Izdegšanas sindroms – 21. gadsimta izplatītākā slimība
Ilgus gadus mūsu sabiedrība ir izturējusies diezgan skeptiski pret tādām lietām kā izdegšanas sindroms un veģetatīvā distonija, bieži vien cilvēki pat pasmīnēja par šīm diagnozēm, sakot, ka tas viss ir izdomāts un muļķības. Par laimi, pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par cilvēka psihoemocionālo stāvokli un to, ka ne mazāk svarīgi ir uzturēt kārtībā savu emocionālo pasauli. Mūsdienu dzīves ritms ir kļuvis daudz ātrāks, nekā tas bija pirms 20–30 gadiem. Sabiedrība ir kļuvusi daudz prasīgāka un nosodošāka – tev ir jāatbilst konkrētiem standartiem, jābūt veiksmīgam, ar māju un ģimeni, ko nav kauns atrādīt sabiedrībai sociālajos tīklos, kā arī vienmēr jāizskatās uz visiem 100%, lai sabiedrība tevi nenosodītu. Skaistuma un atzinības fenomens šobrīd, līdz ar sociālo tīklu lielo popularitāti, iet uzvaras gājienu, un to perfekti izgaismoja nesenais notikums ar Igaunijas valsts prezidenti, kuru daudzi aktīvi nosodīja par to, ka viņa tika nofotografēta pēc maratona un izskatījās savam amatam nepieņemami – nogurusi, netīra un nosvīdusi, jo tas, kā izrādās, nav pieņemami un neatbilst sabiedrības vispārpieņemtajām normām.
Pateicoties sociālajiem tīkliem, mēs visi tiekam vērtēti un kritizēti, kas mums rada lielu emocionālo spriedzi. Ir pierādīts, ka izdegšanas sindromu veicina laba paštēla trūkums, kā arī ideālu un reālās dzīves nesakritība, un šī neapmierinātība ar sevi tiek pastiprināta tieši ar sociālo tīklu palīdzību. Covid-19 pandēmija daudziem bija pēdējais piliens – strādājot no mājām, ir ļoti grūti novilkt robežas un atrast laiku atpūtai, papildu slodzi radīja attālinātās mācības bērniem. Būsim godīgi – neviens no mums līdz šim nebija pavadījis tik daudz laika ar ģimeni, kas radīja strīdus un nesaskaņas, tādēļ ir loģiski, ka izdegšanas sindroms ir 21. gadsimta izplatītākā slimība un šobrīd tā kļuvusi par oficiālu diagnozi, kas no 2022. gada tiks iekļauta Starptautisko slimību klasifikatorā.
Izdegšanas sindroma profilakse
Ko mēs varam darīt, lai nenonāktu līdz šai diagnozei? Mums visiem ir saprotams, ka mēs nevaram aiziet no darba un pārcelties uz dzīvi siltajās zemēs, baudot bezrūpīgas dienas okeāna krastā, jo ikvienam no mums ir pienākumi, darbs, ģimene, no kuriem mēs nevaram aizmukt, tādēļ ir sajūta, ka no šī “vāveres riteņa” izkļūt ir neiespējami. Bet tā nebūt nav, ir jāsāk ar mazumiņu – atvēlot nedaudz laika sev, iemācoties ieklausīties sevī un sakārtojot savu iekšējo pasauli. Lai izvairītos no izdegšanas, ir jāsāk rūpēties par sevi gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. Pie fiziskajām rūpēm ir jāpiemin kvalitatīvs un daudzveidīgs uzturs, miegs, regulāras fiziskās aktivitātes un atpūta. Emocionālajā līmenī ir jāsāk profilaktisks darbs ar sevi, jāatrod piemērotākie instrumenti, kas ļaus uztrenēt stresa noturību un palīdzēs sakārtot savu iekšējo pasauli un ieklausīties sevī. Pandēmija mums ir devusi iespēju apgūt jaunas prasmes, apmeklēt speciālistus un piedalīties apmācībās, neizejot no mājas, tādēļ šobrīd profilaktiskie pasākumi izdegšanas sindroma profilaksei ir pieejamāki nekā jebkad, vairs nav jātērē laiks un nauda, lai aizbrauktu uz Rīgu pie speciālista vai uz semināru, jo viss ir pieejams attālināti, lai arī kurā Latvijas malā tu atrastos.
Labklājības skola – tavs sabiedrotais ceļā uz emocionālo labsajūtu
Labklājības skola piedāvā licencētas pieaugušo izglītības programmas, kas ir speciāli izstrādātas kā efektīvs instruments sevis sakārtošanai. Programmas “Stresa noturības veicināšana kā izdegšanas sindroma profilakse” un gan individuālas, gan grupu konsultācijas “Randiņš ar sevi”, kur tiek izmantoti neirografikas algoritmi, ir lieliska iespēja, kā ieklausīties sevī un atrast jaunus enerģijas avotus.
Programmas “Stresa noturības veicināšana kā izdegšanas sindroma profilakse” ietvaros būs iespēja apgūt saskarsmes, ētikas un darba kultūras ietekmi uz personību, apgūt zināšanas par emocionālās izdegšanas sindromu, stresu un tā ietekmi uz veselību, kā arī izmantot neirogrāfijas tehniku un kādu no tās algoritmiem. Kopējais nodarbību ilgums ir 12 stundas, kuru laikā tiks sniegtas vērtīgas zināšanas – tās izmantojot praksē, varēsi sakārtot savu emocionālo pasauli un iemācīties veicināt stresa noturību.
Nodarbības “Randiņš ar sevi” būs piemērots tiem, kuri ir savas emocionālās pasaules izzināšanas procesa sākumā un vēlas gūt ieskatu apmācību procesā, jo nodarbības ilgst tikai 4–5 stundas, tas ir laiks, ko var atrast pat visaizņemtākā persona. Nodarbību procesā tu ar kādu no neirografikas algoritmiem varēsi apjaust tavā rīcībā esošos, bet varbūt apslēptos resursus jauniem sasniegumiem vai esošas situācijas risināšanai. Neirografika ir instruments, ko ikviens var iemācīties izmantot, lai atrisinātu problēmsituācijas savā dzīvē, rastu idejas un enerģiju jauniem projektiem un labāk izprastu sevi. Neirogrāfija ir jauna metode, kas radīta 2015. gadā, bet jau ir guvusi atzinību visā pasaulē. Ar neirografikas palīdzību ikviens spēj iemācīties efektīvi pārvaldīt savu uzvedību un veidot apstākļus pēc iespējas labvēlīgākus sev un citiem.
Šī ziema, visticamāk, atkal tiks pavadīta pandēmijas ēnā, tādēļ negaidi, kad tevi piemeklēs kāds no izdegšanas simptomiem, bet sāc strādāt ar sevi profilaktiski, dodot iespēju rast sev jaunus izaicinājumus!
Ja vēlies pieteikties uz kursiem vai kādu no nodarbībām vai noorganizēt nodarbību savam darba kolektīvām, sazinies ar mums – http://www.labklajibasskola.lv/kontakti-1/
