Infektologi un biedrību pārstāvji aicina nedalīt HIV un C hepatīta pacientus pēc saslimšanas smaguma
Rīga, 5.sept., LETA. Latvijā jāatceļ slimības smaguma kritēriji, kas nosaka, vai pacientam pienākas HIV vai C hepatīta ārstēšana par valsts finansējumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā uzstāja infektologi un pacientu organizāciju pārstāvji.
Patlaban Latvijā ārstēšanu jeb antiretrovīrusu terapiju HIV pacientiem sāk ar imunitāti, kas kļuvusi mazāka par 500 šūnām. Arī C hepatīta gadījumā ārstēšana pienākas tikai tiem pacientiem, kuriem aknu fibroze sasniegusi vismaz 2.stadiju. Būtībā tas nozīmē, ka pacienti, kuri nav pietiekoši slimi, ārstēšanu nevar saņemt, norādīja speciālisti.
Viņuprāt, pacientu "šķirošanas" atcelšanai nevajadzētu izmaksāt dārgi. Pēc iniciatīvas "Par dzīvi bez C hepatīta" pārstāvja Kristapa Kaugura paustā, lai rindā uz ārstēšanu ar vieglāku fibrozes stadiju gaida apmēram 200 cilvēku. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa norādīja, ka HIV gadījumā pirmajā pusgadā virs 500 imunitātes šūnām bija tikai 32 pacienti.
Ažiņa skaidroja, ka pasaulē vienīgais HIV ārstēšanas kritērijs ir HIV pozitīvs tests, tāpēc viņa pievienojas pacientu organizācijām un piekrīt, ka pacientu iedalīšana būtu jāatceļ. Jau tagad Latvijā vērojams, ka slimība netiek atpazīta, kā arī laicīgi ārstēta, tas jāmaina, sacīja infektoloģe.
Arī Kaugurs norādīja, ka C hepatīta gadījumā Latvijai jāatbrīvojas no "fibrozes cenza", kā to ieteikusi arī Pasaules Veselības Organizācija, kura līdz 2030.gadam vēlas panākt pilnīgu C hepatīta izskaušanu. Iniciatīvas pārstāvi satrauc, ka mediķiem nākas atteikt pacientam ārstēšanu, pamatojot, ka viņš nav pietiekoši slims.
Arī HIV pacientu atbalsta biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks atzina līdzīgu problēmu HIV pacientu ārstēšanā, jo nepietiekoši smagi slimiem pacientiem ārsti spiesti lūgt atgriezties pēc trīs mēnešiem, lai pārbaudītu, vai imunitātes šūnas nokritušās pietiekoši zemu un iespējams sākt terapiju. Turklāt nereti pacienti pie ārsta atgriežas vairs tikai tad, kad sasniegts kritisks stāvoklis, atzina Veiķenieks.
Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas prezidente Ieva Tolmane arī uzskata, ka ierobežojumus ir jāatceļ, tomēr viņa piebilda, ka C hepatīta un HIV ārstēšanā Latvijā ir vēl viena būtiska problēma, kas ierobežo ārstēšanu - speciālistu trūkums.
Tolmane domā, ka ir vairāki soļi, kā šo jautājumu varētu risināt, tostarp nepieciešams koncentrēt speciālistus vienā vietā, nevis izkaisīt pa slimnīcām visā Latvijā. Tāpat nepieciešams palielināt infektoloģijas rezidentūras vietas līdz 12 esošo trīs vietā, kā arī palielināt rezidentu atalgojumu, jo samaksa par darbu ir ļoti zema, kā rezultātā jaunie speciālisti strādā privātās struktūras vai pat maina specialitāti.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija deleģēja problēmas risināšanas plānu veidot Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijai, kā arī vienojās Veselības ministrijai nosūtīt vēstuli, kurā informēs par sēdē pārrunātajiem jautājumiem.
