Gēnu terapija palīdz attīstīt kardiostimulatoru no dzīvnieku šūnām
Amerikāņu kardiologi izgudroja gēnu pārstādīšanas procedūru, kas nespecializētas sirds šūnas pārvērš sirds ritma noteicējšūnās. Pētījuma rezultāti nupat tika publicēti žurnālā Science Translational Medicine.
Labajā priekškambarī atrodas galvenais sirds ritma nodrošinātājs sinoatriālais mezgls, kas ģenerē impulsus. Cilvēkiem ar nopietniem sirds ritma traucējumiem, elektrokardiostimulators (EKS - mākslīgs sirds ritma devējs jeb pulsa ģenerators) pārņem šo sirds darbību. Šī drošā ierīce izglābj dzīvību miljoniem iedzīvotājiem visā pasaulē, tomēr tai ir savi ierobežojumi.
Zinātnieki no Cedars-Sinai Heart Institute Losandželosā izgudroja mazinvazīvo tehnoloģiju – tā saucamo "bioloģisko kardiostimulatoru", ar kura palīdzību sirds šūnās var ievietot vīrusa gēnu. Eksperimentu laikā uz cūkām pētnieki reproducēja sirds ritma traucējumus, patoloģiju. Lai to izdarīti, viņi izjauca noteicējšūnas, kas atbild par dabisko sirds ritmu, ar augtas frekvences radioviļņu palīdzību, rezultātā dzīvniekiem vidējais pulsa biežums samazinājās no 100 sitieniem minūtē līdz 50. Vēlāk ar novājinātā vīrusa palīdzību caur katetru pētnieki ievietoja dzīvnieku sirds šūnās gēnu T-box 18 — embrionālais transkripcijas faktors, kas atbild par agrīno organisma attīstības etapu un, daļēji, sirds šūnu diferenciāciju (kardiomiocītiem) sirds ritma noteicējšūnā. Kā tika norādīts pētījuma rezultātā, jau aiznākamajā dienā noteiktās šūnas sāka izpildīt sirds ritma vadīšanas funkciju, un sirds sažņaugšanās biežums dzīvniekiem atgriezās pie iepriekšējiem normāliem rādītājiem. Eksperiments ilga divas nedēļas, kura laikā cūkām saglabājās normāls sirds ritms, atrodoties stāvus, guļus stāvoklī vai esot kustībā.
Raksta autori atzīmē, ka gēnu terapijas sniegtais efekts var šķist kā pagaidu variants, tomēr pat, ja pastāv laika ierobežojumi, gēnu terapijas sniegtais efekts var tikt izmantots vairākās situācijās. Piemēram, gadījumā, ja pacienta organismā iekļūst infekcija, nepieciešams izņemt elektrostimulatoru un saņemt medikamentozo ārsēšanu, kuras laikā sirds darbība var tikt nodrošināta ar gēnu terapijas palīdzību. Turklāt šī ierīce var palīdzēt arī bērniem, kas cieš no sirds darbības traucējumiem. Ja turpmākie pētījumi noritēs veiksmīgi, šī procedūra var tikt ieviesta medicīniskā praksē tuvāko gadu laikā.