"Iepazīsimies. Mans vārds ir Inese Ērgle, un nu jau 10 gadus man tiek ārstēta osteoporoze. Šo desmit gadu laikā nācies dzirdēt, redzēt un mācīties daudzas lietas, kas saistītas ar osteoporozi un ne tikai.

Bērnībā pārciesto slimību dēļ man neizveidojās pietiekami stipri kauli, un, laikam ritot, tie sāka noārdīties milzu ātrumā. Vairākus gadus lietoju pretsāpju līdzekļus, lai kaut kā mazinātu sāpes. Maz bija to, kas centās saprast mani, jo likās diezgan smieklīgi, ka jauns cilvēks 25-30 gados sūdzas par sāpēm kā tāda veca tante. Arī ģimenes locekļi mani nesaprata, cik tas ir mokoši visu laiku ciest sāpes. Tas, ka vecmāmiņa sūdzas vai vecaistēvs ar grūtībām pārvietojas, ir normāli. Tas, ka jaunāks cilvēks sāpes cieš ikdienā - nu ko tu tēlo.
Taču man paveicās. Veselības centrā ARS traumatologs jau kuru reizi mēģināja diagnosticēt locītavu sāpes. Rentgens pēc rentgena, bet nekā noteikta. Tikai tādi bāli tie uzņēmumi, laikam tehniska kļūme. Atkārtotais uzņēmums nebija savādāks - un tad ārstam ienāca prātā mani glābjošā doma - pārbaudīt kaulu blīvumu. Tālāk viss gāja kā pa sviestu - diagnostika, nosūtījums pie viena no tā laika dažiem zinošajiem speciālistiem, papildus analīzes, regulāras pārbaudes terapijas uzlabošanai, diezgan sīka instruktāža, ko darīt un ko nē. Un tā es pēc vairāku gadu terapijas atkal varu droši iet pa ielu nebaidoties, ka jebkurš kritiens būs mans pēdējais.
Kad man tika konstatēta smaga osteoporoze, ārsts teica, ka jāstaigā kā jēlai olai - vispirms jāpaskatās, kur liksi kāju, tad jāpačamda un jāpārbauda ar kāju virsma, un tikai tad jāliek stingri kāja pie zemes. Un tad kārta otrai kājai. Soli pa solim, metru aiz metra, visur izmantojot margas un līstes, lai papildus pieturētos un saglabātu līdzsvaru. Skan smieklīgi, bet ne tad, kad sāpes liecina, ka pat klupiens vai kritiens var atņemt spēju pārvietoties.
Ar laiku uzmanīga pārvietošanās ir kļuvusi par ieradumu, jo ielas joprojām ir slidenas, grumbuļainas, uz trepēm vai virtuvē bieži gadās kas izbiris vai izlijis, kas tā vien gaida, lai uzkāpjam un paslīdam. Ja pie vannas vai dušas kabīnē nav droša atbalsta roktura, lūdziet kādam to sagādāt. Vannā vai dušas kabīnē ieliekat neslīdošu gumijas paklājiņu, bet visus mazos un pūkainos slīdīgos paklājiņus sapakojiet prom. Parkets un flīzes ir jauka lieta acīm, bet ne stabilitātei uz grīdas. Paklāji - celiņi arī ir pastāvīgs kritienu riska faktors ikdienā. Kāpt uz ķeblīša pēc burciņas no plauktiņa? Lai to dara kāds jaunāks, mēs neriskēsim. Gribi negribi jākļūst par drošas pārvietošanās speciālistu." : mājas lapā www.osteo.lv raksta Latvijas Osteporozes pacientu un invalīdu asociācijas prezidente Inese Ērgle.

Šodien, Pasaules Osteoporozes dienā aicinām ikvienu paņemt jauno Osteo ziņas numuru. Bezmaksas avīze par kaulu veselību līdz gada beigām būs pieejama pie visiem ģimenes ārstiem Latvijā un ikvienā Mēness aptiekā.
Iepriekšējo avīžu numurus, jau no 2006.gada, var lasīt Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas (LOPIA) mājas lapā www.osteo.lv.
To, ka osteoporozes problēma ir aktuāla Latvijas iedzīvotājiem liecina tas, ka mājas lapu www.osteo.lv, kas tika atklāta š.g. 15.oktobrī, nepilnas nedēļas laikā ir apmeklējuši jau vairāk kā 300 unikālie lietotāji. 
Mājas lapā www.osteo.lv ir osteoporozes pacientiem un viņu tuviniekiem nepieciešamā informācija par kaulu veselības noslēpumu, par slimību, par ārstēšanas un profilakses iespējām. Ikvienam cilvēkam būs noderīga sadaļa – Osteo vingrojumi, kas īpaši izstrādāti osteoporozes atvairīšanai un ārstēšanai.
Lai noteiktu savu osteoporozes risku, mājas lapā ir pieejama elektroniski aizpildāma osteoporozes riska noteikšanas forma, ko izstrādājis prof. Aivars Lejnieks.

Zvanot uz LOPIA bezmaksas tālruni 80 00 00 18, iespējams uzzināt papildus informāciju par kaulu veselību, osteoporozes diagnostiku un citiem ar šo slimību saistītiem jautājumiem.

Informāciju sagatavoja Edīte Kaņepāja –Vanaga
Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas projektu vadītāja