Viens no šādiem kopējiem jautājumiem ir arī problēma, kas saistīta ar pārtikas produktiem un uzturu. Atbilstoši Pasaules Veselības Organizācijas (WHO) datiem, vairāk, nekā 50% no Eiropas pieaugušajiem iedzīvotājiem ir pārmērīgi liels svars vai arī viņi ir aptaukojušies. Pastāv uzskats, ka līdz 2008.gadam vairāk nekā 5 miljoni bērnu būs aptaukojusies, bet 22 miljoniem būs liekais svars. Pēc prognozēm katru gadu līdz 2010.gadam par 1,3 miljoniem palielināsies to bērnu skaits, kuri ir aptaukojusies vai ar lieko svaru. Pamatojoties uz pētījumu datiem, var uzskatīt, ka aptaukojušies bērni visdrīzāk izaug arī par aptaukojušiem pieaugušajiem. Tas, savukārt, palielinās veselības problēmu, kas saistītas ar pārmērīgu lieko svaru, izplatīšanos un to ārstēšanas izdevumus.

Eiropas Parlaments 2008.gada septembrī pieņēma rezolūciju  - "Balto grāmatu par uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos". Minētajā analītiskajā un padomus sniedzošajā dokumentā ir norādīti 59 ierosinājumi (atbilstoši pierādītiem faktiem) visām dalībvalstīm un arī Pasaules Veselības Organizācijai.

Viens no galvenajiem padomiem, kas ietverts dokumentā,  paredz to, lai visas dalībvalstis sagatavotu nacionāla rakstura rekomendācijas attiecībā uz  savu iedzīvotāju ēšanas ieradumiem. Baltā grāmata paredz arī veselīga uztura principu mācīšanu dažādām mērķa grupām. Dokumentā arī ir izteikts ierosinājums ražotājiem veikt produktu sastāvu otrreizējo izveidi, ar nolūku samazināt pārtikas tauku, sāļu un cukura saturu, kā arī tiek atzinīgi novērtēts no ražotāju puses brīvprātīgi uzņemta prakse par uztura kritēriju ieviešanu, noteicot pārtikas produktu sastāvu. Tāpat, minēta rezolūcija prasa pētījumu veikšanu, attiecībā uz to, lai izpētītu, kāda loma ir garšas un smaržas pastiprinātājiem (piemēram, glutamāti, guanilāti un inozāti) gatavos produktos un industriāli pagatavotajos produktos. Vienlaikus minēta rezolūcija pieprasa visu sintētisku trans-taukskābju aizliegšanu visā Eiropas Savienībā, kā arī iedvesmo, lai sniegtu informāciju par to, kā patērētājiem izdarīt izvēli starp labākiem un sliktākiem ēšanas ieradumiem. Eiropas Savienībai varētu būt vadoša loma, attiecībā uz to, lai atbalstītu visus ierosinājumus un piedāvātu jaunas programmas.

EFSA (European Food Safety Authority) ir neitrāls padomdevējs uztura jomā, kurš, palīdz, izmantojot zinātnieku komandu, lai katra konkrēta valsts tiktu galā ar specifisko problēmu atrisināšanu, kas ir saistītas ar uzturu. Agrāk tika izmantoti padomi, kas balstījās uz uzturvielu daudzumu, tagad EFSA iesaka sniegt padomus, ņemot vērā pašus pārtikas produktus.

2006.gadā Igaunijā tika izstrādāti "Igaunijas ieteikumi, attiecībā uz uzturu un pārtiku". Pie mums ir sniegti ieteikumi, kas balstās uz ēdienu porcijām (papildus ieteikumiem, kas attiecās uz nepieciešamām galvenajām uzturvielām).
Būtiski ir ievērot, lai dienas uzturvielu deva būtu: ogļhidrātiem 55-60%, no tiem šķiedrvielām 25-35 g, taukiem 25-30% un olbaltumvielām 10-15%.

Atbilstoši iepriekšminētajām, mēs izmantojam ēdienu grupu sadalījumu, kas balstās uz ēdienu piramīdu (vislielākais īpatsvars pieder graudu produktiem un kartupeļiem). Piramīdas otrais stāvs dod priekšstatu par nepieciešamiem daudzumiem, attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, pēc tam seko dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu grupa – gaļa, zivis, olas, piens un piena produkti. Vismazākais īpatsvars pieder taukiem, eļļām, sēklām un riekstiem. Pavisam maz saldumu un saldu atspridzinošu dzērienu. (www.terviseinfo.ee).

Katras ēdiena grupas ietvaros ir būtiski ievērot daudzveidīgu izvēli. Tā, kā ļoti lielā loma ir šķiedrvielām, tad, attiecībā uz graudu produktiem un dārzeņiem ir būtiski, lai veiktu labu un pamatotu izvēli, piemēram, izvēloties tumšus, ar šķiedrvielām (ar klijām) bagātus produktus / rupjmaizi, tumšus pilngraudu makaronus, brūnos rīsus. Tā, kā rupjmaize nav daudzās valstīs pazīstama, tad mūsu īpatnība arī ir, lai ēstu dienā vismaz 4 šķēles rupjmaizes. Ar šķiedrvielām bagāti ir arī augļi un dārzeni. Augļi satur vairāk ūdenī šķīstošas šķiedrvielas un tās dod tikpat daudz uzturvērtību, kā jebkurš ēdiens ar bagātīgu ogļhidrātu saturu (4kcal uz 1 gr). Ūdenī nešķīstošas šķiedrvielas enerģiju nedod, bet palīdz uzturēt gremošanas funkcijas, baro zarnu trakta epitēla šūnas, kā arī izvadīs no organisma nevēlamas balastvielas (piemēram, svina- savienojumus, lieko holesterolu utt).

Igauņu problēma pastāv arī apstāklī, ka viņi ēd par maz dārzeņus. Tomēr, tie ir ļoti svarīgi organismam. Pēc pēdējo pētījumu datiem arvien vairāk tiek izcelta fitonutrientu, kā organisma veselības nodrošinātāju, loma. Jāņem vērā arī tas, ka augļi vai dārzeni ar dažādu krāsu satur dažādas augu izcelsmes uzturvielas, tamdēļ ir svarīgi daudz ēst dažādu krāsu dārzeņus. Bez fitonutrientu un šķiedrvielu satura dārzeni tiek atzinīgi novērtēti arī par to, ka, attiecībā uz savu svaru, tiem piemīt mazs enerģētiskais blīvums. Dārzeni satur relatīvi daudz kālija un magnija, C-vitamīnu, folātus. Katru dienu būtu nepieciešams apēst 200g augļu un 300-400 g dārzeņu.

Pārtikas tauki sniedz organismam visvairāk enerģijas - 1g sniedz 9 kcal, un tie ir svarīgi ikdienas uzturā. Pārtikas tauku nepieciešamība ir ca 25–30% no dienas uztura enerģijas, pie tam piesātināto taukskābju daudzums uzturā var būt līdz 10%, no tām transskābju 2%, mononepiesātinātu taukskābju 10–15% un polinepiesātinātu taukskābju 5–8% no uztura enerģijas. Neaizvietojamām polinepiesātinātām taukskābēm (omega-3 un omega-6 taukskābes) jāsedz vismaz 3% no uztura enerģijas.

Transtaukskābes veidojās eļļas ķīmiskās transformācijas gaitā – t.i. hidrogenēzes procesā.  Transtaukskābes iznīcina holesterola līdzsvaru organismā – palielina LDL-holesterola (t.s. slikta holesterola) un samazina HDL-holesterola (t.s. labā holesterola) īpatsvaru. Tamdēļ ir ļoti būtiski zināt par transtauku esamību apstrādātos pārtikas produktos. Ja tas ir mazāk, nekā 0,5%, tad tas tiek uzskatīts faktiski vienāds ar nulli. Piemēram, margarīna ražotāji ir daudz strādājuši pie tā, lai izmainītu tehnoloģiju un izmantotu dažādas eļļas, piemēram kokosa un palmu eļļas, lai iegūtu kvalitatīvu sviestmaižu tauku pastu (margarīnu, tauku maisījumus). Piemēram, Rama iepakojumā transtauku daudzums ir norādīts mazāk, nekā 0,5%, ir pievienotas nepieciešamās omega-taukskābes un taukos šķīstošie vitamīni.

Cilvēka organisms ir spējīgs sintezēt piesātinātās taukskābes un mononepiesātinātās taukskābes (MUFA), bet nav spējīgs pastāvīgi sintezēt polinepiesātināto taukskābju n-3 rindas pirmo locekli – alfa-linolēna skābi (satur linsēklu, rapšu un sojas eļļās, taukainās jūras zivīs) un  n-6 rindas "vecsavienojumu" – linolskābi (satur augu eļļās), tādējādi tās divas taukskābes ir cilvēka uzturā neaizvietojamas. No abas rindas t.s. "vecsavienojumiem (vanemühend)" veidojas vairākas augstākās polinepiesātinātas taukskābes, pie tam n-3 taukskābes kontrolē n-6 taukskābju vielmaiņu un tajās izveidojošos signālmolekulu daudzumu un otrādi. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas taukos pārsvarā ir piesātinātas taukskābes, mononepiesātinātas taukskābes var atrast galvenokārt olīveļļās, rapšu un riekstu eļļās. Polinepiesātināto taukskābju galvenais avots ir maizes, sojas pupu un linsēklu eļļas, kā arī taukainas zivis. Tā, ka zivju eļļa satur daudz polinepiesātinātas taukskābes, tad ieteicams ir ēst zivis vismaz 2 reizes nedēļā. 

Produktu marķēšana notiek vienādi visā Eiropas Savienības teritorijā, ja ir vēlme izmantot norādes par ieteicamo daudzumu dienā (GDA) – GDA marķējumu – Guideline Daily Amounts.  Minētais marķējums palīdz plānot sabalansētu un daudzveidīgu uzturu. Tas ir vienlaikus ļoti svarīgi tirdzniecības aprites attīstīšanai un visu valstu patērētājiem, lai nodrošinātu vienādu izpratni par veselīgu uzturu.

GDA sistēmu izstrādāja no Eiropas Komisijas puses sasauktais Eurodiet uzturzinātnieku panelis 1998.gadā un tās tālāka attīstīšana notika ar Eiropas Uzturvielu un Dzērienu industrijas savienības iniciatīvu.
GDA – ieteicamais daudzums dienā balstās uz nepieciešamas enerģijas daudzumam 2000kcal, kas ir aprēķināts sievietēm, kuru vecums pārsniedz 18 gadu un kuras ir ar normālu svaru. Minētais salīdzinājuma koeficients sedz pēc aprēķiniem lielāko daļu no patērētājiem. Vīriešiem, bērniem un citām dažādām grupām ieteicamais daudzums dienā (nepieciešamais enerģijas daudzums dienā) var būt dažāds.

Piemēram, Unilever margarīna Becel  apzīmējumi, attiecībā uz 10 g maizes tauku pastu (apm. uz 2 šķēlītēm!), kur ir norādīti dotajā daudzumā esošo uzturvielu uzskaitījums, kā arī, cik % tas veido no GDA.
 
   Kcal        cukurs       tauki   piesāt. t.sk.  Nātrijs    omega-3         omega-6
                                                     
35 kcal          0 g           3,8 g        0,8 g            0,04g            0,4g                1,5g
     2%           <1%           6%          4%                 2%             20%               11%

Protams, jebkurš jauninājums prasa to, lai pie tā pierastu, kā arī marķējumu rūpīgu izlasīšanu. Pie tam, marķējums ir labs un ātrs līdzeklis dažādu produktu salīdzinājumam, lai izdarītu vispiemērotāko izvēli.

Pārtikas izvēle nav atkarīga tikai no veselīga uztura principu zināšanām. Mūsdienās ir tik daudz ilgtermiņa un īstermiņa ietekmes faktoru, kas var izmainīt ikdienas dzīvi, tajā skaitā arī to, kas attiecās uz pārtiku un ēšanu. Mainījusies ir izvēles daudzveidība, ekonomiskie apstākļi, kulturālās un politiskās situācijas. Dažādas ir arī situācijas, kas attiecās uz izvēlēm par ēšanu mājās un ārpus mājām.
Kārdinoši ir pārdošanā esošie, no baltiem miltiem izgatavotie cepumi, saldie un taukainie produkti. Mēs esam pieraduši ar minēto produktu garšu, tie liekas labi. Ražotāji, savukārt, ņem vērā cilvēciskas vājības un pārdod ēdienus, kas satur daudz enerģijas, relatīvi lēti un lielās porcijās. Tā ir globāla problēma. Minēto problēmu skaitā ietilpst arī t.s. fast –food masveida izplatība. Rezultātā nabadzīgo iedzīvotāju daļa pērk tieši to lētāko un taukvielām bagātu pārtiku, tamdēļ arī cilvēkus ar lieko svaru viņu vidū var sastapt biežāk. Tas ir īpaši redzams Amerikas iedzīvotāju vidū. Rezultātā – arvien lielākais skaits cilvēku ar lieku svaru. Aptaukošanās tiek uzskatīta par globalizācijas ēnu pusi.

Pilnīgi kļūdaini būtu domāt, ka, ja mēs zinām, kādas pārtikas izmantošana uzturā ir ar negatīvām sekām, un kādas pārtikas izmantošana ir organismam veselīga, tad mēs uzvedamies atbilstoši iepriekšminētajam un ēdam tikai veselīgus pārtikas produktus, atsākamies no pārtikas produktiem, kas var atstāt negatīvas sekas mūsu veselībai, kā arī no pārmērīgi lieliem pārtikas daudzumiem. Tas atbilst patiesībai tikai ļoti minimālos gadījumos. Tādējādi, konsultējot, attiecībā uz pareizu uzturu, jāatkārto un vēlreiz jāatkārto, kā arī jāatrod piemērotākā metodika.

Jāsaka, ka pēdējas dekādes laikā pieaugošo igauņu ēšanas ieradumi ir izmainījusies uz labo pusi. Šī gada septembrī firma Unilever veica pētījumu, kura rezultāti norāda, ka Igaunijas iedzīvotāji ir izmainījuši savus ēšanas ieradumus. 20% no aptaujātiem ir sākuši ēst lētākos pārtikas produktus, dažreiz arī mazākos daudzumos. Pie tam, par 10-15% ir palielinājuši uzturā dārzeņi.

Zivju un rudzu maizes patērēšanā, ja ņemtu vērā NorBaGreen pētījumu 2002-2004 gg., var saskatīt mazu, bet pozitīvu tendenci. Pamatojoties uz pēdēja 2009.gada pētījuma rezultātiem, var apgalvot, ka 61% no aptaujātiem vispār neēd zivis. Pie tam, 25% no aptaujātiem tomēr ēd zivis 1 reizi nedēļā. Ņemot vērā uzturvērtību un veselīgumu, būtu jāpalielina zivju izmantošana uzturā, kā arī jāatrod alternatīvas, kādā veidā riska grupām būtu iespējams uzņemt nepieciešamās neaizvietojamās taukskābes, kā arī taukos šķīstošos vitamīnus.

Pagaidām izvēle, veicot pārtikas produktu pirkumus, tiek izdarīta, pamatojoties vienīgi uz labu garšu un lētu cenu. Veselīga uztura principus ņem vērā 50% no aptaujātiem. Ievērojot Eiropas Savienības rekomendācijas, jāiedvesmo cilvēkus palielināt veselīgu pārtikas produktu izmantošanu uzturā un samazināt slimības, kas var tikt izraisītas nepareizo ēšanas ieradumu dēļ.

Conference of Baltic Family Doctors 2009
"Renaissance of Family Medicine" September 24th – 26th 2009

Mai Maser,  MD PhD
Tartu University Ass Prof Emer.
Estonian Society of Nutritional Sciences