Līdz ar šī gada netipiski siltajiem un saulainajiem laikapstākļiem šogad peldsezona atklāta agrāk nekā ierasts. Dodoties atpūtā pie ūdens, jāatceras nebūt pārgalvīgiem un rūpēties par savu drošību. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina, ka ik gadu traumatisms, kas saistīts ar atpūtu pie ūdens, pieaug: pērn laika posmā no maija līdz septembrim, salīdzinot ar gadu iepriekš, atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 108%.

"Lai gan Latvijā katru gadu arvien populārāki kļūst dažādi ūdenssporta un aktīvās atpūtas veidi, visvairāk atlīdzību pieteikumu, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens, tiek saņemti par traumām, kas gūtas salīdzinoši sadzīviska rakstura negadījumos. Lielākoties tās ir dažāda veida brūces un kāju traumas pašu neuzmanības vai neveiksmīgas sagadīšanās dēļ. Piemēram, sagriežot kāju uz smiltīs esošiem asumiem un stikliem vai samežģot potīti pludmales volejbola spēles laikā," stāsta Sandra Pietkēviča, Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka pērn aptuveni ceturtā daļa no saņemtajiem atlīdzības pieteikumiem bijuši par negadījumiem, kuros cietuši nepilngadīgie.

Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības statistiku visbiežāk negadījumi notiek, atpūšoties pie ūdens, taču seku smaguma  ziņā nozīmīgāki ir negadījumi, kas notikuši ūdenī. Piemēram, kādam vīrietim, kurš, atrodoties laivā, sapinās striķī un kritienā sarāva ceļgala saites, izmaksāta atlīdzība vairāk nekā 1 100 eiro apmērā. Diemžēl neizpaliek arī traģiskāki gadījumi ar letālām sekām.

Speciāliste stāsta, ka negadījumi cilvēkus bieži pārsteidz pavisam ikdienišķās situācijās. Piemēram, kāds atpūtnieks, peldoties jūrā, spēcīgi sagriezis celi pret gliemežvāku. Cits, pastaigājoties gar jūru, tik spēcīgi atsitis kāju pret akmeni, ka nācies vērsties pēc palīdzības pie mediķiem. Vēl kādam makšķerēšana ezerā beigusies ar lauztām ribām, neveiksmīgi paslīdot laivā.

Kā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gada siltākie mēneši ir laiks, kad nelaimes gadījumi pie ūdens un ūdenī notiek visvairāk. Pērn no maija līdz augustam izglābti 25 cilvēki, kuri bija nonākuši nelaimē, atrodoties peldvietās, savukārt atpūta pie ūdens letāli beigusies 52 cilvēkiem, no kuriem divi bijuši nepilngadīgie. Savukārt šogad kopumā līdz 1. jūnijam noslīkuši 42 cilvēki.

Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta galvenā speciālista pienākumu izpildītājs stāsta, ka oficiālajās peldvietās visbiežāk ir sastopamas situācijas, kad bērni noklīst no vecākiem. Cilvēki lūdz palīdzību arī nobrāzumu, sasitumu, mežģījumu un kaulu lūzumu gadījumos, kas radušies, sportojot ūdens tuvumā. Palīdzība tiek meklēta arī kukaiņu kodumu un dažādu alerģisku reakciju gadījumos. Bieži vien atpūtnieki pārāk ilgi uzturas saulē, tādējādi gūstot ādas apdegumus vai šoka stāvokli, kā arī citas veselības problēmas. Speciālists norāda, ka neapdomīga rīcība no atpūtnieku puses, it īpaši pēc sauļošanās, ir arī strauja skriešana ūdenī un lēkšana uz galvas jūras viļņos. Šādas pārgalvīgas uzvedības rezultātā cilvēki nereti gūst kakla skriemeļu traumas, galvai atsitoties pret sēkli. Nereti šo traumu iemesls ir pārmērīga alkohola lietošana.

Speciālists norāda, ka viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir lēciens ūdenī no augstuma – ne tikai tāpēc, ka notiek spēcīga atsišanās pret ūdeni, bet bieži vien, nonākot aukstajos ūdens slāņos, cilvēks saņem spēcīgu šoku krasu temperatūras un spiediena maiņu ietekmē, kas noved līdz samaņas zudumam.

Īpaši bīstamas var būt neoficiālās peldvietas, kur cilvēki bieži vien peldei un atpūtai izvēlas neatbilstošu un bīstamu vietu, gūstot nopietnas vai pat letālas traumas. Piemēram, peldoties vai lecot ūdenī vietās, kur nav apsekota gultne, var sadurties ar tajā esošajiem priekšmetiem.

Atpūtniekiem vajadzētu izvēlēties tikai oficiālās peldvietas, tāpēc zemāk sniegti 12 būtiski ieteikumi, ko ir vērts paturēt prātā.

• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus!
• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači vai bumbas) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.
• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime!
• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag!
• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam.
• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!
• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.
• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā!
• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu!
• Atceries – ārkārtas situācijā zvani 112!