– Kā tad stāsts par to, ka migrēnas lēkme ir jāizguļ, ka nekas cits nav darāms?
D. J.: – Kā kuram, bet vairumā gadījumu tas ir stāsts par to, ka nepalīdz konkrētās zāles, piemēram, pamēģinājis tikai citramonu, neko citu nav lietojis un tad stāsta visiem, ka nekas nelīdz. Tāpēc jāiet pie ārsta, kura uzraudzībā arī veiksmīgi var atrast pareizo zāļu kombināciju, kas tiešām palīdzēs.

– Atceros, ka man daktere izrakstīja epilepsijas slimniekiem domātas tabletes, kuras vajadzēja lietot lēkmju laikā kopā ar citām pretsāpju zālēm.
D. J.: – Ļoti pareizi, jo, ja ir migrēnas lēkme nedēļu pirms mēnešreizēm, tas nozīmē, ka tajā nedēļā var lietot profilaktiskā kursa zāles. Un vienas no tām ir pretepilepsijas zāļu grupa, kas profilaktiski ļoti labi palīdz migrēnas slimniekiem. Ļoti iespējams, ka, lietojot šādas tabletes, migrēnas nebūs.

– Mani izbrīna fakts, ka 21. gadsimtā cilvēkam jāsadzīvo ar tik briesmīgām galvassāpēm, kāda ir migrēna. Kāpēc tā nav izārstējama, bet tikai apārstējama?
D. J.: – Tāpēc, ka neviens nezina, kas tas īsti ir. Ja pirms 70 gadiem zināja, kas ir migrēna, tad tagad – jo vairāk izmeklējumu un gudras aparatūras, jo mazāk skaidrības. Agrāk zināja, ka migrēnas pirmajā fāzē asinsvadi sašaurinās un otrajā – paplašinās, kas arī ir stipro galvassāpju iemesls. Pirmajā fāzē jeb auras laikā, kad asinsvadiņi ir ļoti šauri, rodas šie redzes traucējumi vai notirpums. Otrajā fāzē asinsvadi ārkārtīgi paplašinās, nervu gali tiek kairināti, apkārt tiem veidojas iekaisums, asinsvadu sieniņās izdalās vazoaktīvas jeb iekaisumu veidojošas vielas un visam klāt vēl iesaistās trīszaru nervs. Kā zināms, tas zarojas uz visām galvas struktūrām – uz seju, uz acīm un arī smadzeņu apvalkos ir trīszaru nerva šķiedriņas. Tas tiek kairināts, un rodas šīs ļoti stiprās galvassāpes.

M. S. N.: – Mēs jau nevaram kapitāli pārtaisīt organismu, bet migrēna ir ģenētiski noteikta slimība.

– Tātad iedzimta kaite?
D. J.: – Ir dažādi pētījumi, kas apliecina, ka šī slimība ir ģenētiski pārmantota, nevis klīniski iegūta. Migrēnu veido vairāku gēnu kandidātu kopums. Piemēram, mammai un tētim katram var būt daļa šo gēnu, bet piedzimst bērniņš, un viņam ir abas gēnu daļas – tātad arī migrēna. Tas nozīmē, ka bērna asinsvadi īpatnēji reaģē uz dažādiem kairinātājiem, kas ierosina migrēnu. Viens no tiem ir hormonu svārstības. Meitenēm pirms mēnešreizēm un ovulācijas laikā samazinās sievišķā hormona estrogēna līmenis, un tajā brīdī sākas migrēnas lēkme. Tas ir viens veids. Otrs – smadzenēs notiek nepareizas selektiskās aktivitātes, kas gluži kā vilnis pārplūdina dažādas smadzeņu daļas, izraisot bazoaktīvu vielu izdali asinsvados, un tās veicina iekaisumu. Īsumā varētu teikt tā – pie migrēnas lēkmes rašanās iesaistīti asinsvadi un nervi.
Protams, ne visiem, kam ir šī gēnu kombinācija, būs migrēna. Lēkmes var sākties arī 30 gadu vecumā. Ir kāds provocējošs faktors, kas pamodina snaudošos gēnus. Piemēram, sievietei bērniņa piedzimšana, galvas trauma vai jebkas cits.

M. S. N.: - Grūtniecības laikā izmainās hormonālie foni, tāpēc ir atsevišķi gadījumi, kad migrēnas lēkmes var pāriet pavisam, un ir sievietes, kurām tās tieši uzrodas.

– Ja jau iedzimta kaite, vai arī zīdainīšiem ir tik briesmīgas galvassāpes? 
D. J.: – Domāju, ka ir. Migrēnu diagnosticē pēc lēkmju apraksta, kad cilvēks pastāsta par sāpēm un to norisi. Visbiežāk bērns to visu spēj izstāstīt aptuveni no trīs gadu vecuma, kad viņam jau ir pietiekami attīstīta valoda.
Reizēm vecāki nemaz netic, ka mazam bērnam tiešām var sāpēt galva. Viņi domā, ka mazais tikai atdarina pieaugušo – ja mamma galvassāpju reizēs pieliek sev pie deniņiem plaukstas, arī mazais tā dara. Bet tam bērnam patiešām sāp! Ne tik ļoti kā pieaugušajiem, jo bērniem migrēnas lēkmes ir īsākas un vieglākas. Tās var ilgt stundu, divas, ilgākais, četras stundas, pieaugušajiem – normāli lēkme ir no četrām līdz 72 stundām. Bērnam sāp visa galva, pieaugušajam tikai viena puse. Vēl bērnam ārkārtīgi raksturīga ir vemšana vai sāpes vēderā, un parasti mazajam ļoti gribas gulēt. Tad viņš pamostas un ir vesels.
Bērnu migrēnai raksturīga īpatnība arī ir tā, ka galva var nesāpēt, bet tā reibts un sāp vēders. Šādās reizēs parasti ir grūti atklāt īsto sliktās pašsajūtas cēloni, un, protams, ja sāp vēders, tiek norītas visas zondes, kas ir Latvijā, jo ārsts domā, ka vaina ir pašā vēderā. Man bija tāds gadījums, kad viens bērnu gastroenterologs pie manis atsūtīja mazo, kurš bija izgājis visas pārbaudes un rezultāts tikai viens – vesels! Viņš man zvanīja un teica: «Viņam laikam galvā kaut kas nav kārtībā."

M. S. N.: – Doma bija pareiza.

– Arī bērnam jādzer tās stiprās zāles?
D. J.: – Noteikti nē. Mazo vajag samīlēt, pamasēt viņam deniņus, pakausi, lai lēkme kļūst vieglāka. Var pasmērēt piparmētru vai mentola eļļiņu – aiz austiņām, deniņos un viegli iemasēt dzīslas kakla aizmugurē. Tas gan gadās reti, bet, ja tomēr sāpes ir spēcīgas, tad nevajag bērnu mocīt un jāiedod viņam bērniem domātu pretsāpju līdzekli. Kādu tieši un cik lielu devu, jāprasa bērna dakterim, jo jāskatās gan svars, gan vecums, gan citas saslimšanas, ja tādas ir. Un noteikti jādod visa pieļaujamā zāļu deva, nevis ik pa pusstundai ceturtdaļu tabletes. Tā viņš var apēst vairāk zāļu, nekā vienā reizē izdzerot atļauto devu.
Lielākam bērnam var iemācīt autogēno treniņu – pašam kontrolēt savas sāpes, atslābināties un domāt par kaut ko citu. Latvijā ir pieejami šādi treniņi, turklāt šeit tie ir nesalīdzināmi lētāki nekā citur pasaulē.

M. S. N.: – Es arī esmu par to, ka bērniem nevajadzētu lietot zāles. Un arī pieaugušajiem ir ļoti svarīgi noskaidrot, kad tieši viņam attīstās migrēna, kas to provocē. Novēršot šos provocējošos faktorus, ļoti iespējams, ka nebūs arī migrēnas lēkmju un nevajadzēs lietot medikamentus.

D. J.: – Vajadzēs, vajadzēs. Pilnībā iztikt bez tiem nevar.
M. S. N.: - Manā praksē bijuši pacienti, kuriem tiešām migrēnu izraisa konkrēti provokatori. Te gan runa ir par psiholoģiskiem faktoriem – neizgulēšanās, nakts darbs, pārmērīgi liels stress.
D. J.: – Kā no tā var izvairīties?
M. S. N.: – Ar attieksmi. Mēs varam radušos situāciju pieņemt, kāda tā ir, un mierīgi to risināt, bet varam arī satraukties un nervozēt.
D. J.: – Vispār jau migrēnas pacienti atšķiras no pārējiem – viņi ir ļoti jūtīgi uz visām trauksmēm.
M. S. N.: – Piekrītu, bet starp viņiem gadās cilvēki, kuriem tomēr izdodas iztikt bez lieliem satraukumiem.

– Vai iespējams jau bērnībā kaut ko darīt lietas labā, lai pieaugušā vecumā nebūtu tā jāmokās?
M. S. N.: – Man ir personiska pieredze ar migrēnu, jo tā bija manai mammai, ir manai meitai, māsai un māsas dēlam. Jaunībā man arī bija, tagad – tfu, tfu, tfu – nav bijusi desmitiem gadu.
D. J.: – Nomierinoties hormonālajam līmenim, migrēnai vajadzētu samazināties.
M. S. N.: – Raksturīgi, ka migrēna ir jaunu cilvēku slimība. Nav tā, ka vecumā sāk sāpēt galva. Ja tā notiek, tad pie vainas ir kas cits, nevis migrēna.
Bet, ja tu zini, ka tavā ģimenē ir šis migrēnas gēns, tad pie tā ir jāpiedomā. Jādara viss, lai migrēnai nebūtu iespēju attīstīties kā slimībai – pareizs režīms, pareizs bērna uzturs, normālas fiziskās aktivitātes. Bērnam migrēnas lēkmes var provocēt skolas maiņa, bērnudārzs, desmit dažādi pulciņi, neizgulēšanās, vecāku savstarpējas nesaskaņas.

D. J.: – Pētījumi liecina, ka visbiežāk bērniem migrēnas lēkmes ir pirmdienās un eksāmenu laikā. Un vēl interesanti, ka līdz pubertātei migrēna biežāk ir zēniem. Tiklīdz sākas pubertātes vecums, pievienojas menstruālās migrēnas.
M. S. N.: – Jā, tad sākas meitenēm vairāk, jo vispār procentuāli biežāk migrēna ir sievietēm. Man, piemēram, to lēkmju vairs nav, bet manai māsai joprojām tās turpinās. Un lēkmes ir zvērīgas. Viņa pat ātros ir saukusi, bet manai māsai ir citāda attieksme – es daudz ko mēģinu laist pār galvu, viņa to nedara. Mums atšķiras raksturi.
D. J.: – Bet tad kabatā vienmēr jābūt līdzi attiecīgām zālēm.
M. S. N.: – Viņa konsekventi izvairās no tām, lai gan pati ir daktere.

D. J.: – Vispār jau, tiklīdz konstatē, ka tā ir migrēnas lēkme, zāles jādzer nekavējoties, lai nenonāk tik tālu, ka jāsauc ātrā palīdzība.
M. S. N.: – Mana meita ir iemanījusies šādi reaģēt un laikus iedzert zāles.
D. J.: – Domāju, ka migrēnas ir daudz, daudz biežāk sastopamas, nekā mēs zinām. Es uzskatu, ka man galva nesāp vispār, un tomēr konstatēju, ka man ir migrēnas aura bez galvassāpēm. Man tā ir bijusi divas reizes mūžā. Pēc visiem kanoniem ir tā, ka diagnozi migrēnas aura bez galvassāpēm nosaka, ja kaut reizi bijusi migrēnas lēkme ar galvassāpēm. Vienreiz es to piedzīvoju, un provocējošais faktors bija neizvēdināta pirts. Toreiz man somiņā bija zāles no triptānu grupas, un pusstundu pēc to iedzeršanas viss bija kārtībā.

M. S. N.: – Tas arī ir pierādījums, ka tiešām bijusi migrēnas lēkme.
D. J.: – Bet, ja es nebūtu ārste, nemaz nezinātu, ka man bija migrēna. Es domātu – nu, šilierējās acu priekšā, kas tur liels?
M. S. N.: – Migrēnai nav raksturīga pilnīga bezsamaņa. Migrēnai raksturīgs vājums, kad gribas atlaisties krēslā, bet cilvēks redz visu, kas notiek apkārt.
D. J.: – Ar migrēnu ir interesanti – ja cilvēks rūpīgi sevi paanalizē, apmēram pusstundu, stundu vai pat diennakti iepriekš viņam ir citāda, dīvaina sajūta. Un tā ir lielākajai daļai migrēnas pacientu. Tātad, ja ir šādas sajūtas, tajā laikā nevajadzētu dzert vīnu, iet uz tusiņiem un atrasties nevēdinātās, īpaši piepīpētās telpās un jāizvairās no lielas fiziskās slodzes. Ja tiešām ir šīs priekšsajūtas un cilvēks zina, ka sekos sāpes, tad var profilaktiski iedzert parasto pretsāpju līdzekli, piemēram, paraceptamolu, un klāt vēl kaut ko nomierinošu, tēju vai aptiekās nopērkamu balzamu. Ja šīs sajūtas ilgst diennakti, profilaktisko kursu var atkārtot divas vai trīs reizes, un, iespējams, migrēnas lēkme nemaz nesāksies.

M. S. N.: – Uzsākot vai pārtraucot lietot hormonālos preparātus, sievietes ļoti bieži sūdzas par stiprākām un biežākām migrēnas lēkmēm. Tiesa gan, kontraceptīvie līdzekļi var arī samazināt gan lēkmju skaitu mēnesī, gan to stiprumu.
D. J.: – Ir pat hormonu terapija, kuru parasti koriģē ginekologs endokrinologs un kuru nozīmē sievietēm, ja viņām ir premenstruālās migrēnas lēkmes. Ja tās ir briesmīgas un zāles nepalīdz, tad hormoni ir veids, kā palīdzēt, – viņas organismā visu laiku tiek nodrošināts vienāds hormonu līmenis, un tad migrēnas lēkmes visbiežāk pazūd.

– Kā jau cilvēkam ar migrēnu, man jāievēro pamatnoteikumi dienas režīmā – kārtīgi jāizguļas, bet nedrīkst arī pārgulēt; laikus jāpaēd, jāiet pastaigās svaigā gaisā... Bet dažreiz tiešām nesanāk laikus paēst, un tad tomēr sāk sāpēt galva. Vai tā ir migrēna, vai vienkārši galvassāpes, un ko tādās reizēs darīt – dzert zāles, kas domātas lēkmju reizēm?
D. J.: – Režīms tiešām ir ļoti svarīgs nosacījums, lai nerastos migrēnas lēkme. Un jums, tāpat kā visiem pārējiem migrēnas pacientiem, vienmēr jānēsā līdzi kāda konfekte vai cukurgraudiņš, lai ir, ko uzēst, kamēr tiekat pie kārtīga ēdiena. Ir tā saucamās bada galvassāpes. Tas nozīmē, ka ir tukšs vēders un steidzami jāapēd kaut vai tā pati konfekte. Migrēnas lēkme tā nav, tāpēc, ja galva tomēr nepāriet arī pēc kārtīgas maltītes, var iedzert parasto pretsāpju tableti.

– Esmu dzirdējusi ieteikumu lēkmju laikā likt uz galvas aukstu dvieli, bet kakla daļai – siltu. Kāpēc tas vispār vajadzīgs?
D. J.: – Deniņos ir diezgan daudz receptoru jeb punkti, kurus parasti kairina adatu terapijas seansa laikā. Tie ir vieni no stiprākajiem pret sāpēm, tāpēc vienam gribās uz deniņiem uzlikt siltu, citam aukstu dvieli vai ļoti stingru apsēju ap galvu. Cilvēks intuitīvi mēģina kustināt jūtīgos punktus, kas ir atbildīgi par sāpēm. 

– Vai akupunktūra palīdz ārstēt migrēnu?
D. J.: – Kā jau runājām, migrēnas pacienti ir ļoti jūtīgi, tāpēc apmēram 30 procentiem cilvēku darbojas placebo efekts. Man ir pacients, kuram nepalīdz nevienas zāles, un viņam galva sāp apmēram 20 dienas mēnesī. Taču – kolīdz mēģinām viņu ārstēt ar kaut ko jaunu, palīdz prefekti. Tas gan ilgst tikai mēnesi, un pēc tam viss atgriežas vecajās sliedēs.

Runājot par adatu terapiju, uzskatu, ka ar šo metodi noņemt sāpes var ļoti labi. Bet, lai efekts būtu ilgstošs, nepieciešams iziet adatu terapijas kursu. Vai tas noteikti darbosies, grūti pateikt, jo vienam palīdz, citam ne, bet vairumam tomēr ir pozitīvs rezultāts. Tas pats attiecas uz homeopātiju. Vēl laba ir ārstnieciskā vingrošana, masāža, ūdens peldes. Katram pašam jāatrod sava niša, bet galvenokārt jau jānovērš visi kairinošie faktori – nepareiza zobu protēze, neatbilstošas brilles, kakla skriemeļu problēmas, reizēm pie vainas var būt sudraba plomba zobā... Ko tik var, visu jāmēģina sakārtot.

– Ko jūs kā apiterapeite sakāt par bišu produktiem?
M. S. N.: – Bišu produkti nav nekāda panaceja, bet veca, laba un nepelnīti aizmirsta lieta, ko vajadzētu lietot veselības uzturēšanai. Bišu produkti labvēlīgi iedarbojas uz imūnsistēmu un tie var palīdzēt noregulēt daudzus procesus, kas notiek tāpēc, ka mūsu imūnsistēma nespēj pareizi saregulēt organismu. Bet, jāuzsver tas, ka apiterapiju jeb ārstēšanu ar bišu produktiem jānozīmē ārstam. Ir produkti, kurus var lietot profilaktiski, bet, runājot par migrēnas pacientu, jāizvēlas tādi koriģējoši līdzekļi, kas spēs regulēt konkrētā cilvēka organismu. Kaut vai tas pats bišu māšu peru pieniņš. Daudziem negaršo bišu maize, bet tā ir ļoti vērtīga, jo satur dabiskos hormonus, kas mūsu organismā regulē ļoti daudzus procesus. Īpaši pārejas periodā – pubertāte, klimakss.

Medus baro smadzeņu šūnas, jo tajā ir cukuri, kas viegli uzsūcas organismā. Ja cilvēks strādā saspringtu darbu un viņa smadzenēm intensīvi jādarbojas, tām vajadzīga izejviela, ar ko darboties. Man ir bijuši pacienti, kuri stāsta, ka uztaisījuši medus padzērienu vai paēdienu un viņiem pārstājusi sāpēt galva, jo smadzeņu šūnas tiek pabarotas.
Peru pieniņš labi stiprina imunitāti, savukārt par propolisu ir daudz dažādu pētījumu, un atklāts, ka tam piemīt pretsāpju iedarbība. Es gan nesaku, ka tas noņems migrēnas sāpes.

– Vai ir produkti, kurus nevajadzētu ēst lēkmju laikā, lai nesaasina sāpes? Es parasti šaubos par marinētiem gurķīšiem un sāļiem produktiem...
M. S. N.: – Migrēnu var provocēt dažādi ēdieni – biežāk tie ir citrusaugļi, šokolāde, vīns. Visi šie produkti var pasliktināt situāciju arī lēkmes laikā.

– Vai, neārstējot migrēnu, var iedzīvoties citās kaitēs?
M. S. N.: – Būtībā migrēna ir asinsvadu spazmas. Un, ja neko nedara un lēkmes ir biežas, pirmkārt, cilvēkam pašam ir grūti. Otrkārt, ja asinsvadi nepārtraukti tiek kairināti, tas var veicināt to bojāšanos. Simtprocentīgi pierādīts nav, bet ir pētījumi, kas liecina, ka migrēnas pacientiem ir lielāka varbūtība piedzīvot insultu. Tāpēc migrēna tomēr ir jāārstē.

– Kā ir ar slimības lapu – es varu to prasīt savam ģimenes ārstam, ja man ir ļoti stipras lēkmes?
M. S. N.: – Protams, jo cilvēks jau nav spējīgs strādāt.

– Kurš ir tas brīdis, kad noteikti jāzvana ātrajai palīdzībai?
M. S. N.: – Ja galvassāpes nemazinās un ir ilgstoša vemšana, jo tad organisms atūdeņojas un var rasties dažādas blakus parādības.
Nevajag baidīties zvanīt ātrajai palīdzībai, jo ir rakstiski likumi, kas nosaka, ka hronisku slimību saasinājumu laikā cilvēks ir tiesīgs lūgt palīdzību.

– Kādas ir spilgtākās ģimenes ārstu kļūdas šajā jomā?
M. S. N.: – Tipiskākā – nediagnosticē migrēnu vai arī nosaka aplamu diagnozi: sāp galva, tātad migrēna. Parasti to nediagnosticē tad, kad migrēnas lēkmes nav klasiskas, bet abos gadījumos pacientam tiek nozīmēta nepareiza terapija.

– Un kādas ir pašu pacientu tipiskākās kļūdas?
M. S. N.: – Cilvēki nerespektē viņiem noteikto diagnozi un dara to, kas pasliktina stāvokli. Cilvēkam šķiet, ka diagnoze migrēna nav nekas nopietns. Otra liela kļūda ir pašārstēšanās. Galva sāp, bet cilvēks neiet pie ārsta, lai precizētu diagnozi, un pats uz savu galvu dzer zāles, kas bieži vien viņam nemaz nepalīdz. Tā tiek indēts organisms, bet problēma attīstās. Arī režīma neievērošana ir tipiska migrēnas pacientu kļūda – nakts darbs, jauniešiem diskotēkas, alkohols...

– Atceros, kad vēl smēķēju, man šķita, ka uzpīpējot kļūst vieglāk.
M. S. N.: – Tās ir subjektīvas un maldīgas sajūtas. Viena izsmēķēta cigarete sašaurina asinsvadus apmēram uz sešām stundām, bet sāpes rodas, asinsvadiem izplešoties. Patiesībā smēķēšana situāciju tikai pasliktina.

Sigita Rukmane
Foto: Fotolia