Atzīmējot Pasaules insulta dienu un veicinot sabiedrības informēšanu par šo slimību un tās riskiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) dažādu specialitāšu vadošie ārsti – neirologi, endokrinologi, dietologi, kardiologi, rehabilitologi, kā arī nosaukto specialitāšu ārsti rezidenti un studenti – aicina ikvienu interesentu 2024. gada 30. oktobrī apmeklēt bezmaksas izglītojoši informatīvo pasākumu "Pasaules insulta diena – vienkārši par sarežģīto". Tā būs iespēja noklausīties koncentrētas izglītojošas 15 minūšu lekcijas par insulta tēmu, kā arī veikt dažādus veselības izmeklējumus speciāli ierīkotās insulta riska faktoru pārbaudes stacijās un arī saņemt individuālas speciālistu konsultācijas, lai iegūtu interesējošās atbildes saistībā ar insulta profilaksi savā ikdienas dzīvē.

Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadošie ārsti, savā darba ikdienā ārstējot insulta pacientus, apzinās un ir secinājuši, cik ārkārtīgi svarīga ir iespējami plašākas sabiedrības informēšana un izglītošana par insultu un tā riskiem, lai cilvēki spētu pamanīt un atpazīt pirmās insulta pazīmes tuviniekam vai darba kolēģim un nekavējoties vērsties pēc palīdzības, kā arī ideālā gadījumā – preventīvi novērstu savus individuālos veselības riska faktorus un veicinātu veselīgu dzīvesveidu, lai nepiedzīvotu insultu.

Pasākums "Pasaules insulta diena – vienkārši par sarežģīto" notiks trešdien, 30. oktobrī, no pulksten 11.00 līdz 14.00 Austrumu slimnīcas stacionāra ”Gaiļezers” Ambulatorās daļas 2. stāvā, ieeja AB1, Hipokrāta ielā 2, Rīgā. Stacionāra “Gaiļezers” Mazajā konferenču zālē notiks lekcijas un prezentācijas par insulta tēmu, savukārt turpat Ambulatorās daļas gaitenī būs izvietotas insulta izmeklējumu un konsultāciju stacijas.

Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asins apgādes traucējumi, kas izraisa smadzeņu bojājumu. Insults joprojām ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis cilvēkiem visā pasaulē. Turklāt saskaņā ar Pasaules Insulta organizācijas  (World Stroke Organization – https://www.world-stroke.org) nākotnes prognozēm katrs ceturtais pieaugušo populācijā pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas savā dzīves laikā, iespējams, piedzīvos insultu. Diemžēl insulta riska grupā ietilpst ne tikai cilvēki senioru vecumā, bet arī gados jauni un šķietami veseli cilvēki, kuri, piemēram smēķē, kuriem ir liekais svars, kuri neveselīgi ēd un maz kustas.

“Katru gadu Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā tiek ārstēts aptuveni 1500 pacientu, kas piedzīvojuši akūtu insultu, un diemžēl redzam, ka šī tendence ir augšupejoša, nevis mazinās, kā mēs to vēlētos. Tikai sabiedrības izglītošana un informēšana palīdzēs mazināt insulta postošo ietekmi. Būtiski ir atpazīt insultu un vēl būtiskāk – darīt visu iespējamo, lai novērstu veselības problēmas, kas nākotnē var rezultēties kā insults. Tāpēc mēs kā universitātes slimnīcas ārsti gaidīsim ikvienu, kas vēlas noskaidrot, kā izvairīties no insulta, kādi ir riska faktori un ko darīt, lai tos novērstu. Kopā ar jaunajiem ārstiem atkārtosim, kā atpazīt un kā pamanīt insultu. Kā liecina pieredze, cilvēki Latvijā zina, kas ir insults un ko tas var nodarīt cilvēka veselībai,  tādēļ ļoti labprāt uzklausa mūsu ārstu padomus un ieteikumus. Tāpat esmu pārliecināts, ka pēc šī pasākuma palielināsies arī to cilvēku skaits, kas pievērsīsies veselīga dzīvesveida pasākumiem savā ikdienā, lai saglabātu dzīves kvalitāti līdz sirmam vecumam, nepiedzīvojot insultu,” saka Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis.

Insulta ārstēšanā izšķirošs ir laika faktors – lai glābtu cilvēku un novērstu neatgriezeniskus veselības bojājumus, medicīniskā palīdzība jāsniedz pirmajās stundās pēc simptomu parādīšanās. Tādēļ līdzcilvēkiem ir īpaši svarīgi mācēt atpazīt insulta simptomus un zināt, kā rīkoties, jo laiks ir dzīvība! Lai savlaicīgi atpazītu insulta pazīmes, noderīgs būs tests ĀTRI: atsmaidi, noturi rokas, runā un izsauc neatliekamo medicīnas dienestu.

Pasākuma "Pasaules insulta diena – vienkārši par sarežģīto" norises laikā Austrumu slimnīcas ārsti savās lekcijās un prezentācijās atgādinās par insulta riska faktoriem, piemēram, – augsts asinsspiediens, paaugstināts glikozes un holesterīna līmenis, sirds aritmijas, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, nepareizs un neveselīgs uzturs u.c., vienlaikus stāstot, kā mazināt vai novērst minētos veselības traucējumus/riskus, lai būtiski samazinātu insulta risku. Tāpat lekcijās un prezentācijās tiks stāstīts par to, kā turpināt dzīvot pēc insulta, par rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumu nozīmi, kā arī par to, ar kādām  problēmām saskaras insultu pārcietušie pacienti un kādi risinājumi ir ieteicami agrīnā pēcinsulta posmā.

Paralēli lekcijām un prezentācijām pasākuma norises laikā jebkuram interesantam būs iespēja veikt dažādus izmeklējumus speciāli ierīkotās insulta riska faktoru pārbaudes stacijās un saņemt ieteikumus savu individuālo insulta riska faktoru mazināšanai. Tiks noteikti un izvērtēti asinsspiediena un pulsa rādītāji, glikozes līmenis asinīs un arī cilvēka kognitīvās funkcijas, lai, balstoties uz šiem izmeklējumu rezultātiem, sniegtu ieteikumus, kas būtu jādara, lai uzlabotu savus veselības rādītājus. Jāatgādina, ka insultu visbiežāk var veicināt paaugstināts asinsspiediens, neārstēts paaugstināts glikozes jeb cukura līmenis asinīs vai neārstēta sirds aritmija, tāpēc ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību savai veselībai, pirms ir attīstījušies galvas smadzeņu asinsrites traucējumi. Tāpat insulta riska faktoru stacijās konsultācijas sniegs Austrumu slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas, kā arī Uztura un dietoloģijas centra ārsti un speciālisti.

Austrumu slimnīcas Mācību centrs kopā ar Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārstu komandu, kā arī iesaistoties Uztura un dietoloģijas centra un Rehabilitācijas centra ārstiem un speciālistiem, organizē izglītojoši informatīvo pasākumu "Pasaules insulta diena – vienkārši par sarežģīto", lai veicinātu izpratni par insultu, tā riska faktoriem, simptomiem un savlaicīgas ārstēšanas nozīmi.

Pasaules insulta diena, ko pasaulē atzīmē 29. oktobrī, kalpo kā atgādinājums par insulta sekām, lai vienlaikus mudinātu plašāku sabiedrību izturēties atbildīgi un rūpēties par savu veselību, tādējādi mazinot insulta izplatību un vienlaikus arī meklēt risinājumus, kā uzlabot insultu pārslimojošo cilvēku aprūpi.