Saspringtajā pirmssvētku laikā, kad viss ir jāpaspēj, bieži sastopamies ar galvassāpēm, ko diemžēl steigā mēdzam ignorēt. Tā ir ļoti izplatīta problēma arī ikdienā, kuru daudzi pieņem kā pašsaprotamu un nerisina, nevēršas pie ārsta un necenšas noskaidrot sāpju rašanās iemeslus. Kādi ir sāpju iemesli un veidi un kā šo problēmu risināt – konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts – anesteziologs-reanimatologs un algologs jeb sāpju ārsts Guntis Iļķēns un aptiekas farmaceite Baiba Prindule.

Galvassāpes var būt dažādas

Algologs skaidro, ka apmēram 90% cilvēku – tātad deviņiem no desmit – ir primārās galvassāpes jeb tādas, kuras var uzskatīt par patstāvīgu slimību. Savukārt 10% ir sekundārās jeb seku galvassāpes – kā citas slimības izpausme. Tāpēc, ja pirmoreiz parādās spēcīgas galvassāpes – agrāk nav bijušas un pēkšņi ir –, noteikti vajag vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, kas par vainu, jo iemesls var būt arī galvas audzējs. Tāpat iespējams asinsizplūdums galvā, trombs galvā vai vienkārši paaugstināts asinsspiediens, kas līdz šim nav konstatēts. Pie sekundāro galvassāpju grupas pieder arī medikamentu izraisītas galvassāpes. Daudzi cilvēki lieto nitroglicerīnu, sirdszāles. Iedzer, un pēc tam viņiem ļoti sāp galva. Kāpēc? Nitroglicerīns paplašina asinsvadus ne tikai sirdī, bet arī galvā, un tas izraisa sāpes.

Ir galvassāpes, kas saistītas ar medikamentu atcelšanu. Vai arī – ja mēs neiedzeram savu kofeīna devu – kafiju –, mums sāk sāpēt galva. Kafijas nav, un cilvēks no sāpēm gandrīz vai mirst nost!

Galvassāpes var izraisīt arī hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošana vai sieviešu hormonu līdzsvara maiņa, tāpēc sievietēm galva sāp biežāk.

Farmaceite uzsver: galvassāpēm mēdz būt vairāki iemesli un pret tām nevajadzētu būt vienaldzīgiem. Ja galvassāpes radušās pazemināta asinsspiediena dēļ, tad visvieglāk tās novērst, izdzerot tasi kafijas. Protams, palīdzēs arī zāles. Aptiekā ir pieejami vairāki medikamenti, ar kuriem ir iespējams noņemt sāpes. Visātrāk iedarbojas ūdenī šķīdināmās tabletes un pulveri, nedaudz ilgākā laikā savu efektu sasniedz parastās tabletes. Ir svarīgi informēt farmaceitu par citiem lietotajiem medikamentiem vai kādu hronisku saslimšanu, jo tad sarunā farmaceits var uzzināt un piemeklēt īstās pretsāpju zāles, kuras būs piemērotākas pacienta kuņģim, sirdij un citiem vitāli svarīgiem orgāniem.

Saspringums vai migrēna?

Pie primārajām galvassāpēm, kad tās ir kā slimība, pieder migrēna un saspringuma galvassāpes. Kuras sastopamas biežāk? Vienam vai diviem cilvēkiem no 10 ir migrēna, bet pārējiem – saspringuma galvassāpes. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi noteikt pareizo diagnozi, jo, ja tā ir migrēna, galvassāpes nav ārstējamas, tikai pareizi atvieglojamas, savukārt saspringuma galvassāpes, ja cilvēks saprot, no kā tās viņam radušās, un rīkojas pareizi, var pilnībā izārstēt. Tādējādi lielākā sabiedrības daļa, kas mokās ar galvassāpēm, varētu no tām izvairīties.

Visām saspringuma galvassāpēm ir līdzīgs veidošanās mehānisms. Proti, tās rodas no muskuļu sasprindzinājuma plecu un kakla daļā, ko izraisa statiskas slodzes un stress. Tas viss plecu un kakla daļu pārvērš akmens cietos muskuļos, kuros izveidojas sāpju punkti, no kuriem arī sāp galva. Tālāk tas var pāriet hroniskā formā – cilvēks ir kļuvis īpaši jutīgs pret sāpēm, un viņam sāp pat tad, kad nevajadzētu sāpēt. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, cik daudz cilvēks "grēko" – cik ilgi, piemēram, sēž pie datora un kāds ir stresa līmenis. "Satraukumu gan darbā, gan personīgajā dzīvē, gan cilvēkā iekšēji ir milzum daudz, un, ja ar to netiek galā, tad tiem, kuriem vājākais punkts ir plecu un kakla daļa, stress transformējas galvassāpēs, bet tiem, kam vājāka ir muguras lejasdaļa, tas transformējas muguras sāpēs, vēl citiem parādās gan muguras sāpes, gan galvassāpes. Tātad attiecīgi jārīkojas – vajadzīgs stresa menedžments. Ir dažādi fiziski vingrinājumi, kas māca atslābt. Stress norims, muskulatūra atlaidīsies, un sāpes kaut kad pāries," stāsta algologs.

Zāles jālieto laikus

Galvassāpes bieži var novērst, dzerot pietiekami daudz ūdens. Svarīgs arī aktīvs dzīvesveids un pareizs uzturs – tie var mazināt galvassāpes, kas rodas paaugstināta asinsspiediena dēļ. Tāpēc farmaceits var pajautāt, kāds ir tavs asinsspiediens. Grūtāk ir ar galvassāpēm, ko veicina muskuļu saspringums no vienveida pozas darbā un stresa. Darbā jācenšas pamainīt pozu, lai netiek sasprindzināti muguras augšdaļas muskuļi. Taču, ja galvassāpes parādās regulāri un zāļu lietošanas biežums palielinās – noteikti jādodas pie ārsta.

Bieži vien, ja sāpes laikus neārstē un dzīvo pēc principa "varbūt pāries", un pretsāpju medikamentu sāk lietot tikai tad, kad jau sāpes vairs nevar izturēt, rezultāts vairs nebūs tik labs. Savukārt, ja pretsāpju zāles iedzer laikus, saspringuma galvassāpes var pāriet pat pēc pāris stundām, skaidro sāpju ārsts.

Un ja nu migrēna...

Migrēnai ir noteikti būtiski kritēriji. Pamatsimptomi: pirmkārt, galvassāpes pie migrēnas parasti ir vienpusējas; otrkārt, pulsējošas; treškārt, no mērenām līdz ļoti spēcīgām, un tās stipri ierobežo ikdienas aktivitāti – ja tev ir migrēna, tu nepastrādāsi, un kustoties šīs galvassāpes pastiprinās. Savukārt pavadošo simptomu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, pastiprināta jutība pret gaismu vai skaņu – nepatīk troksnis un gaisma. Tātad, ja ir bijuši vismaz divi pamatsimptomi plus viens no šiem pavadošajiem un ir bijušas piecas šādas lēkmes ar ilgumu no četrām līdz 72 stundām, kā arī izslēgti visi pārējie galvassāpju rašanās mehānismi, tad mēs varam runāt par migrēnu. Tad ir svarīgi atrast katram pacientam pietiekami efektīvu un drošu zāļu kombināciju, lai iespējami ātri sāpju lēkmi pārtrauktu. Ja migrēnas lēkmes notiek ļoti bieži, tās jāārstē arī starplaikos. Ja mēnesī ir viena migrēnas lēkme vai arī pa trim mēnešiem reizi, tad kopā ar sāpju ārstu pacients atrod pareizo zāļu kombināciju, viņš arī zina, no kā ikdienā jāizvairās – no šokolādes vai no sarkanvīna, kas viņam provocē lēkmes. Labā ziņa – migrēna ir problēma, kas uz dzīves otro pusi parasti mazinās, lēkmes kļūst retākas un vājākas. Bet sliktā ziņa – migrēna ir slimība, kuru nevar pilnībā izārstēt.

Ar pretsāpju zālēm prātīgi

Ārsts norāda, ka, gan saspringuma sāpēm, gan migrēnai nereti laika gaitā pievienojas pretsāpju medikamentu izraisītas galvassāpes. Piemēram, saspringuma galvassāpes cilvēks ārstē ar tabletēm, un sāpes it kā uz mirkli pierimst. Kad sāpes parādās, viņš atkal lieto zāles un jau tik daudz, ka vienā brīdī cilvēkam sāk sāpēt galva no tā, ka viņš neiedzer pretsāpju zāles. Objektīva iemesla galvassāpēm nav, bet principā tās izraisa tas, ka cilvēks nav iedzēris kārtīgu pretsāpju līdzekļu devu. Parasti tā notiek ar kombinētajiem preparātiem. Tās nav sliktas zāles, taču vienai no šo medikamentu sastāvdaļām piemīt neliela stimulējoša iedarbība – ja tev ir saaukstēšanās vai gripa, tā palīdz pārciest šo grūto stāvokli. Taču šajā gadījumā tas nodara kaitējumu. "Saspringuma galvassāpes ļoti bieži ir pedantiskiem cilvēkiem, kas ārkārtīgi cenšas visu darbā izdarīt kārtīgi, un, kad viņi tuvojas izsīkumam, tad, iedzerot medikamentu, viņiem veicas labāk. Cilvēki iekrīt šajā medikamentu atkarības slazdā. Šīs atkarības galvassāpes ir ļoti spēcīgas, un dažkārt, lai tās atceltu, vajag ārstēties pat slimnīcā. Nedzerot pretsāpju tabletes, viņiem pazūd arī galvassāpes," norāda ārsts.

Praktiski ieteikumi pret stiprām saspringuma galvassāpēm

Algologs iesaka:

1. Vienalga, kas – vjetnamiešu "Zvaigznītes ziede" vai latviešu ledus gabaliņi, pielikti pie deniņiem, vai maigas rokas, kas pamasē saspringušos muskuļus plecu un kakla daļā, tas viss rada atslābumu, un šādi var tikt vaļā no galvassāpēm arī bez tabletēm. Ādā ir taustes receptori, un, ja tos viegli kairina – glāsta, uzliek vēsumu –, organisms izdala endogēnos opiātus, pretsāpju vielas.

2. Ja saspringuma galvassāpes ilgstoši nepāriet, jādodas pie sāpju ārsta. Iespējams, viņš izrakstīs kādu jaunu, viegli stimulējošu antidepresantu, kas ļauj atgūt ticību dzīvei un aktīvi iesaistīties atveseļošanās procesā. Kādu muskuļu relaksantu, kas pastiprina pretsāpju līdzekļu efektivitāti. Varbūt arī kādu atjaunošanās procesu veicinošo līdzekli. Ilgstošs muskuļu sasprindzinājums un asinsrites traucējumi muskuļos nervos veicina deģeneratīvas izmaiņas un samazina audu izturību, rada nervu jutīguma pieaugumu, un ir vesela rinda preparātu, kas palīdz to novērst.