Izplatītākais aptaukošanās cēlonis - emocionālā ēšana

Cilvēki ne vienmēr ēd tikai ar mērķi remdēt izsalkumu. Mēs ēdam, lai gūtu gandarījumu, atalgojumu un mazinātu stresu. Emocionālā ēšana ir ēdiena patērēšana nevis izsalkuma mazināšanai, bet gan dažādu emociju apslāpēšanai, kas nereti var novest pie liekiem kilogramiem vai pat aptaukošanās.

Dr. Alla Šilina, kompānijas "Herbalife" eksperte, dietoloģe un endokrinoloģe uzsver: "Pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka apmēram 60% cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, ir nosliece uz emocionālo ēšanu."

Kad ēšana ir primārais mierinājuma mehānisms un ikreiz, kad jūtaties noskumis, dusmīgs, vientuļš, stresa pārņemts, noguris vai garlaikots, pirmais impulss ir atvērt ledusskapi, jūs iestrēgstat neveselīgā ciklā, kurā patiesās emocijas vai problēmas tā arī netiek risinātas. Ja kādreiz esat apēdis desertu, lai arī sāta sajūta jau iestājusies, vai apēdis kasti saldējuma, jūtoties nomākts, visticamāk arī jūs esat saskāries ar emocionālo ēšanu.

Kas īsti ir emocionālā ēšana un kas to izraisa?

Cilvēki, kas cieš no emocionālās ēšanas, uz stresu vai negatīvām emocijām reaģē ēdot, pat tad, ja patiesībā nav izsalkuši. Ēdieni, ko šādos gadījumos parasti izvēlas, ir tā dēvētie "mierinājuma ēdieni" – kalorijām bagāti ēdieni ar zemu uzturvērtību. Diemžēl emocionālā ēšana neatrisina emocionālās problēmas. Lielākoties tās tikai padziļinās, jo pēc emocionālās ēšanas nepatīkamās jūtas ne tikai vēl aizvien saglabājas, bet tām pievienojas arī vainas apziņa par pārēšanos.

"Emocionālo izsalkumu" nav iespējams remdēt ar ēdienu. Sākotnēji rodas neliels mierinājums, taču pēc neilga brīža rodas apjausma, ka izjūtas, kas izraisījušas ēšanu, nekur nav pazudušas. Un nereti cilvēks jūtas vēl sliktāk lieki uzņemto kaloriju dēļ. Padodoties emocionālajai ēšanai, mēs neiemācāmies veselīgākus veidus, kā risināt emocionālās problēmas. Jums kļūst arvien grūtāk kontrolēt savu svaru, jūs pārņem bezspēcības sajūta gan saistībā ar ēdienu, gan savu emocionālo stāvokli.

Emocionālo ēšanu var iedalīt divās formās: pēkšņas ēšanas vēlmes lēkmes, kam raksturīga nespēja tās kontrolēt, kā arī lielāka daudzuma ēdiena uzņemšana vienā reizē. Pēc lēkmes parasti parādās kauna sajūta; un pārēšanās – ikdienas ēšanas ritma izjaukšana, t.i., naktī ēšanas sindroms. Tam savukārt raksturīgs apetītes zudums no rītiem un pieaugoša apetīte vakaros un nakts laikā, miega traucējumi, miegainums pēc maltītēm.

Kas ir galvenie iemesli, kamdēļ cilvēki ir pakļauti šai problēmai?

Cilvēkos, kam ir nosliece uz emocionālo ēšanu, vēlmi pēc papildus maltītēm var radīt nemiers, aizkaitināmība, slikts noskaņojums, vientulības izjūta. Pastāv uzskats, ka emocionālo ēšanu neizraisa viens konkrēts faktors, bet gan to kopums. Speciāliste atzīmē, ka iemesls, kādēļ veidojas nosliece uz emocionālo ēšanu, visbiežāk meklējams ģimenes attiecībās: "Ģimenēs, kurās ēdienam tiek piešķirta ļoti nozīmīga loma, mātes jebkādu bērna diskomfortu saskata, kā izsalkumu, kas bērnam savukārt neļauj iemācīties, kā atšķirt iekšējas sajūtas no emocionāla diskomforta. Šādā situācijā rodas nepareizs mehānisms - "Kad jūtos slikti, man jāēd". Ja ģimenē galvenās mātes rūpes ir saistītas ar bērnu apģērbšanu un pabarošanu, palielinās maltītes nozīmība", uzsver Alla Šilina.

Cilvēkiem, kas sasaista ēdienu ar komfortu, varu vai kā citādi, nevis kā barības vielas enerģijas uzņemšanai, var būt nosliece uz emocionālo ēšanu.

Kas ir galvenās atšķirības starp "emocionālo izsalkumu" un fizisko izsalkumu?

Lai varētu izkļūt no emocionālās ēšanas cikla, vispirms nepieciešams iemācīties, kā atšķirt emocionālo no fiziskā izsalkuma. Diemžēl reālajā dzīvē tas var būt sarežģītāk nekā sākotnēji šķiet, it īpaši, ja cilvēks regulāri izmantojis ēdienu, lai apslāpētu savas patiesās izjūtas.

Emocionālais izsalkums var būt ļoti spēcīgs, tāpēc to var viegli sajaukt ar fizisko izsalkumu. Taču ir pazīmes, pēc kurām vadoties, ir vieglāk atšķirt fizisko no emocionālā izsalkuma.

Emocionālais izsalkums rodas pēkšņi, negaidot un ierosina visaptverošu un steidzamu vēlmi to remdēt. Savukārt fiziskais izsalkums rodas pakāpeniski– tā nav tik steidzama un nekontrolējama vēlme pēc apmierinājuma. Emocionālajam izsalkumam raksturīga vēlme pēc tā dēvētajiem "mierinājuma ēdieniem", taču, kad cilvēks patiesi ir izsalcis, gandrīz jebkas ēdams šķiet gana labs, ieskaitot veselīgu ēdienu, piemēram, dārzeņus. Izjūtot emocionālo izsalkumu, rodas vēlēšanās pēc sātīgiem, trekniem ēdieniem, saldām uzkodām, kas rada tūlītēju un īslaicīgu gandarījumu, piemēram, vēlme pēc siera kūkas vai picas un tā vien šķiet, ka nekas cits nederēs. Emocionālais izsalkums nereti noved pie nesaprātīgas ēšanas – attopoties pie tukšas čipsu pakas vai saldējuma kastes, pat īsti negūstot gandarījumu un nepamanot, kā tā izēsta. Kad cilvēks uzņem pārtiku reaģējot uz fizisku izsalkumu, parasti ir lielāka apziņas sajūta pār notiekošo. Emocionālā ēšana nesniedz apmierinājumu līdz ar sāta sajūtu, cilvēks vēlas ēst vēl, bieži līdz brīdim, kad jūtas diskomfortabli pārēdies. Turpretī fiziskais izsalkums tiek apmierināts līdz ar sāta sajūtas iestāšanos. Emocionālais izsalkums nereti noved pie nožēlas, vainas sajūtas vai kauna. Ēdot apmierinot fizisku izsalkumu, cilvēks nejūtas nedz vainīgs nedz nokaunējies, jo vienkārši sniedz ķermenim nepieciešamās barības vielas. Ja pēc paēšanas rodas vainas sajūta, tas var liecināt, ka dziļi sevī apzināties, ka neēdāt dabisku iemeslu (fiziska izsalkuma) vadīts.

Emocionālā ēšana ir pieaugoša tendence, tāpēc mums jāzina, kā šo problēmu risināt

Ņemot vērā to, ka emocionālā ēšana ir pieaugoša tendence, cilvēkiem būtu vairāk jādomā, kā viņi reaģē un pārvar stresu un citas negatīvas emocijas. Vissvarīgākā lieta ir balanss, kā arī spēja atpazīst savas izjūtas – dusmas, nomāktību, stresu, u.c. – un tās risināt atbilstoši, nevis ar ēdiena palīdzību, kas situāciju tikai padziļina un pasliktina.

Lai pārvarētu emocionālo ēšanu, nepieciešams ēdienu ieraudzīt no veselīgākas perspektīvas un mainīt savus ēšanas paradumus, atpazīt iemeslus, kas rada emocionālās ēšanas vēlmi, tāpat arī mēģināt atrast veidus, kā izvairīties no stresa vai to mazināt.

Izjūtot emocionālās ēšanas vēlmi, vislabāk iziet pastaigā, veikt vingrinājumus, izmantot muskuļu relaksācijas metodes, dziļi elpot, dejot, iet dušā vai izmantot kādu citu veselīgu aktivitāti, kas liks aizmirst par ēšanu.