AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Elite" ģimenes ārsts Albertu Sadu uzskata, ka alerģiju sezonai var sagatavoties, laicīgi lietojot pareizus medikamentus. Viņa pieredze vēsta, ka  ar alerģijām, kuru cēlonis ir ēdiens un saskare ar dažādām kontaktvielām, pacienti varētu nesastapties, ja būtu vērīgi pret simptomiem, kas rodas noteiktās situācijās.

Alerģijas pārsvarā ir gados jauniem cilvēkiem un bērniem – uzskata Sadu, uzsverot, ka veciem cilvēkiem tās rodas ļoti reti. Ik dienu uz viņa pieņemšanu ierodas 2 – 3 bērni, kas sastopas ar šo problēmu. Domājot par alerģiskām reakcijām, kas rodas no pārtikas, ārsts atsaucas uz pasaulē veiktiem pētījumiem, kuru galvenais secinājums ir nepieciešamība bērnus tūlīt pēc gada vecuma nelielās devās iepazīstināt ar maksimāli dažādiem pārtikas produktiem. Zinātnieki, kas pētījuši bērnus vecumā no 1 līdz 6 gadiem sešu gadu periodā, ir secinājuši, jo agrāk ir bijusi lielāka pārtikas daudzveidība, jo vēlāk ir mazāka varbūtība, ka būs alerģija uz agrā bērnībā ēstiem produktiem.

Sadu novērojumi apstiprina arī Lielbritānijas zinātnieku pētījumus, ka būtiska loma ir gadalaikam, kurā bērns ir dzimis. Proti, pavasara un rudens bērniem ir lielāka varbūtība kļūt alerģiskiem pret ieelpotiem, gadalaiku apstākļu raisītiem alerģiskiem kairinātājiem, nekā vasarās un ziemās dzimušajiem.

Tā kā pavasaris ir laiks, kad visvairāk aktivizējas alerģijas cilvēkiem, kas tās iegūst caur elpceļiem, ir iespējas veikt sagatavošanos, lietojot atbilstošus recepšu medikamentus divas nedēļas vai mēnesi pirms aktīvā ziedēšanas laika. Tie palīdzēs samazināt alerģijas simptomus līdz minimumam vai pat novērst tos. Ir pacienti, kas pie Albertu Sadu ar alerģiskām reakcijām vēršas jau martā, kad mūsu ielās vēl šur tur manāms sniegs. Ārsts šadu problēmu skaidro ar faktu, ka citās valstīs jau ir sākusies ziedēšana un vēja plūsmām ir iespējas atnest nelielas daļiņas, kas dažiem raisa alerģiskas reakcijas.

Lai atšķirtu saaukstēšanos no alerģijas, kur nereti galvenie simptomi ir identiski - klepus, šķaudīšana un iesnas, būtu jāizvērtē šādi faktori – vai pēdējās dienās ir bijis kontakts ar cilvēkiem, kas saslimuši ar kādu elpceļu infekciju, vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Alberto Sadu norāda, ka, saslimstot un zinot, ka tā ir alerģija, būtu jādodas pie ģimenes ārsta, kas varēs izrakstīt tieši konkrētajam gadījumam atbilstošu pretalerģijas recepšu medikamentu.

Otra lielākā grupa, kas izraisa alerģiskas reakcijas, ir pārtika, liekot just "kasīšanos" kaklā, kas izpaužas kā klepošana. Alberto Sadu pacientu sūdzības liecina, ka pēdējā laikā daudziem gan bērniem, gan pieaugušajiem alerģiskas reakcijas radušās pēc lielveikalos  nopērkamo Polijas ābolu ēšanas. Arī zemesrieksti, lazdurieksti un ķirbju sēklas nav tā pārtika, ko var lietot lielos daudzumos. "Dažiem klepus sākas vien pēc dažu riekstu apēšanas, bet citiem no pārlieku liela apjoma lietošanas uzturā katru dienu", skaidro ģimenes ārsts. Cilvēkiem, kam ir augsts asinsspiediens vajadzētu ēst riekstus ļoti apdomīgi, jo tie gan paaugstina asinsspiedienu, gan ir holesterīna avots.

Trešā cēloņu grupa, kam jāpievērš uzmanība gadījumos, kad alerģiskas reakcijas sākas noteiktos brīžos, bet citos pāriet, ir dažādas kontaktvielas, ar kurām notiek regulāra saskarsme. Ikdienā lietojamā kosmētika vai sadzīves ķīmija var kļūt par alerģijas cēloni – jauns šampūns, smaržas, mazgāšanas līdzekļi, veļas pulveris. "Dažkārt mani pacienti sūdzas pat par kokvilnas apģērbu nepanesamību, jo tie izraisa ādas niezi. Šādos gadījumos es iesaku pēc iespējas nēsāt baltus un gaišus apģērbus, jo to ražošanā krāsvielu izmantošana ir samazināta līdz minimumam", atzīmē Alberto Sadu.

Izslēdzot pēc iespējas daudz un dažādus alerģijas cēloņus, bet nespējot rast atbildi, kādēļ ģimenē bērniem ir nepārejošs klepus tieši mājās, ierodoties tur vizītē, ārstam nereti nākas konstatēt, ka īpaši jaunbūvēs vēl kādu laiku saglabājas krāsu aromāti vai kādi izdalījumi no tapetēm, kas var raisīt alerģisku reakciju. Nereti nākas arī konstatēt, ka ir pelējuma pazīmes, kas uz elpceļu saslimšanām jūtīgiem pacientiem var raisīt regulāras problēmas.

Arī mājdzīvnieki – suņi, kaķi, putni – īpaši papagaiļi ir biežs alerģiju avots. Tomēr, jo mazāks bērns saskaras ar dzīvnieku spalvām, pie tām pierodot, jo lielāka iespējamība, ka dzīves laikā tam uz mājdzīvniekiem nebūs alerģiskas reakcijas. "Daļa cilvēku nešķiras no mājdzīvniekiem pat zinot, ka to spalvas ir problēmu cēlonis un lieto zāles, taču ir jāapzinās, ka medikamenti var kairināt aknas un tālāk raisīt to saslimšanu", skaidro Sadu.

Sākoties aktīvai saules sezonai, visai izplatīta kļūst saules alerģija, kas izpaužas kā plankumi uz ādas un nieze - visbiežāk skarot pieri, muguru un rokas. Šādos gadījumos būtu jālieto speciāla ziede, jo tabletes šādas reakcijas novērst nevar.

Ģimenes ārsts uzskata, ja cilvēki vairāk analizētu savas ikdienas gaitas – vidi, pārtiku, sadzīvē lietojamas lietas un paradumu maiņu, tad nereti paši varētu nonākt pie domas, kas ķermenim nepatīk.