Īsi par osteoporozi
Osteoporoze ir nopietna, smaga slimība ar invalidizējošām sekām, kas pārsvarā skar sievietes vecumā no 50 gadiem un arī vecāka gada gājuma vīriešus. Osteoporoze ir slimība, kas saistīta ar kaulu blīvuma un stiprības pakāpenisku samazināšanos. Tā progresē nemanāmi, un, bieži vien to pamana brīdī, kad ir lūzums. Osteoporozi tautā sauc gan par klusējošo epidēmiju, gan kluso zagli.
Biežāk sastopamie laikus neatklātas un neārstētas osteoporozes simptomi ir sāpes mugurā, auguma samazināšanās, kaulu lūzumi (visbiežāk gūža, mugurkaula skriemeļi un plaukstas pamatnes locītava) un t.s. "atraitnes kupris" (Dowager`s hump).
Latvijā osteoporozes izraisīti lūzumi skar vairāk nekā 200 000 cilvēku, t.i. katru 3. sievieti un katru 5.vīrieti pēc 50 gadu vecuma. Neskatoties uz valsts kompensāciju medikamentu iegādei, ārstēšanu saņem aptuveni 10 000 pacientu.
Osteoporozes riska faktorus var iedalīt 2 grupās: iedzimtie jeb ģenētiskie faktori un dzīvesveida noteiktie. Lai gan iedzimti un pārmantoti faktori ieņem būtisku lomu tajā vai cilvēku var piemeklēt osteoporoze (jāpievērš uzmanība ģimenes slimību vēsturei), tikpat nozīmīgs ir dzīvesveids. Dzīvesveids nosaka to vai jaunībā, kauliem veidojoties, tie sasniegs pietiekamu masu turpmākai dzīvei, tāpat dzīvesveids ietekmē kaulu lūzumu iespējamību nākotnē.
Kaulu veselībai būtisks ir D vitamīns, kuru var uzņemt ar saules palīdzību. Tomēr Latvijā saulaino dienu skaits un tātad iespējas uzņemt D vitamīnu šajā ceļā ir nepietiekamas.
Bērnībā un jaunībā uzkrātā kaulu masa ir viens no būtiskākajiem faktoriem turpmākajā dzīvē, kas noteiks vai cilvēku piemeklēs osteoporoze vai nē. Jo lielāka kaula masa ir sasniegta kaula veidošanās procesa beigās (ap 30 gadiem ), jo mazāks ir osteoporozes risks.
Osteoporozes profilakse ir fiziskās aktivitātes, pareizs, sabalansēts uzturs, pietiekams kalcija daudzums, kas ietver kalcija preparātu un D vitamīna uzņemšanu dažādos aktuālos dzīves posmos, piemēram, pusaudža intensīvās augšanas posmā, grūtniecēm un māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti u.c. Viens no galvenajiem osteoporozes novēršanas veidiem ir profilakse un agrīna diagnosticēšana, īpaši osteoporozes riska grupas cilvēkiem.
Lielāks osteoporozes risks ir:
• Sievietēm pēc menopauzes iestāšanās;
• Tievām sievietēm vai sievietēm ar smalku kaulu uzbūvi;
• Sievietēm, kurām jebkura iemesla dēļ pāragri pārtraukušās mēnešreizes;
• Jebkuram, kurš piedzīvojis kaulu lūzumu pēc 50 gadu vecuma;
• Tiem, kuri ar pārtiku uzņem pārāk maz kalcija un D vitamīna;
• Smēķētājiem;
• Tiem, kuri pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus;
• Fizisko aktivitāšu trūkuma gadījumā;
• Dažu medikamentu blakus ietekmes rezultātā (piemērām, medikamenti astmas, reimatiska artrīta, vairogdziedzera slimību, kuņģa-zarnu trakta slimību u.c. ārstēšanai).
