Valsts klīniskās gerontoloģijas centrs Dzelzceļa slimnīcā Biķernieki mājo jau četrus gadus. Vienlaikus centrā var ārstēties 70 slimnieku, kuru, jāpiebilst, netrūkst. Gerontoloģisku pacientu raksturo vienlaikus vairāku patoloģiju esamība. Liela daļa no pacientiem sirgst ar dažādām sirds asinsvadu sistēmas slimībām, atzīst Valsts klīniskā gerontoloģijas centra vadītāja terapeite, kardioloģe Daina Zepa.

Visbiežāk sastopama arteriālā hipertensija

"Nenoliedzami, arteriālā hipertensija vecāka gadagājuma cilvēkiem ir bieži sastopama, to novēro vairāk nekā pusei mūsu pacientu. Klīnisko ainu bieži nosaka arteriālās hipertensijas komplikācijas jeb mērķa orgānu bojājumi un to pavadošie klīniskie stāvokļi: sirds mazspēja, izteiktas aterosklerotiskas izmaiņas galvas smadzeņu asinsvados, pārslimoti smadzeņu asinsrites traucējumi jeb insulti. Arteriālā hipertensija ir riska faktors koronārajai sirds slimībai, arī kāju išēmiskajai slimībai," norāda Zepa.

Arteriālās hipertensijas terapijā veciem cilvēkiem tiek ievērotas jaunākās Eiropas hipertensijas novērtēšanas un ārstēšanas vadlīnijas, ko akceptējušas un ārstiem Latvijā ieteikušas Latvijas Kardiologu un Latvijas Hipertensijas biedrības. "Ja mēs skatāmies, kādas ir atšķirības pacientu ārstēšanā dažādās vecuma grupās, tad redzam nianses preparātu izvēlē un devā. Mūsu aprūpē nonāk arī slimnieki, kuriem mēs konstatējam arteriālo hipertensiju pirmo reizi dzīvē. Kā pierāda zinātniskie pētījumi, sistoliskā arteriālā spiediena pazemināšana pat par 10 mmHg st statistiski ticami pazemina kardiovaskulāro notikumu risku. Jebkurā gadījumā jācenšas arteriālo spiedienu mazināt. Protams, ne vienmēr izdodas sasniegt rekomendētos normas rādītājus. Ja terapija mums palīdz 190 mmHg st vietā panākt 160 mmHg st, arī tas jāvērtē kā labs rezultāts," uzsver Zepa.

Protams, centra pacienti sirgst ne tikai ar arteriālo hipertensiju, bet arī ar citām sirds slimībām – hronisku sirds mazspēju, hroniskām aritmijām. "Domāju, ka šiem slimniekiem mēs palīdzam, gan mazinot slimības klīniskās izpausmes, gan rekomendējot tālāko terapiju jau ambulatorajā etapā," teic Zepa.  

Svarīga ir pacientu līdzestība

Kopumā situāciju kardioloģijas jomā Latvijā Zepa vērtē pozitīvi – ārstiem esot pietiekamas zināšanas un pieejama savlaicīga informācija par jaunumiem kardioloģijā. Arī preparātu klāsts esot ļoti plašs. Taču ne jau viss esot atkarīgs tikai no ārstiem, ne no pašiem pacientiem. "Konkrētam pacientam ir konkrēta terapijas shēma. Jautājums ir šāds – vai pacients to ievēros un vai nozīmētos preparātus lietos regulāri," teic Zepa. Liela nozīme ir medikamenta cenai un tam, vai attiecīgais preparāts ir iekļauts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ja zāles ir dārgas, vecam cilvēkam gandrīz nepieejamas, tad paļauties uz terapijas turpināšanu īpaši nevar. Turklāt šie medikamenti ir jālieto ilgstoši un regulāri, pat gadiem ilgi. "Ja šis mehānisms darbotos ideāli, tad situācija būtu labāka. Arī sociālā aspektā – vai tad vientuļi dzīvojošs cilvēks, kuram ir atmiņas un koordinācijas traucējumi, allaž atceras un spēj ik dienas noteiktā laikā ieņemt konkrēto tableti? Vēl viens aspekts – domāju, ka lielāka uzmanība jāpievērš tieši jauna un vidēja vecuma cilvēku kardiovaskulāro slimību profilaksei, tad arī nākotnē šī problēma geriatrijas vecuma pacientu vidū būs mazāka," uzsver Zepa.

Viņasprāt, pacientu līdzestībai kardioloģisku slimību ārstēšanā ir ļoti liela nozīme. Gados veci cilvēki nereti vēršas pēc palīdzības pie ārsta pārāk vēlu – slimības simptomi tiek uzskatīti par novecošanas pazīmi. Šādos gadījumos ģimenes ārstiem ir grūti īsā laika posmā izvērtēt, kas pacientam kaiš, tādēļ var būt nepieciešama diagnozes precizēšana stacionārā.  "90% gadījumu pacienta diagnoze un līdz ar to arī ārstēšanas taktika ir vairāk vai mazāk tipveida. Taču allaž paliks desmit procenti nestandarta situāciju, kad sastopama atipiska slimību norise, netipiski simptomi, simptomu pārklāšanās, maskēta slimības gaita. Šādos gadījumos jebkurš ārsts var laikus nenovērtēt situāciju," pauž Zepa. 

Sadarbību ar ģimenes ārstiem raksturo kā veiksmīgu

Valsts klīniskā gerontoloģijas centra speciālistiem ir laba sadarbība ar ģimenes ārstiem. Kā norāda Zepa, primārās aprūpes ārstiem ir pietiekams zināšanu līmenis un pietiekoši liela vēlme pacientiem palīdzēt. Ļoti bieži ģimenes ārsti, nosūtot pacientu uz stacionāru, jau laikus informē par problēmām, kādēļ nepieciešama slimnieka stacionēšana. Arī tad, ja radušies kādi sarežģījumi vai neskaidrības. Centrā speciālistiem ir iespējas daudz rūpīgāk novērot pacientus, nosūtīt uz nepieciešamajām papildizmeklēšanām, ir lielākas iespējas atrisināt daudzas ar diagnostiku saistītas problēmas. "Domāju, ka ģimenes ārsti ir ļoti apmierināti ar mūsu paveikto darbu, un kopumā ieguvējs ir pacients," rezumē Zepa.

Gerontoloģijas centrs tika izveidots 2000. gada oktobrī. "Centra izveidē liela loma bija Biķernieku slimnīcas administrācijai, veselības aprūpes organizatoriem un Vācijas valdībai, par kuras līdzekļiem tika veikta telpu renovācija un nodaļas plānojums tā, lai tas būtu piemērots vecāka gadagājuma pacientiem, kuriem nereti mēdz būt kustību vai dzirdes traucējumi," stāsta Zepa. Prioritāri nodaļa ir izveidota, lai sniegtu medicīnisko palīdzību nacistiskajā režīmā cietušām represētām personām. Pārējās brīvās vietas tiek atvēlētas jebkuram geriatrijas pacientam. Nodaļā ārstējas geriatrijas profilam atbilstoši slimnieki, kas vecāki par 65 gadiem. Pieejami arī rehabilitācijas pasākumi.

"Lai nokļūtu nodaļā, ir nepieciešams ārsta nosūtījums uz stacionāru. Protams, ir jāpamato hospitalizācijas nepieciešamība. Situāciju var aplūkot dažādi. Jebkura pacienta nokļūšanu slimnīcā tomēr pamato vai nu paša pacienta slikta pašsajūta, vai objektīvi rādītāji. Katrā situācijā izvērtēt, vai dominē subjektīvās sajūtas vai objektīvi simptomi, tas būtībā ir gan slimnieku, gan ārsta sirdsapziņas jautājums. Protams, cenšamies izvērtēt un kopā ar ģimenes ārstiem apspriest situāciju, vai pacientam ir nepieciešama hospitalizācija. Galvenokārt ģimenes ārsti izvērtē hospitalizācijas nepieciešamību," teic Zepa. Taču viņa nenoliedz, ka atsevišķos gadījumos pacienti nodaļā vēlas nokļūt ne jau tāpēc, ka patiešām sirgst ar nopietnām veselības problēmām, bet gan sociālo apstākļu dēļ. Pēdējais nav saistīts tikai ar siltumu, jumtu virs galvas vai garšīgu ēdienu, bet biežāk ar vientulību, tieksmi pēc sabiedrības. Nodaļas vadītāja gan norāda, ka šie gadījumi esot salīdzinoši reti.  

Līga Akmene