Kaut arī veselības traucējumu biežums pieaug līdz ar gadiem, ar kardio – vaskulārām slimībām visā pasaulē sāk slimot arvien jaunāki cilvēki. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem līdz pat 35% cilvēkiem tiek konstatētas patoloģijas. Nereti sāpes krūtīs ir saistītas nevis ar sirds patoloģiju, bet, piemēram, muguras deformāciju, kuņģa, aizkuņģa dziedzera traucējumiem. Tomēr bieži vien šo patoloģiju atrod tikai aktīvi meklējot, jo ne vienmēr visas veselības problēmas izdodas atrisināt pie ģimenes ārsta. "Veselības centrā 4" atkarībā no dzimuma un vecuma katram pacientam tiek sastādīta individuāla izmeklēšanas programma, lai lieki netērētu naudu nevajadzīgiem izmeklējumiem vai analīzēm. Ja nepieciešams, pacients pēc tam tiek nosūtīts pie konkrēta speciālista. Skatīt "Veselības centra 4" īpašos piedāvājumus februārī šeit https://www.vc4.lv/pub/index.php?id=39&saraksts=860

Visbiežāk pielietotie izmeklējumi
* Neskaidru simptomu un saslimšanu gadījumā vispirms ārsts fiziski novērtē pacientu- izklaušina, nosaka asinsspiedienu un tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi bioķīmijā +pilnā asins ainā). Turklāt asinsspiedienu pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas vajadzētu mērīt reizi divos gados; ja tas paaugstināts – biežāk un regulāri konsultēties ar ģimenes ārstu. Samazinot ķermeņa svaru, nereti normalizējas arī asinsspiediens - pat bez īpašas ārstēšanas. Turpretim, ārstējot tikai paaugstinātu asinsspiedienu, bet nesamazinot lieko svaru, atveseļošanās var nebūt efektīva.

* Kaut arī nav sūdzības, pēc 18 gadu vecuma elektrokardiogrammu (EKG) vēlams veikt reizi 3 gados. Ar EKG palīdzību tiek diagnosticētas slimības, kas rada novirzes no normas sirds elektriskajā aktivitāte. Ja asinīs ir paaugstināts lipīdu līmenis, augsts asinsspiediens, ja cilvēks smēķē un daudz lieto alkoholu, ir problēmas ar cukura vielu maiņu vai lieko svaru, kā arī pēc 40 gadiem, kardioloģiskie izmeklējumi jāveic biežāk kā reizi 3 gados. Kardioloģiskie izmeklējumi noteikti nepieciešami bērniem, kuri kādreiz zaudējuši samaņu. Elektrokardiogrammu (EKG) ieteicams veikt bērniem uzsākot skolas gaitas, kad palielinās fiziskā slodze. Nereti sūdzības par reiboni, apgrūtinātu elpošanu un nogurumu ir saistītas ar sirds ritma traucējumiem. Pēc 14 gadiem EKG jāveic vienu reizi 4- 5 gados.

* Agrīnas sirds mazspējas simptomus efektīvi nosaka ar ehokardiogrāfijas metodi (sirds izmeklēšana ar ultraskaņu). Metodi izmanto arī vārstuļu bojājumu noteikšanai, sirds jaunveidojumu, sirds palielināšanās u.c. diagnostikai. Pēc 45 līdz 50 gadu vecuma tādas pārbaudes nepieciešamas ik pēc pieciem gadiem - arī tad, ja sūdzību nav.

* Veloergometrijas laikā nosaka sirds stāvokli, izturību fiziskas piepūles laikā. Tas palīdz precizēt diagnozi- vai ir sirds asinsvadu patoloģija vai sāpes sirdī ir saistītas ar kādu citu slimību ģimenē.

* Kaut arī nav sūdzību un cilvēks jūtas labi, riska faktors pastāv, ja gēnos ir bijušas saslimšanas ar infarktu, insultu. Tad vismaz vienu reizi 2 gados jāpārbauda cukura līmeni asinīs. Cukura līmeni asinīs nepieciešams pārbaudīt bērniem, kuri piedzimuši ar lielu vai samazinātu ķermeņa masu un, kuri dzimuši laulībā, kur vienam no vecākiem bijušas vielmaiņas problēmas.

* Cilvēkiem ar liekā svara problēmām, traucētu cukura vielmaiņu, endokrīnām saslimšanām un sirds asinsvadu slimībām reizi gadā jāveic arī holesterīna (lipīdu) līmeņa kontrole asinīs. Šo diagnostiku vēlams veikt cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam reizi 3 gados, bet pēc 40 gadiem biežāk.

* Krūškurvja rentgenoloģiskās izmeklēšanas laikā iespējams konstatēt sirds lielumu, kontūras, novietojumu utt..

* Angiogrāfijas laikā iegūst sirds un asinsvadu attēlu. Šī metode noderīga, lai konstatētu sirds anatomiskās īpatnības, kā arī sirds asinsvadu sašaurinājumu un vārstuļu darbības traucējumus.

* Miokarda scintigrāfija ļauj iegūt informāciju par sirds kambaru stāvokli un to parasti veic neskaidras diagnozes gadījumā.

* Troponīna testu pielieto, lai apstiprinātu vai noliegtu miokarda infarktu.

Informāciju sagatavoja Ilze Apine VC4 Sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: Fotolia