Gaļa uzturā
Gaļa ir vērtīgs olbaltumveilu, B grupas vitamīnu, kā arī dažādu minerālvielu avots, uzsver uztura speciālisti.
Turklāt aknās un nierēs ir daudz A un D vitamīna, bet dzelzs, kas ir gaļā, ļoti viegli uzsūcas organismā, norāda ārsts-dietologs Andis Brēmanis. Tai pat laikā viņš uzsver, ka gaļai ir arī savas sliktās īpašības, tāpēc tā jālieto sapratīgos daudzumos.
Piemēram, tauku sastāvs gaļā ir vidēji labs, turklāt visneveselīgākie ir atgremotāju dzīvnieku tauki. Tāpat gaļā, it īpaši iekšējos orgānos, ir daudz holesterīna, bet kūpinātā gaļā rodas nelabvēlīgi savienojumi, kas var kaitēt veselībai.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka gaļu vislabāk gatavot pašiem, nevis pirkt gatavos fasētos gaļas produktus, jo tajos ir daudz krāsvielu, ir papildus tauki, kā arī krāsvielas un citas E vielas.
Brēmanis norāda, ka gaļu var ēst kaut vai ik dienu, tomēr tā jāēd merenos daudzumos un vislabāk to kombinēt ar dārzeņiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova tāpat uzsver, ka ar neatbilstoši sagatavotu, uzglabātu vai bojātu gaļu cilvēks var dabūt dažādus vīrusus vai parazītus. Tāpēc būtiski ir gan izvēlēties vietu, kur gaļa tiek pirkta – kur tiek ievērotas higiēnas prasības, kur zināma gaļas izcelsme utml.
Tāpat ir būtiski gaļu apstrādāt atbilstošā temperatūrā. Piemēram, salmonella iet bojā, ja temperatūra sasniedz 74 grādus pēc Celsija, trihenella – ja gaļa tiek apstrādāta 77 grādu temperatūrā, vai arī ja tā mīnus 20 grādu temperatūrā tiek uzglabāta vismaz trīs dienas vai mīnus 15 grādu temperatūrā – 20 dienas.
Pārtikas zinātnes doktorante Vita Strazdiņa pievērš uzmanību meža dzīvnieku gaļai un tās uzturvērtībai. Izrādās, ka meža dzīvnieku gaļā ir mazāk tauku, bet vairāk omega 3 un omega 6 taukskābju, nekā mājdzīvnieku gaļā. Bet vismazāk holesterīna esot truša gaļā.
Ilze Mežniece
