Raksta autors: Karls Raimonds, dermatologs, venerologs

Cilvēka ādas virsma ir bagāta ar visdažādākajiem mikroorganismiem -  vīrusiem, sēnītēm, baktērijām, taču par lielāko daļu no tiem, mēs teju neko nezinām. Tie ar cilvēka organismu sadzīvo īpašā līdzsvarā, mūsu ķermeņa virsma viņiem ir dzīvošanas un barošanās vieta. Par to šie mikroorganismi nodrošina mums aizsardzību pret nelūgtiem viesiem – patogēniem mikroorganismiem, kas nereti spilgti izpaužas kā dažādu ādas slimību ierosinātāji. Teju katrs cilvēks ir dzirdējis par papilomas vīrusiem, streptokokiem un stafilokokiem. Arī strepto un stafilokoku vidū ir miermīlīgie un agresīvie patogēnie pārstāvji.

Bieži notiek tā, ka mikroorganisms cilvēka organismā nonāk sev neraksturīgā vietā. Piemēram, parasti dzīvo rīkles un aizdegunes gļotādā, bet, šķaudot un iesnu laikā, nokļūst uz ādas. Un te notiek pārvērtība no nosacīti kaitīga par ļoti kaitīgu mikroorganismu.

Kas ir impetigo?

Impetigo ir ne tikai vienkārša bakteriāla ādas infekcija, tā ir arī ļoti lipīga slimība. Visbiežāk sastopama zīdaiņiem un maziem bērniem, bet novērojama arī pusaudžiem un pieaugušiem cilvēkiem. Impetigo ir baktēriju izraisīta ādas infekcija, ko izraisa viena vai abas baktērijas: A grupas streptokoks un zeltainais stafilokoks (Staphylococcus aureus). Šajā rakstā uzmanība vērsta uz impetigo, ko izraisa tā saucamais A grupas streptokoks. Ārsti impetigo ārstēšanai izmanto antibiotikas, kas palīdz aizsargāt citus cilvēkus no saslimšanas.

Streptokoku infekcijas perēklis cilvēka organismā ir deguna un aizdegunes gļotāda. Tāpēc pirmās slimības pazīmes parādās ap degunu un muti, nedaudz vēlāk uz plaukstām, pēdām un citām ķermeņa daļām.

Kad A grupas streptokoks inficē ādu, tas izraisa ādas virsmas virspusējus bojājums – čūlas. Tās aug strauji, pat pa stundām. Čūlu veidošanās vietās mikroorganismu skaits ir ievērojami lielāks, un tās ir galvenais infekcijas avots. Streptokoks izraisa iekaisumu un šajā vietā mikroorganismi ar saviem produktiem saēd ādas virsmu, veidojot čūlas. Tajās notiek šķidruma veidošanās.

Čūlu vietās saimnieks jūt vieglu sūrstēšanu un nekontrolēti tām pieskaras, tādējādi izplata streptokokus citos sava ķermeņa ādas rajonos. Mazāki bērni nekontrolēti beržot sejas ādu, līdzīgi veicina infekcijas izplatību sejas robežās un ārpus tām. Ar baktērijām var inficēties arī citi cilvēki, ja kāds pieskaras šīm čūlām, saskaras ar šķidrumu no čūlām vai ar priekšmetiem, ko nesen turējis slims cilvēks (dvielis, salvete, rotaļlietas).

Vai man un maniem bērniem ir impetigo?

Impetigo simptomi ir sarkana, niezoša/sūrstoša čūla, kas atveras un dažas dienas no tās izplūst dzidrs šķidrums vai strutas. Šis šķidrums un strutas ķermeņa siltuma ietekmē ātri apžūst un virs čūlām veidojas garozai līdzīga dzeltena vai “medus krāsas” krevele, ko nereti salīdzina ar kellogs pārslām, kas pēc tam sadzīst, neatstājot rētu.

Šai slimībai ir slēptais laiks, jeb inkubācijas periods, no kontakta ar slimnieku līdz izpausmei uz ādas. Visbiežāk paiet 10 dienas, līdz rodas čūlas pēc tam, kad kāds ir pakļauts A grupas streptokokam.

Kopumā impetigo uzskata un tā arī ir vieglas gaitas infekcija, kas var rasties jebkurā ķermeņa vietā. Kā jau iepriekš minēts, visbiežāk tā skar atklātu ādu, piemēram, ap degunu un muti, uz rokām vai kājām, rumpja, nereti uz rokām ap nagiem. Šādā gadījumā infekcija iegūst jaunas aplēses – panarīhiju (naga valnīša strutains iekaisums) vai pat panarīciju (zemnaga strutains iekaisums).

Ierobežojumi slimošanas laikā

Ņemot vērā impetigo lipīgo dabu, gan bērniem, gan pieaugušajiem impetigo gadījumā nepieciešams ievērot karantīnu, atturēties no bērnu kolektīvu (pirmsskolas iestādes vai skolas) apmeklēšanas, bet pieaugušajiem no ierašanās darbā. Jo īpaši tas attiecināms uz izglītības, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas un sociālo iestāžu darbiniekiem.

Bērnus, uzsākot ārstēšanu ar antibiotikām, pēc 48 stundām var uzskatīt par mazinfekcioziem. Kad visas čūlas sakaltušas, cilvēks  vairs nav infekciozs.

Vai man draud impetigo risks?

Ikvienam ir risks dzīves laikā saslimt ar impetigo, taču ir daži faktori, kas  palielina risku saslimt ar šo infekciju.

• Vecums: impetigo visbiežāk sastopams bērniem no diviem līdz sešiem gadiem;
• Infekcijas un ādas mikro traumas bojā ādu un rada labvēlīgu augsni impetigo attīstībai. Cilvēkiem ar niezošu parazitāru ādas saslimšanu, piemēram, kašķi, ir ievērojami paaugstināts impetigo risks. Ciešs kontakts bērnu kolektīvos, draudzīga rotaļāšanās un brīžiem ķildošanās, gūstot sīkas ādas traumas un   skrāpējumus, arī palielina impetigo risku;
• Tiešs ciešs sadzīves kontakts vai drūzmēšanās. Ciešs kontakts ar citu personu, ir impetigo slimības visizplatītākais riska faktors. Piemēram, ja kādam ir impetigo, tas bieži skar arī citus šī cilvēka mājsaimniecības locekļus.  Infekcijas slimības mēdz izplatīties arī citur, kur pulcējas lielas cilvēku grupas un notiek drūzmēšanās, piemēram, skolās, dienesta viesnīcas un dienas aprūpes centros;
• Klimats. Arī apkārtējās vides faktori ietekmē impetigo attīstību. Slimība biežāk sastopama apgabalos ar karstu, mitru vasaru un maigu ziemu (subtropi) vai mitru un sausu sezonu (tropi), taču tā  var izplatīties arī  jebkurā citā vietā;
• Impetigo risku var palielināt nepietiekama un neatbilstoša personīgā higiēna: nepareiza roku un ķermeņa mazgāšana, kā arī sejas netīrība.

Ārsti diagnosticē impetigo pēc tā, kā tas izskatās

Vairumā gadījumu pacienta ādai ir ļoti raksturīgs izskats un visbiežāk dermatologs diagnosticē impetigo ar vienkāršu apskati un rūpīgu informācijas ievākšanu par slimības gaitu, kontaktiem ar iespējamiem slimniekiem, riska faktoriem. Lielākoties speciāli laboratorijas testi nav nepieciešami.

Uzsākot ārstēšanu, slimības pazīmes ātri mazinās. Ja slimība tomēr nepadodas ārstēšanai, iespējama analīze mikroorganisma jūtīguma noteikšanai pret antibiotikām. Kā daudzi citi mikroorganismi, arī streptokoki spēj radīt tā saucamās rezistentās formas. Pēc analīžu saņemšanas ārstēšanai  izvēlas antibiotikas, pret kurām baktērija ir jūtīga.

Antibiotikas impetigo ārstēšanai

Absolūto vairumu impetigo gadījumu ārstē ar antibiotikām. Ārsts izvēlās kādu no iespējām – slimības agrīnā stadijā, ja skarts neliels ādas laukums, var lokāli lietot antibiotikas.  Šajā gadījumā visbiežāk antibiotikas saturošu krēmu divas vai pat trīs reizes dienā plānā kārtā uzklāj uz iekaisušās ādas, čūlām un apkārtējās ādas.

Pirms ārstnieciskā krēma uzklāšanas, ādu ieteicams nomazgāt  ar ziepēm un siltu ūdeni, cītīgi notīrot iepriekš aplicētā krēma un kreveļu atliekas, tad nosusinot  ar sausu salveti.

Gadījumos, ja skarts liels ādas laukums (daudz čūlu) vai ir kādi citi apsvērumi, ārsts kombinē lokāli un iekšķīgi lietojamas antibiotikas.

Impetigo vietās nav ieteicams lietot ūdeņraža pārskābi, anilīna krāsvielas (piemēram, briljanta zaļo šķīdumu), odekolonu. Biežākā kļūda ir impetigo čūlu mitrojošo virsmu pārklāt ar dažādiem pūderiem, piemēram, streptocīda pulveri. Tas veicina krozu (kreveļu) rašanos un slimības ātrāku izplatīšanos.

Nopietnas komplikācijas rodas ļoti reti. Lielāka piesardzība nepieciešama bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir ievērojami novājināta imūnā sistēma. Vienlaicīgi piesardzība jāievēro cilvēkiem ar cukura slimību. Vēl viena riska grupa ir cilvēki ar plašām pēcapdeguma rētām. Šajās vietās ādas struktūra ir izmanīta, aizsardzība pavājināta un infekcijas gadījumā slimība noris ievērojami smagāk.

Tomēr, impetigo nevar nenovērtēt. Ir divas tieši ar impetigo saistītas komplikācijas: pūšļu impetigo un ektīma. Smagas komplikācijas iespējamas arī infekcijai nonākot asinsritē. Ļoti retos gadījumos impetigo komplikācija var būt nieru darbības traucējumi (pēcstreptokoku izraisīts glomerulonefrīts vai miokardīts). Ja kādam ir šī komplikācija, tā lielākoties sākas vienu līdz divas nedēļas pēc tam, kad ādas čūlas izzūd. Tāpēc vienmēr, pamanot impetigo pazīmes, ieteicams nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, ārstējošo pediatru vai dermatologu un uzsākt ārstēšanu.

Atsevišķos gadījumos ieteikts ar antibakteriālu līdzekli ārstēt arī deguna dobumu. Šis paņēmiens palīdz ātrāk novērst infekcijas avotu un iespējamo infekcijas atkārtošanos nākotnē.

Lielākoties impetigo ārstēšana ilgst no piecām līdz 10 dienām.

Kā pasargāt sevi un citus?

Jebkurš  ar impetigo var inficēties vairāk nekā vienu reizi dzīvē. Vienu reizi pārslimojot impetigo, nerodas imunitāte un aizsardzība no atkārtotas saslimšanas nākotnē. Nav arī vakcīnas, lai novērstu impetigo, taču ir lietas, ko cilvēki var darīt, lai aizsargātu sevi un citus.

Ādas kopšanas slimības laikā

Ja ir kāda ādas slimība, kas var veicināt impetigo rašanos, piemēram, kašķis, nepieciešams sākt ar šīs pamata slimības ārstēšanu. To var darīt, vienlaicīgi lietojot dažādas darbības medikamentus – uz ādas pret kašķi, bet iekšķīgi – antibiotikas, kas  darbosies pret streptokoku.

Ieteicams stingri ievērot ārsta norādes par medikamentu lietošanas ilgumu un biežumu. Tas palīdzēs novērst streptokoku nodošanu citiem cilvēkiem. Virs impetigo radītiem ādas bojājumiem, nav ieteicams lietot plāksterus. Tas var pasliktināt slimības gaitu.

Pareiza brūču kopšana ir labākais veids, kā novērst bakteriālas ādas infekcijas, tai skaitā impetigo:

• ar ziepēm un ūdeni dezinficē visus mazākos ādas pušumus, iegriezumus un ievainojumus;
• ja iekaisuma čūla kļūst jūtami sāpīga, rodas izteikts ādas apsārtums un palielinās laukums, tas var liecināt par infekcijas nokļūšanu dziļākos ādas slāņos (abscess). Tādā gadījumā nekavējoties jāsazinās ar savu ārstējošo ārstu;
• slimības laikā nav ieteicams ilgstošs kontakts ar ūdeni, jo ūdenī notiek ādas macerācija un infekcijas spēj ātrāk un vieglāk izplatīties citos ādas rajonos. Tāpēc čūlu un aktīvas infekcijas laikā jāizvairās no karstas vannas, džakuzi, peldbaseina, akvaparka un pirts apmeklējuma, peldes dabiskās ūdenstilpnēs, piemēram, ezerā, upē, dīķī  vai jūrā.

Higiēna

Ikdienā, lai novērstu inficēšanos ar impetigo, svarīga ir personīgā higiēna,  pietiekami bieža roku, ķermeņa un matu mazgāšana ar ziepēm, tīru, tekošu ūdeni. Svarīgākais veids, kā izvairīties no A grupas streptokoku izplatīšanās, ir bieži mazgāt rokas. Tas ir īpaši svarīgi pēc publisku vietu apmeklēšanas, kā arī klepošanas vai šķaudīšanas un noteikti pēc kontakta ar slimu personu.

Lai novērstu A grupas streptokoku infekciju, nepieciešams:

• klepojot vai šķaudot, aizsegt muti un degunu ar salveti;
• izlietotās salvetes ievietot atkritumu grozā;
• ja nav salvetes, klepot vai šķaudīt apģērba piedurknes augšdaļā vai elkonī, nevis rokās;
• bieži mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, vismaz 20 sekundes;
• izmantot dezinficējošus līdzekļus, aerosolus, salvetes, gēlus;
• ja nav pieejamas ziepes un ūdens, rokām iespējams izmantot spirtu saturošos dezinficējošos līdzekļus;
• bērna saslimšanas gadījumā jāpievērš uzmanība viņa mantu apstrādei. Plastmasas izstrādājumus mazgāta ar ūdeni un ziepēm. Mīkstās mantas mazgāt atbilstoši ražotāja rekomendācijām;
• ikvienam, kuram ir impetigo, ieteicams katru dienu mazgāt drēbes, veļu un dvieļus.  Šos priekšmetus kategoriski nedrīkst kopīgot ar citiem. Tikai pēc  mazgāšanas veļasmašīnā, šie priekšmeti ir droši citiem;
• jāatturas no sporta zāles apmeklēšanas, jo svīšana var veicināt infekcijas izplatīšanos. Lai pasargātu apkārtējos no infekcijas, šajā laikā nav ieteicami arī kontakta sporta veidi (basketbols, futbols un citi).

Raksta avots: www.arsts.lv