Iebilst pret VM plānoto izglītības sistēmas reformu māsas kvalifikācijas iegūšanai
Rīga, 7.maijs, LETA. Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē Latvijas Universitātes (LU) Paula Stradiņa medicīnas koledžas direktore Ilga Eriņa iebilda par Veselības ministrijas (VM) plānoto izglītības sistēmas reformu māsas kvalifikācijas iegūšanai.
Jau ziņots, ka 11.aprīlī saskaņošanai nodots VM konceptuālais ziņojums, kas paredz mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai, lai paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu plašākas darba iespējas.
Eriņa stāstīja, ka viņas patlaban vadītajā koledžā kādreiz bija trīs studiju programmas, bet tagad ir deviņas, no kurām septiņas ir STEM ("Science, Technology, Engineering and Mathematics") virziena programmas un divas sociālo zinātņu virziena programmas.
"Pērn studiju programmu "Māszinības" absolvēja 67 cilvēki. Lai noskaidrotu, ko šie cilvēki patlaban dara, mēs katram no viņiem piezvanījām un noskaidrojām, ka 60 māsas strādā savā specialitātē. Lai risinātu māsu trūkumu Latgalē, mēs pat atvērām filiāli Rēzeknē. Pašlaik studiju ilgums māszinību programmā ir trīs gadi, bet VM plāns paredz četru gadu pilna laika klātienes studijas, kuru rezultātā viņas iegūtu māsas kvalifikāciju," teica Eriņa.
Viņa uzskata, ka līdz ar to studiju programma kļūs dārgāka un darba tirgū tikai palielināsies māsu trūkums, kas jau tagad ir ļoti liels. "Patlaban man nav saprotams, vai es drīkstu uzņemt jauniešus studijām māsas programmā un slēgt ar viņiem studiju līgumus nākamajam studiju gadam, jo VM plāno mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai," bažas pauda Eriņa.
Eriņai iebilda bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS), kura uzskata, ka medicīnā notiek strauja attīstība, un medicīnas māsu kompetence vairs neaprobežojas tikai ar injekciju veikšanu, tādēļ māsām vajadzētu iegūt bakalaura grādu.
Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka situācijā, ka atsevišķās nozarēs trūkst darbinieku, izglītības sistēmai ir jābūt elastīgākai un jāspēj sagatavot speciālistus īsākā termiņā, lai viņi varētu ātrāk sākt darbu. Viņš rosināja ņemt piemēru no Francijas, kurā studiju procesu sadala īsākos posmos, par katru no tiem izsniedzot diplomu. Laika gaitā darbinieks savu kvalifikāciju var paaugstināt.
Jau ziņots, ka VM plāno veikt grozījumus normatīvajā regulējumā līdz 2020.gada 31.decembrim, izstrādāt izglītības programmas un aktualizēt augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Studijas pēc jaunās sistēmas varētu tikt sāktas 2022./2023.studiju gadā.
