Šodien veselības aprūpes pamatu veido primārā aprūpe, ko nodrošina ģimenes ārsti. Profilakse, savlaicīga slimību diagnostika, efektīva un pareizi izvēlēta tālākā ārstēšana – to visu mēs uzticam veikt ģimenes ārstam kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu. Ja veiksmīgi izveidojusies pacienta un ārsta sadarbība jau šajā posmā, mēs varam sagaidīt daudz labākus rezultātus pacientu veselības aprūpē.

Ar praktizējošo ģimenes ārstu sarakstu, kuri ir līgumattiecībās ar valsti, varat skatīt Veselības norēķinu centra  mājas lapā: http://www.vnc.gov.lv/ >Iedzīvotājiem >Primārā veselības aprūpe, ģimenes ārsti.

1) Kā tiek organizēts ģimenes ārsta darbs?

Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu, kā arī veikt pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta. Katrs ģimenes ārsts sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpi. Ģimenes ārsts var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

Ģimenes ārstam jāievēro noteikti nosacījumi, nodrošinot pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ārsta prakses vietā vai darbavietā, kā arī pacienta dzīvesvietā:

• pacientu kopējais pieņemšanas laiks – ne mazāk par 20 stundām nedēļā;

• prakses darba laiks - ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta prakses telpās;

• laiks, kad pacientus pieņem ģimenes ārsts, - gan rīta (laikā no plkst. 8.00-13.00), gan vakara (laikā no plkst. 13.00-19.00) stundās;

• noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) katru dienu – ne mazāk par stundu;

• noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

• primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darba dienu laikā;

• mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās - vismaz līdz plkst. 15.00.

• pacients pēkšņas saslimšanas gadījumā var vērsties pie sava ģimenes ārsta bez iepriekšēja pieraksta, kad ģimenes ārstam paredzēts noteikts pieņemšanas laiks – katru dienu ne mazāk par 1 stundu - akūtiem pacientiem. Svarīgi savlaicīgi noskaidrot, kad konkrētam ģimenes ārstam ir paredzēts laiks akūto pacientu pieņemšanai.

Ģimenes ārsts nodrošina pacientu ar informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī ar informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā informācija par aizvietošanu ir publiski pieejama.
 
2) Kāda ir pacientu iemaksas pie ģimenes ārsta?

Vēršoties pie ģimenes ārsta pacientam jāmaksā valstī noteiktā pacientu iemaksa – 1,00 lats. Pacientu iemaksas pie ģimenes ārsta nav jāmaksā pacientiem, kuri ir atbrīvoti no pacientu iemaksām (vairāk skatīt Veselības norēķinu centra mājas lapā:  http://www.vnc.gov.lv/ >Normatīvie akti> "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumi").

Reizi gadā pacients var vērsties pie sava ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts pacientu ir izmeklējis slimības laikā. Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta ir bez maksas.

Ģimenes ārsti nodrošina saviem pacientiem arī mājas vizītes gadījumos, kad pacientam veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt ārsta praksē vai ārstniecības iestādē. Par ģimenes ārsta mājas vizīti nav jāmaksā:

• bērniem līdz 18 gadu vecumam;

• pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

• pacientiem, kuri saņem paliatīvo (gulošiem pacietiem ar noteiktām diagnozēm) un medicīnisko aprūpi mājās;

• I grupas invalīdiem;

• arī mirušas personas tuviniekiem nebūs jāmaksā par ģimenes ārsta mājas vizīti, lai konstatētu mirušā nāves faktu;

Personām, kas vecākas par 80 gadiem par ģimenes ārsta mājas vizīti jāmaksā pacienta iemaksa 2,00 lati.

Pārējiem pacientiem ģimenes ārsta mājas vizīte ir maksas pakalpojums atbilstoši ārsta praksē vai ārstniecības iestādē apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim. Tādēļ ieteicams pirms ģimenes ārsta mājas vizītes pieteikšanas iepriekš noskaidrot, kāda ir minētā pakalpojuma cena.

3) Kā veidojas ģimenes ārstu ienākumi?

Ģimenes ārstu mēneša ieņēmumus par pacientu aprūpi šobrīd veidojas no dažādiem maksājumiem un atkarībā no reģistrēto pacientu skaita, tādēļ katras ģimenes ārsta prakses ienākumi var būt ļoti atšķirīgi. Ģimenes ārstam ir arī paredzēti līdzekļi pacientu nosūtījumiem pie speciālistiem pacientiem ar noteiktām diagnozēm (vairāk skatīt Veselības norēķinu centra mājas lapā: http://www.vnc.gov.lv/> Normatīvie akti >13. pielikums). Pārējos diagnožu gadījumos izmeklējumu apmaksa nav saistīta ar ģimenes ārstu līdzekļiem, kas paredzēti nosūtījumu izrakstīšanai.

4) Kādos gadījumos nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums?

Lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu, maksājot valstī noteikto pacienta iemaksu, nepieciešams ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums. Pacientiem ir svarīgi zināt, ka uz konsultāciju pie speciālista vai uz diagnostiskajiem izmeklējumiem pacientu var nosūtīt gan ģimenes ārsts, gan arī ārsts speciālists. Ejot vairākas reizes pie ārsta speciālista vienas saslimšanas laikā, atkārtots ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Ārsts pacientu var nosūtīt izmeklēšanai un ārstēšanai uz jebkuru ārstniecības iestādi Latvijā, kurā tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi.

6) Kādos gadījumos nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums pie speciālistiem?

Valstī noteikti ārsti-speciālisti, pie kuriem pacients var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma – tie ir tiešās pieejamības speciālisti. Bez nosūtījuma pacients var vērsties pie šādiem speciālistiem:

• pie psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību;

• pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību;

• pie ftiziopneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi;

• pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām;

• pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu;

• pie onkologa, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;

• pie ginekologa, tai skaitā, lai veiktu profilaktisko apskati;

• pie bērnu ķirurga;

• pie pediatra;

• pie oftalmologa. 


Informācija no www.vm.gov.lv