterapijas metodi," saka A. Ņemčenko.

Vibromasāža

"Tā kā daudzi cilvēki ir slinki pēc dabas vai patiešām ļoti nevaļīgi, viņi nevar izpildīt šos šķietami vienkāršos ieteikumus, tāpēc medicīnai nākas palīdzēt," saka A. Ņemčenko. "Savā medicīnas centrā mēs to darām, izmantojot vibroterapiju un vibromasāžu. Ar vibromasāžas aparātu mēs paralēli iedarbojamies uz dažādiem mugurkaula kakla, krūšu un jostas daļas segmentiem, izraisot tonisko refleksu; vibrācijas ietekmē mainās audu struktūra: kolagēns pamazām atkal kļūst elastīgs, saspiestie nervu galiņi tiek atbrīvoti, un sāpes pāriet uz ilgu laiku. Vienlaikus tiek krasi intensificēta muguras muskuļu asinsapgāde. Asins plūsmu var paātrināt par 1000 reizēm, līdz ar to strauji aug asiņu piesātinājums ar skābekli, izlīdzinās muskuļu tonuss. Tiek aktivizēta vielmaiņa un stimulēti iekšējās sekrēcijas dziedzeri, tas ļauj panākt arī imunitātes paaugstināšanos."

***

FAKTORI, KAS IETEKMĒ MUGURKAULU

• Ilga sēdēšana ietekmē mazā iegurņa orgānu asinsriti un līdz ar to audu vielmaiņu. No tā cieš urīnpūslis, olnīcas, dzemde, priekšdziedzeris utt. Tas var novest pie ilgām, smeldzošām sāpēm mugurkaula jostas daļā. Urīnpūšļa iekaisums (cistīts) vai priekšdziedzera iekaisums (prostatīts) var novest pie tā, ka cilvēku gadiem moka sāpes krustos un jostasvietā. Savukārt pastāvīgais saspringums, ko sēdēšana rada kakla daļā, var novest pie redzes vai ožas traucējumiem.

• Bieži muguras sāpju cēloņi ir traumas – dažādi kritieni, triecieni mašīnu sadursmēs vai pēkšņas straujas bremzēšanas dēļ u.c.

• Stress arī dod savu negatīvo ieguldījumu muguras problēmās. Ja apstākļi pārāk bieži mainās, organisms nav gatavs tām stresa situācijām, kas var gadīties ģimenē, darbā vai citur, tāpēc stress mazina darbaspēju līmeni, sākas apātija, pasliktinās vielmaiņas procesi, tiek traucēts sirds ritms, ceļas asinsspiediens utt., izmainās arī nervu un muskuļu aparāta inervācija, veicinot muguras sāpes.

• Vienmēr jāatceras arī uzturs. Tam jābūt sabalansētam, pilnvērtīgam, bet ne pārmērīgam. Ja cilvēkam ir liekais svars, tad, protams, mugurkaulam slodze iznāk lielāka, muskuļu sistēma ir vājāka un muguras garie muskuļi neiztur tās slodzes, kas būtu jāiztur. "Mūsu uzturā vajadzīgs sārmu un skābju līdzsvars – asiņu pH jābūt normālam," atzīst A. Ņemčenko. "Bieži ēdienkartē dominē gaļas un piena produkti, bet, ja cilvēks rūpējas par savu veselību, viņam vairāk jāēd augu valsts izcelsmes produkti, tad vielmaiņas procesi būs līdzsvarotāki. Ja dominē sārmainie produkti, tad lielāka iespēja, ka veidosies dažādas infekcijas slimības. Lai atjaunotu līdzsvaru un izvadītu sārņus, noder tāds vienkāršs mājas līdzeklis kā ābolu etiķis."

• Netieši mugurkaulu ietekmē kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola lietošana, arī darba un dzīvojamo telpu higiēnas nosacījumu neievērošana, piemēram, ja telpas ir slikti vēdinātas.

• Ļoti būtisks faktors ir kustību daudzums. Lai cilvēks uzturētu labu veselību un možumu, viņam dienā jānoiet ne mazāk par 10 000 soļiem. To var kontrolēt ar soļu mērītāja palīdzību. Ja noiet tikai 3000 soļu, tad netiek pienācīgi izpildīta perifērā sūkņa funkcija, ko realizē muskuļi kustības laikā, sekmējot venozo asiņu kustību un novēršot to sastrēgumus. Rodas lielāka slodze sirds un asinsvadu sistēmai. Te ieteikums ir ļoti vienkāršs: katru dienu pirms vai pēc darba veikt ārstniecisku pastaigu. Kārtīga izstaigāšanās 20–30 minūtes pirms gulētiešanas ļoti labi ietekmē visa organisma veselību.