Ikdienas ieradumi, kas veicina depresiju
Ikviens no mums reizēm jūtas nomākts vai noguris, taču parasti šīs emocijas ir īslaicīgas un pārejošas. Ja skumjas kļuvušas par tavu ikdienas sastāvdaļu, iespējams, tevi piemeklējusi depresija – nopietna, psihiska saslimšana, kam nepieciešama ārstēšana. 21.gadsimta cilvēka dzīves ritms rada labvēlīgu vidi depresijas attīstībai, turklāt saslimšanu veicina arī dažādi, šķietami ikdienišķi ieradumi.
Depresija ir visbiežāk sastopamais psihisko traucējumu veids. Speciālisti lēš, ka šī slimība dzīves laikā skar aptuveni 10% vīriešu un 20% sieviešu. Saslimšanas cēloņi ir individuāli, taču depresijas attīstības gaitu veicina hronisks stress, ilgstoša nomāktība, nepietiekams miega trūkums, sociālā loma sabiedrībā un citi faktori. Tāpat depresija var attīstīties pēc psiholoģiskas traumas vai kādas emocionāli intensīvas notikumu virknes. Par depresiju liecina pastāvīgas skumjas un nemiers, intereses zudums par apkārt notiekošo, bezcerības un bezpalīdzības sajūta, paaugstināts uzbudinājums, hronisks nogurums un dažādi fiziski nepatīkami simptomi, taču katram indivīdam depresijas radītās pazīmes var būt atšķirīgas. Pētījumi apliecina, ka līdztekus citiem faktoriem depresijas attīstību veicina arī cilvēka ikdienas ieradumi, dzīvesvieta un pat ēdienkarte, tāpēc noskaidro, kas nodara kaitējumu tavai psihiskajai veselībai, un veic vajadzīgās izmaiņas.
Tu regulāri ēd neveselīgu pārtiku
Zinātniskajā izdevumā British Journal of Psychiatry publicētā pētījumā secināts, ka tie cilvēki, kas uzturā regulāri lieto neveselīgus pārtikas produktus, daudz biežāk piedzīvo depresiju nekā tie, kuru ēdienkartē šādi produkti ir vien atsevišķos gadījumos vai nav vispār. Tāpat pētnieki konstatējuši, ka tie eksperimenta dalībnieki, kas ikdienā uzņem ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, depresīvu noskaņojumu izjūt visretāk. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka neveselīgajā pārtikā atrodamie hidrogenētie tauki un piesātinātās taukskābes ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmē cilvēka pašsajūtu un veselību, tādējādi palielinot depresijas risku.
Tu pavadi pārlieku daudz laika vienatnē
Mierpilna atpūta vienatnē nenoliedzami nāk par labu cilvēka psiholoģiskajai veselībai – tā attīsta radošo domāšanu, ļauj rast pareizos risinājumus problēmām un veicina koncentrēšanās spēju. Tomēr atsevišķi psihologi ir pārliecināti, ka pārmēru daudz laika vienatnē spēj panākt pretēju efektu un veicināt depresiju. Speciālisti uzsver, ka cilvēka psiholoģiskā veselība ir tieši atkarīga no interakcijas ar citiem un bez šīs pozitīvās emocionālās mijiedarbības indivīdam pieaug dažādu psihisko traucējumu risks.
Tu pastāvīgi lieto vairākas elektroniskās ierīces, turklāt dari to vienlaicīgi
Mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez datora, viedtālruņa, televīzijas un citām ierīcēm, kas piegādā informāciju, izklaidē, ļauj mazināt garlaicību un palīdz veikt ikdienas uzdevumus. Pateicoties elektroierīču pieejamībai, arvien vairāk cilvēku tās lieto teju nemitīgi, turklāt nereti uzmanība tiek koncentrēta uz vairākām ierīcēm vienlaikus. Ilgstoši novērojot indivīdus, kas pastāvīgi izmantoja vairākas elektroierīces vienlaicīgi, Mičiganas universitātes zinātnieki nāca klajā ar secinājumu, ka šis ieradums nopietni kaitē smadzeņu darbībai, kā arī veicina depresiju un trauksmi. Lai izvairītos no viedierīču negatīvās ietekmes, centies vienlaikus pievērsties tikai vienam informācijas avotam un ierobežo kopējo tām atvēlēto laiku.
Tu smēķē
Tu noteikti zini, ka smēķēšana nopietni kaitē tavai fiziskajai veselībai, taču speciālisti ir pārliecināti, ka šis kaitīgais ieradums palielina arī depresijas un trauksmes risku. Lielbritānijas sirds veselības fonds sadarbībā ar Londonas universitāti veica pētījumu, kura ietvaros aptaujāja vairāk nekā 6500 cilvēku pēc 40 gadu vecuma. Atklājās, ka aptuveni 18% smēķētāju izjūt depresijas un trauksmes simptomus, kamēr starp nesmēķētājiem depresijas pazīmes piemeklēja vien 9% aptaujāto. Tāpat pētījumā secināts, ka cilvēki, kas atmetuši smēķēšanu, un tie, kas nekad nav smēķējuši izjūt procentuāli līdzīgu tieksmi uz depresiju, ļaujot secināt, ka nepatīkamie simptomi var mazināties, pārtraucot smēķēšanu.
Tu pavadi pārāk daudz laika pilsētā
Vācijas pilsētas Heidelbergas universitātes zinātnieki secinājuši, ka tie cilvēki, kas dzīvo lielpilsētā, daudz biežāk piedzīvo hronisku stresu un mentālas saslimšanas nekā tie, kuru dzīvesvietas ir ārpus pilsētas. Pētnieki norāda, ka pastāvīgā steiga, saspringtais dzīves ritms, cilvēku gūzma un citi pilsētai raksturīgie faktori nelabvēlīgi ietekmē cilvēka psihi, radot tai pastāvīgu stresu un tādējādi veicinot saslimšanas. Centies pēc iespējas biežāk doties atpūsties pie dabas, apmeklē netālos parkus un pavadi laiku svaigā gaisā.
Tev ir mazkustīgs dzīvesveids
Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, tavās smadzenēs izdalās īpašas ķīmiskas vielas – hormoni, kas veicina labu garastāvokli un mazina nomāktību. Ja ikdienu pavadi pie darbagalda, bet vakarus – mājās pie televizora, ir daudz lielāka iespēja, ka jutīsies noguris un nomākts. Psihologi tāpat uzsver, ka fiziskās aktivitātes, aktīvā atpūta un hobiji ļauj piešķirt tavai ikdienai jēgu, rada aizrautību un uzlabo noskaņojumu, tādējādi mazinot depresijas iespējamību.
Foto: pixabay.com
