Inga Spriņģe: Politiķi Saeimā tic šarmantajam profesoram Ērglim
Foto: LETA
Vakar raidījumā "1:1" žurnaliste Inga Spriņe intervēja profesoru Andreju Ērgli. Izlasot viedokļus sociālajos tīklos, raidījuma vadītāja savā sociālā tīkla Facebook profilā nolēma publicēt īsu komentāru par kardioloģijas nozari Latvijā.
li un pētījuma pasūtītāju, nezina, kāds ir galvenā pētnieka atalgojums. Tas ir kategoriski nepieņemami normālās valstīs, jo veidojas ļoti liels potenciāls interešu konflikts. Lūk, dokuments, kas paredz kārtību Zviedrijā - "starp kompāniju un veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem nevar būt noslēgtas ekonomiskas vienošanās."
Vēl vakar par šo tēmu ir liels pētījums publicēts lielākajā ASV pētnieciskās žurnālistikas centrā, kurā norādīts, ka lielo universitāšu ārstiem aizliegts slēgt privātus līgumus ar farmāciju, vai zāļu izstrādātāju kompāniju ražotājiem. Es neticu, ka Andrejs Ērglis par šo kārtību neko nezina, kā vakar minēja raidījumā. Internetā var atrast starptautisku konferenču dalībnieku sarakstu, kur katram jānorāda no kurām kompānijām viņš saņēmis "labumus" un līdz ar to varētu būt potenciāls interešu konflikts.
Andrejam Ērglim nav jāsaka publiski, cik viņš nopelna no šiem pētījumiem (kur par katru atlīdzība var svārstīties tūkstošos), taču nevar būt tā, ka Stradiņa slimnīca nezina, cik par šiem pētījumiem saņem viņu ārsts. Jo tagad sanāk: Latvija ir teju otrajā vietā pasaulē ielikto stentu skaita ziņā (nav taisnība A.Ērgļa raidījumā teiktajam, ka Re:Balticas statistikā iekļauta arī "atvērtās sirds" operācijas), vadošais ārsts, kas šīm operācijām lobē naudu un izmanto stentus, pats piedalās 13 stentu ražotāju pētījumos un neviens nezina, kāda ir viņa atlīdzība par šo darbu.
Vēl būtisks aspekts ir kompensējamie medikamenti. NVD dati rāda, ka pacientiem, kuriem ir ielikti stenti, vairāk kā pusei (54%) izraksta dārgākās zāles Plavix, kas nozīmē, ka pacientiem ir jāpiemaksā 10 un vairāk eiro (atkarībā no iepakojuma). Latvijā ir ieviesta sistēma, kad valsts kompensē lētākās tāda paša veida iedarbības zāles. Šo zāļu izmantošanu Latvijā apstiprina Zāļu valsts aģentūra. Ja Andrejs Ērglis uzskata, ka šīs lētākās zāles (ģeneriķi) nav tik labas kā oriģinālās, tad viņam ir jāvēršas ZVA un jānorāda uz blaknēm, nevis jāsaka, ka tās nestrādā un jāliek pacientiem piemaksāt. Un vairāk kā 800 tūkstošu eiro farmācijas biznesa ziedojums A.Ērgļa vadītajai biedrībai šo ainu nepadara skaidrāku. Protams, ka pacienti ticēs ārstam, nevis Zāļu valsts aģentūrai - respektīvi ierēdņiem, tādēļ arī ir grūti mainīt sistēmu. Jo arī politiķi Saeimā tic šarmantajam profesoram Ērglim.
Andrejs Ērglis ir izcils ārsts, viņš ir devis ļoti Latvijai, izglābis daudzus pacientus un mums vajag tādus kā viņš. Bet sistēmu var izveidot caurspīdīgāku, no kā iegūs paši pacienti.
